Pirmais septembris vēl svaigā atmiņā, bet kopš mācību gada sākuma jau pagājis vesels mēnesis. Jautāsim Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītājai Lidijai Miglānei, kā klājas izglītības jomā mūsu novadā.
- Kā mācību gads iesākās Krāslavas novada skolās?
- Kopumā, kā parasti. Darba režīmā. Mācību gada sākumā vienmēr ir jautājums par finansējumu, kas tiks piešķirts skolām. Tiek noteikti koeficienti, pēc kuriem izglītības iestādes to saņems.
- Vai ir kādas izmaiņas skolēnu skaitā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?
- Galvenās izmaiņas ir skolēnu skaita samazinājums klasēs. Tas attiecas uz sākumskolām, kā arī pamatskolām un vidusskolām. Īpaši bēdīga situācija ir ar skolēnu skaitu vidusskolās. Šogad, piemēram, Krāslavas ģimnāzijā ir izveidota tikai viena desmitā klase ar 17 skolēniem. Arī Krāslavas vidusskolā “Varavīksne” ir viena klase ar 22 skolēniem, bet Dagdas vidusskolā - 23 skolēni.
- Vai Krāslavas novadā ir mainījies skolu skaits?
- Šobrīd skolu skaits paliek nemainīgs. Tiek lemts tikai grāfu Plāteru vārdā nosauktās Poļu pamatskolas liktenis. Tā kā skolēnu skaits ir neliels, pašvaldība tērē ievērojamus līdzekļus, lai skola varētu funkcionēt.
- Varbūt Polijas puse plāno finansēt skolu?
- Es kā Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja tādus oficiālus dokumentus neesmu saņēmusi. Katrā ziņā tādā statusā, kādā tagad ir Poļu skola, neviens šādu atbalstu neplāno. Varbūt statusu mainīs un tad tas vairs nebūs pašvaldības jautājums.
- Vai novada skolās mācās skolēni no Ukrainas? Vai ir kādas problēmas ar mācīšanos?
- Kopumā skolās mācās 5 ukraiņu bērni (Krāslavas ģimnāzijā - 2, “Varavīksnes” vidusskolā - 3). Problēmu nav, valsts nodrošina nelielu papildu finansējumu.
- Kāda ir situācija ar skolotājiem?
- Pagaidām skolotāju skaits ir pietiekams. Drīz šī problēma mūs skars, jo skolotāji noveco, un jauni skolotāji praktiski nenāk. Visaktuālākā problēma ir ar otru svešvalodu. Manuprāt, ļoti nepārdomāti tika pieņemts lēmums atteikties no vācu valodas, kad galvenais uzsvars tiek likts uz angļu valodu. No 2027.gada vairs nevarēs mācīt krievu valodu kā otro svešvalodu, kas radīs svešvalodu skolotāju deficītu, jo nepieciešams nodrošināt kādas Eiropas Savienības valodas mācīšanu.
- Jūsu prognozes, vai ir iespējams, ka situācija ar Covid atkārtosies?
- Šeit, kā saka, es neesmu ārsts. Bet es varu pilnīgi droši teikt, ka mēs joprojām jūtam divu gadu attālinātās apmācības sekas. Šeit pat nav runa par zināšanu līmeni, kas ir būtiski samazinājies, bet gan par socializācijas un komunikācijas problēmām.
- Vai ir pietiekami daudz mācību materiālu?
- Ir vietā teikt, ka Latvijā ir īstenots projekts Skola2030, kurā ir ieguldītas lielas naudas summas. Tomēr skolotājiem joprojām ir jāpavada daudz laika, gatavojoties stundām. Patiesībā gatavu rokasgrāmatu nav.
- Zinu, ka Tiesībsargs veic pārbaudes skolās un mudina vecākus sazināties ar viņu, ja skola nenodrošina nepieciešamos mācību līdzekļus. Vai ir bijušas sūdzības par skolām Krāslavas novadā?
- Jā. Sūdzības bijušas par Krāslavas ģimnāziju un Dagdas vidusskolu. Par citām sūdzību nebija.
- Vai ir pieaugušas pusdienu cenas Krāslavas novada izglītības iestādēs?
- Jā, cenas ir pieaugušas, jo viss kļūst dārgāks. Visievērojamāko cenu pieaugumu izjūt bērnudārznieku vecāki.
- Krāslavas novadā ir Mūzikas un mākslas skola un Sporta skola. Kā sokas šīm skolām?
- Jaunā mācību gada pirmais mēnesis ir grūts periods ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem, jo jāizšķiras par kādu hobiju. Skolas strādā kā parasti.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
