Durvis, kas aizvērušās

Kad Kombuļu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Umbraško teica: “Ja vienas durvis ir aizvērušās, noteikti atvērsies kādas citas, mums tās tikai jāierauga un jāklauvē”, zālē nebija neviena cilvēka, kurš spētu novaldīt asaras. Skola ikvienam no mums ir ne tikai māja vai ēka, kurā bērni izglītojas, tā ir kā dzīva būtne ar savu dvēseli, savu gaišo starojumu un pāri malām plūstošo enerģiju. Skola – tā ir dzīvība, gaisma, bērnu smiekli un asaras, viņu prieki un bēdas, sasniegumi un zaudējumi, vilšanās un cerības. Nu skolas durvis ir aizvērušās. Iespējams, uz visiem laikiem.

Protams, bērni nepaliks bez izglītības, pagasts nodrošinās transportu un parūpēsies, lai visi laicīgi nokļūtu citās skolās. Bērni iegūs daudz jaunu klasesbiedru un draugu, būs vairāk iespēju piedalīties dažādos pulciņos un ārpusstundu nodarbībās. Bet nekur vairāk nebūs tās siltās, ģimeniskās atmosfēras, kas valdīja Sauleskalna mazajā skoliņā. Katrs bērns šeit bija uzmanības centrā, nebija neviena atstumtā vai malā nobīdītā. Neviena problēma vai sāpīte nepalika nepamanīta un neatrisināta, neviens sasniegums, kaut visniecīgākais, nepalika nenovērtēts. Bērni, atrodoties tādā labestīgā, gaišā vidē, izaug droši un atvērti, labsirdīgi un saprotoši, pārliecināti par sevi, zinoši un varoši. Par to liecina Sauleskalna skolēnu panākumi novada mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos un sporta sacensībās. Un kādi pasākumi notika šajā mazajā lauku skoliņā! Katrai svētku reizei sava ideja, savs scenārijs, jaunas dziesmas, dzejoļi, jauns teātra uzvedums, jauns zāles un visas skolas noformējums, jauni tērpi aktieriem. Bet aktieri – tie ir visi skolēni simtprocentīgi! Katram bērnam jebkurā koncertiņā bija gan jādzied, gan jālasa dzejolis, gan jāspēlē teātris! Redziet nu, kādus talantus izloloja Sauleskalna sākumskolas skolotājas.

Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 44 (09.06.2017.)