Pāreja uz mācībām latviešu valodā Latgales skolās

Vēsturiski noteikts fakts, ka Latgales teritorijā daudzus gadus bija aktuālas dažādas valodas - krievu, baltkrievu, poļu, latgaliešu un citas. Šī iemesla dēļ daudzās ģimenēs runā ne tikai latviešu valodā. Noteiktai iedzīvotāju daļai latviešu valoda ir svešvaloda. Saistībā ar latviešu valodas attīstības un saglabāšanas programmu, kā arī skolu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, ir radušies daudz sarežģītu jautājumu, kam jāpievērš uzmanība. No vienas puses, ir brīnišķīgi, ja valsts valodai sabiedrībā ir godpilna vadošā vieta, saglabājot savu specifiku un kultūru. No otras puses, tas ir arī papildu slogs skolēniem no ģimenēm, kurās latviešu valoda nav dzimtā.

Diskusijas laikā tika pārrunātas galvenās problēmas, ar kurām saskaras skolēni, skolotāji un vecāki. Kad pirmajā klasē nonāk bērns no krievvalodīgās ģimenes vai ģimenes, kurā runā jebkurā citā valodā, un skolotājs ar viņu runā tikai latviski, bērns noteiktu laiku atrodas nemitīgā stresa stāvoklī. Viņš vienkārši nesaprot. Protams, skolotājs cenšas visiem bērniem nodot izglītojošu materiālu jebkurā pieņemamā veidā. Tēlotājmāksla, talants, atjautība, vizuālie materiāli un darba lapas ar attēliem. Laika gaitā bērns iegūst nepieciešamās zināšanas, lai iegūtu izglītību. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem skolotājam nav tiesību tulkot bērnam vārdus nevienā citā valodā. Saziņa notiek tikai latviešu valodā. Taču visgrūtāk ir tiem bērniem, kuriem, piemēram, līdz 7. klasei bija iespēja mācīties pēc mazākumtautību skolu programmas, bet tagad viņi ir pārgājuši tikai uz latviešu valodu. Atzīts, ka vislabvēlīgākais vecums valodu apguvei ir bērnības periods līdz 11 gadiem.

Skolēni man bieži uzdod jautājumu: kāpēc jāzina latviešu valoda? Atbilde šajā situācijā ir skaidra: lai saprastu visus pārējos mācību priekšmetus. Piemēram, teksta uzdevumi matemātikā, teksti vēsturē, bioloģijā, ģeogrāfijā, sociālajās zinībās, komandas sporta stundās, iespēja piedalīties pasākumos un skolas koncertos, komunicēt un saprasties gan ar skolotājiem, gan skolas administrāciju. Savukārt, ja bērnam nav labu latviešu valodas zināšanu, cieš sekmes visos mācību priekšmetos.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka pašreizējā situācijā pasaulē Latvijā ir ieradies diezgan liels skaits cilvēku no Ukrainas un Krievijas. Daži bērni ieradās latviešu skolās, pat nezinot latviešu alfabētu. Jāpiebilst, ka skolotājiem jārunā tikai latviski, arī ar vecākiem. Ko šajā situācijā darīt bērniem, skolotājiem un vecākiem? Kā sazināties, lai saprastu vienam otru? Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem vēl nav gatavas atbildes. Šeit katram jāmeklē risinājums pašam. Kā iespēja tika ieteikts sameklēt tulku un kopā ar viņu apmeklēt vecāku un skolas sapulces. Bet, ciktāl tas attiecas uz skolēniem, ir daži ieteikumi.

Šobrīd visi skolēni skolā apgūst latviešu valodas zināšanas dzimtās valodas līmenī. Taču noteiktam procentam bērnu latviešu valoda ir otrā valoda, dažiem pat svešvaloda. Tas ir, skolēnam vispirms ir jānoslīpē latviešu valodas zināšanas, lai vispār saprastu, ko skolotājs skaidro un kas rakstīts mācību grāmatā. 40 minūšu nodarbības ir pārāk maz. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji uzsvēra skolotāja un skolēna konsultāciju un individuālo tikšanos nozīmi.

Īpaši svarīgi ir arī mājas darbi un patstāvīgais, papildu darbs mājās. Skolēna uzdevums ir patstāvīgi tulkot nezināmos vārdus, iegaumēt tos un lietot stundas laikā. Ir nepieciešams atkārtot ikdienas frāzes, kas ir svarīgas izglītības procesam. Mūsdienas ir tehnoloģiju un informācijas apmaiņas laikmets. Lai iztulkotu vārdu, vairs nav jāšķirsta milzīga un smaga vārdnīca, jo to var izdarīt, izmantojot datoru vai pat tālruni. Visi bērni var izmantot tiešsaistes vārdnīcas. Skolotāji labprāt dalās ar saitēm uz labākajām, pārbaudītajām vārdnīcām. Tāpat skolotāji regulāri piedāvā spēles, multfilmas un video, kas uzlabo latviešu valodas zināšanas.

Šajā gadījumā atbildība gulstas ne tikai uz skolotāju, bet arī uz vecākiem. Jo ir svarīgi kopīgi mudināt bērnu apgūt valsts valodu. Ja bērns mājās redz nievājošu attieksmi pret mācīšanos no vecāku puses, tad viņam veidojas viedoklis, ka tas nemaz nav svarīgi. Protams, katram vecākam ir daudz pienākumu darbā un mājās. Katrs cilvēks nogurst. Tas  ir normāls fizioloģisks process. Taču, ja bērnu māca valodā, kuru viņš nesaprot, un aprobežojas tikai ar stundu skolā, labus rezultātus sasniegt ir gandrīz neiespējami. Kamēr skolēns, kurš zina latviešu valodu, atrisinās, piemēram, kādu problēmu, bērns, kurš slikti zina latviešu valodu, sēdēs un prātos par atsevišķu viņam nesaprotamu vārdu nozīmi un turklāt nespēs saprast. problēmas nozīmi kopumā.

