Noderīgi

  • Latvija laikos

    Latvijas attīstības panākumi 30. gados bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no progresīvā nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem. 1934. gada 15. maijā, apvērsuma rezultātā, K.Ulmanis nodibināja autoritatīvo režīmu. Viņš vienpersoniski atlaida mazefektīvo, vājo Saeimu, kuras deputāti maz rūpējās par Latvijas tautu un tās ekonomisko attīstību, bet vairāk viņus interesēja personīga labuma gūšana. Viņš lika cietumos bijušos valsts vīrus, kuri, piesedzoties ar deputātu mandātu, bija neaizskarami, kuri bija arī lielākie valsts naudas izšķērdētāji.

    Lasīt

  • Pieaug to velosipēdistu skaits, kuri, pirms doties ceļā, kārto tiesības

    Pateicoties Aglonas iniciatīvas grupai “Velomīļi”, jaunieši iegūst velosipēdistu tiesības Droši vien ikviens cilvēks savā dzīvē ir sapņojis par savu velosipēdu. Kamēr bērni sapņo par lielo divriteni, vecāki cenšas to iegādāties. Taču līdz ar tā iegādi vecāki sapņo un cer, ka bērns, izbraucot ar velosipēdu no mājām, tikpat vesels un priecīgs atgriezīsies atpakaļ. Lai sapnis kļūtu par realitāti, daļa vecāku, pirms iegādājas velosipēdu, mudina bērnus nokārtot velosipēdistu tiesības. Taču prakse rāda, ka daudzi vecāki apstājas līdz ar bērna sapņa piepildījumu - velosipēda iegādi, bet drošības jautājums paliek citu ziņā.

    Lasīt

  • Birokrātija nogalina Latviju

    Viedoklis Birokrātija ir Latvijas Republikas politiskās sistēmas karkass, lai gan savulaik cīņa ar toreizējo Padomju birokrātiju bija viens no saukļiem, ar kuriem 1980. gadu beigās cilvēki izgāja Rīgas ielās. Tiesa gan salīdzinājumā ar Padomju laikiem, mūsdienu Latvijas birokrātija jau prasa cilvēku upurus. Vislabāk to, kas patiesībā ir mūsdienu Latvija, raksturo notikušais 2015. gada Jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šis notikums ir latviešu tautas simbols: ar Dziesmu svētku parādīšanos var sākt skaitīt tautas rašanos. Dziesmu svētki bija arī nozīmīga nacionālās atdzimšanas “Atmodas” sastāvdaļa 1980. gadu beigās, kad Latvija, dziedot un dejojot, uzsāka savu izstāšanos no PSRS. Tie notikumi Latvijā ieguva nosaukumu “dziesmotā revolūcija”.

    Lasīt

  • Vai pasei būtu jāizskatās pēc piezīmju blociņa?

    Kāds kungs no Dagdas novada, saņemot jaunā dizaina Latvijas Republikas pasi, bija nepatīkami pārsteigts, jo pirmo reizi savā mūžā, mainot svarīgo dokumentu, jūtas nenopietnas valsts piederīgais. Telefonsarunā viņš pavēstīja: “Dzīves laikā pasi mainu jau piekto reizi. Iepriekš, saņemot dokumentu, nekad neesmu juties kā šoreiz. Pie pasu galda ilgi šķirstīju jauno dokumentu un domāju, ka tas ir kāds joks. Pasu daļas darbiniecei nosmēju, ka es pasūtīju pasi, nevis ieejas biļeti uz dziesmu svētkiem. Atverot pases vāku, ieraudzīju kaut kādu vīrieti. Sākumā nodomāju - Jēzus Kristus, taču tad ieskatījos labāk, ieraudzīju, ka tam gara bārda, tātad, laikam domāts Dievs. Tikai kuras konfesijas?

    Lasīt

  • Vērtīga dāvana

    Krāslavas novada centrālā bibliotēka saņēmusi Latvijas filmu izlases kolekciju ar 25 DVD diskiem Dāvinājums saņemts Nacionālā kino centra un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta īstenotā projekta ietvaros. Projekta rezultāts ir „Latvijas filmu izlase”, kas ietver katalogu un 25 DVD diskus ar 70 Latvijas spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu ierakstiem. Kolekcijas saturu ir veidojusi filmu nozares ekspertu grupa, tajā iekļaujot 70 Latvijas filmas — 10 spēlfilmas, 16 dokumentālās filmas un 44 animācijas filmas, grupētas divos hronoloģiskos periodos - klasiskais kino un mūsdienas. Tā ir pirmā tik apjomīgā un hronoloģiski plašā Latvijas filmu izlase (1961-2014).Spēlfilmu sarakstā vecākā ir režisora Leonīda Leimaņa filma “Purva bridējs”(1966), jaunākā — Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu” (2013), dokumentālā kino izlase sākas ar Ivara Kraulīša “Baltajiem zvaniem” (1961) un beidzas ar Dāvja Sīmaņa “Escaping Riga” (2014), savukārt animācijas spektru iesāk Arnolda Burova pirmā filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966) un Rozes Stiebras “Zelta sietiņš”(1975), bet noslēdz Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās” (2014) un Reiņa Kalnaeļļa “Zelta zirgs” (2014).

