Laikrakstā Ezerzeme jau tika sniegta informācija par pēdējo pilskalnu jaunatklājumu Latvijā un Latgalē – Konstantinovas Romanovas pilskalnu. Tomēr tas nav vienīgais pilskalnu jaunatklājums Dagdas tuvumā – bez Romanovas pilskalna tur 2019.gadā ir atklāti vēl četri iepriekš nezināmi pilskalni. Bojāru pilskalns Laikam vismazāk ievērotais no jaunatklājumiem ir Dagdas Bojāru pilskalns. Ja gribētu būt pavisam precīzi, tad tas būtu jāsauc par Dagdas un Ezernieku Bojāru pilskalnu, jo pagastu robeža ved pāri pilskalnam, lielākajai tā daļai gan paliekot Dagdas pusē. Iepriekš nezināma pilskalna pazīmes aerolazerskannējumā jau 2018.gada beigās ieraudzīja arheologs Raimonds Rozenvalds. Pilskalnu te 2019. gada pavasarī apliecināja arī mežkopis un Kroma kolna bruolistes vadītājs Aleksandrs Lubāns. 2019.gada 17.aprīlī, vietu pābaudot, te tiešām tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns, kam pēc tuvējās sādžas vārda dots Bojāru pilskalna nosaukums.
Bojāri atrodas ap 6 km uz ziemeļaustrumiem no Dagdas līdzās Dagdas – Ezernieku šosejai. Te uz ziemeļiem no šosejas ir gara, šaura un izlocīta kaupre, kuru ziemeļos norobežo Narūtas upītes pietekas veidota ieleja, bet pretējā dienvidu pusē – zema, mitra, izgrāvota ieleja. Kaupres vidusdaļā ir Bojāru sādžas viensētas, te atradusies arī viensētās nesadalītā sādža. Pa kaupri un cauri Bojāru sādžai kādreiz vedis senais Dagdas – Ezernieku ceļš, kas tagad kā mazlietots meža celiņš kaupres austrumu daļā pieslēdzas šosejai. Šis vecais ceļš no austrumu puses, uzvedot kauprē, ir dziļi iegrauzies tās sānā, kas liecina, ka agrākos laikos ceļš ir daudz un ilgstoši lietots.
Tepat ir arī jaunatklātais pilskalns.Pilskalns ierīkots kaupres kokiem un krūmiem apaugušajā austrumu daļā, kas te ir nepilnus desmit metrus augsta. No dienvidrietumu puses pilskalns nodalīts ar trijiem grāvjiem un trijiem vaļņiem, kas šķērso visu kaupri, tomēr nav visai izteikti – grāvju dziļums un vaļņu augstums ir ap pusmetrs vai varbūt drusku vairāk, tomēr to mākslīgais veidojums nerada šaubas. Grāvji un vaļņi izbeidzas abās kaupres nogāžu malās. Grāvju un vaļņu dienvidu galā, tos gandrīz skarot, ir senais ceļa iegrauzums.
Pretējā pilskalna galā, kā tas parasts citiem šī veida pilskalniem, vajadzētu būt atbilstošiem nocietinājumiem, tomēr tur to nav. Pilskalns te izbeidzas ar divām lielākām un vairākām mazākām bedrēm saraktu krauju aprāvumu. Bedres nešķiet jaunas, bet nav arī pārāk senas.
Juris URTĀNS, Prof., Dr.
Attēlā: Bojāru pilskalns; J. UrtānA foto
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.5
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