Varbūt dzimtajā valodā viņš varētu visu ātri un pareizi atrisināt un iegūt labu atzīmi. Bet tā kā viņš nerunā pietiekami labi latviešu valodā, viņš saņem neapmierinošu atzīmi. Šeit nāk prātā teiciens: “Bez darba nekas no gaisa nebirst!” Pirmkārt, ir jācenšas pēc iespējas sasniegt tādu valodas zināšanu līmeni, lai vismaz saprastu, ko skolotājs saka un kas rakstīts mācību grāmatā. Lai to izdarītu, ir daudz jāstrādā ar sevi. Kad bērni dodas uz veikalu vai citām sabiedriskām vietām, jums jāpievērš viņu uzmanība zīmēm un nosaukumiem. Piemēram, veikalos var atkārtot produktu, lietu, priekšmetu nosaukumus latviešu valodā. Mājās pēc mācībām skaties multfilmas latviešu valodā un video.

Bibliotēkās ir liels grāmatu klāsts bērniem. Viens no efektīviem veidiem, kā uzlabot valodu, ir lasīšana. Skolotāji no savas puses cenšas motivēt bērnus runāt latviski, sakot, ka viņi tos citādi nesaprot. Bērns izjūt nepieciešamību runāt latviski, lai viņu saprastu un sadzirdētu. Skolotāji piedāvā papildu nodarbības un konsultācijas. Lieliska ir arī programma “Skolas soma”, kuras ietvaros ir iespēja izzināt Latvijas kultūru, vērtības un specifiku. Protams, nozīmīga loma latviešu valodas apguvē un pilnveidē ir laikus izdotas mūsdienīgas mācību grāmatas un darba burtnīcas. Diemžēl visas nepieciešamās mācību grāmatas un rokasgrāmatas pilnvērtīgai apmācībai vēl nav pilnībā izdotas. Grāmatas un darba burtnīcas tiek izdotas novēloti un prasa arī ievērojamas finansiālas izmaksas, kas nereti ir skolu problēma. Piemēram, mācību grāmatas otrā daļa iznāk tikai marta beigās, lai gan pēc programmas grāmatai vajadzēja būt izdotai janvārī.

Kāpēc mācību grāmatas un darba burtnīcas ir tik svarīgas mācību procesā? Šo jautājumu bieži uzdod cilvēki, kuriem nebija iespējas strādāt pamatskolā vai vidusskolā. Lai nodrošinātu pilnīgu un visiem pieejamu izglītību, nepieciešams nodrošināt bērnus ar mācību materiāliem. Diemžēl ne visas ģimenes saviem bērniem var iegādāties personālo datoru vai planšetdatoru, kurā var būt e-grāmata. Daži bērni izmanto tikai tālruni. Var iedomāties, kā viņi ciestu, ja tālrunī tiktu lejupielādēta elektroniskā mācību grāmata. Pirmkārt, cieš redze, un, otrkārt, bērns cieš no neērtībām, pastāvīgi palielinot tekstu.

Sākumskolas skolēniem darba lapas nav tik efektīvas, jo bērns tās var pazaudēt, izmest vai aizmirst. Katrs no mums var atcerēties sevi 1. vai 2. klasē un padomāt, kāda bija mūsu attieksme pret papīra lapu. Turklāt, kad bērns ilgstoši atrodas mājās slimības dēļ vai rehabilitācijas centrā, viņam pat nav iespējas sekot līdzi tam, ko skolā mācās klasesbiedri. Viņam šīs darba lapas var vienkārši nebūt, jo skolotājs tās izsniedz skolā. Līdz ar to nav iespējas vismaz mājās kaut ko atkārtot, lai programmā neatpaliktu. Mācību grāmata ir cita lieta. Tur vienmēr ir teksti, kurus varat lasīt, tulkot, iemācīties jaunus vārdus un veikt uzdevumus. Tas uzlabos latviešu valodas zināšanas.

Valsts valodas apguves motivēšanas procesā nesalīdzināmi svarīga ir pati valdības attieksme pret iedzīvotājiem. Attieksme pret skolām, skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Diemžēl pēdējā laikā skolas tiek likvidētas arvien biežāk, neskatoties uz to, ka bērni un vecāki to nevēlas. Iedzīvotāji pastāvīgi dzīvo stresa situācijā. Bērni tiek mētāti no vienas skolas uz otru kā futbolā bumba. Iespējams, tas izskaidro problēmas ar sekmēm un attieksmi pret valsts valodu. Jaunajai paaudzei jāredz izglītības jēga, nevis speciālistu vilšanās. Tas, iespējams, ir mūsu valsts galvenais uzdevums.

Galvenais mērķis, kas jāsasniedz, ir apliecināt jaunajai paaudzei, ka Latvijai ir nepieciešami izglītoti cilvēki, kuri zina latviešu valodu un daudzas svešvalodas. Parādīt, ka izglītībai ir nozīme un perspektīva. Kā to parādīt jauniešiem? Jautājums, uz kuru joprojām grūti atbildēt. Lai, pajautājot kādam 9. klases skolēnam, nesaņemtu atbildi, ka viņam ir vienalga, par ko kļūt, jo viņš jau plāno, kā pamest Latviju. Mēs, latvieši, mīlam savu zemi, savu brīnišķīgo kultūru, bet, kā jau visi vienas mātes – Latvijas bērni, mēs gribam būt vajadzīgi mājās. Mēs gribam, lai mūsu bērni mācās Latvijā, gribam strādāt Latvijā un baudīt latviešu valodu.

Karīna BIRUĻE