    Lasīt

  • Krāslavas jauno vieglatlētu veiksmīgie starti sezonas nogalē

    Sports Sacensību sezona vieglatlētikā tuvojas beigām un mūsu jaunie vieglatēti iepriecināja ar labiem rezultātiem. 25. jūlijā Latvijas vieglatlētikas savienības kausa 4. posma sacensībās U-16 vecuma grupā Raivis Seļaņins, uzrādot personisko rezultātu 37.37 sek., pārliecinoši uzvarēja 300 metru distancē. Viņš arī ierindojās trešajā godalgotajā vietā 100 metru distancē ar rez. 12.25 sek. Katrīna Tračuma arī uzlaboja savu personīgo rezultātu šķēpa mešanā(400g) 38.87 m un tas ļāva viņai ierindoties otrajā godalgotajā vietā. Artūrs Šarkovičs trīssoļlēkšanā ar rezultātu 12.62 m arī ieguva otro godalgoto vietu.

    Lasīt

  • 1888. gadā - atrasts Džeka Uzšķērdēja pirmais upuris

    Ir iemesls! Galvenais aizdomās turamais - karalienes mazdēls Stāsts par Džeku Uzšķērdēju satrauc prātus līdz šim laikam. Noziegumi tika paveikti pirms vairāk nekā simts gadiem, taču vainīgais šajā lietā vēl joprojām nav noteikts. Piecas vieglas uzvedības sievietes kļuva par nezināma atriebēja upuriem. Slepkavības bija tik asiņainas, ka pārspēt Uzšķērdēju nežēlībā neviens nav varējis līdz mūsu dienām. Izmeklētājiem neizdevās atklāt ne tikai nozieguma motīvus, bet arī slepkavas personību. Taču versiju bija daudz. Turklāt galvenais aizdomās turamais bija karalienes Viktorijas mazbērns, princis Alberts Viktors, Klarenesas hercogs... Diemžēl bieži vien Dievs nedod karaliskajā dinastijā dzimušiem “asins prinčiem” ne prātu, ne apķērību. Dinastijai tā ir problēma, bet Anglijā, kur karalisko varu ierobežo parlaments, tāds karalis varētu arī eksistēt. Princis Alberts nebija slikts cilvēks. Viņam patika medīt un “sist kanti” istabenēm. Taču par viņu tika izplatītas visneiedomājamākās baumas, un viņam piedēvēja visdažādākos netikumus, visbiežāk pilnīgi nepamatoti.

    Lasīt

  • Uzzināt novada domes pieņemtos lēmumus, neizejot no mājām

    Saskaņā ar izmaiņām “Likumā par pašvaldībām” no šī gada 1. jūlija visām Latvijas pašvaldībām ir jāno- drošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ierakstu ievietošana pašvaldības interneta mājaslapā. Daļa pašvaldību jau nodrošina savu sēžu ierakstus, tomēr vairākumam pašvaldību šī prasība būs jaunums un šis “jaunums” novada iedzīvotājiem parādīsies jau šī gada jūlija beigās vai augusta sākumā, atkarībā no jūlija mēneša novada domes sēdes norises datuma. Cīņa par ikvienas novada domes darba caurspīdīgumu Latvijā aizsākās jau pirms pāris gadiem, kad Saeimā tika ņemti vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie priekšlikumi par audio un video ierakstu veikšanu domes sēžu laikā.

    Lasīt

  • Atbalstīsim dzejas un foto albuma “Latgales sirdspuksti” izdošanu

    Kolektīvā ieguldījuma platforma Projektu banka aicina atbalstīt biedrības “Balvu olūts” izveidotā dzejas un foto albuma “Latgales sirdspuksti” izdošanu. Albumā ir apkopoti 150 Latgales dzejnieku un fotogrāfu darbi - dzeja gan latviešu, gan krievu, gan latgaļu un pat baltkrievu valodā. No Krāslavas novada albumā piedalās: Jeļena Vorošilova, Elvīra Škutāne, Aivars Umbraško, Aleksejs Gončarovs, Anatols Kauškalis, Gunta Ahromkina, Inga Pudnika, Žanna Drozdovska, Inga Pizāne Dilba, Ināra Dzalbe, Inta Lipšāne.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Indriģis, Indriķis, Ints, Namejs

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.