Svētki Ģimeņu Aizbildnes svētnīcā

4. augustā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcā sākās atmodas gados atdzimušie senie Eņģeļu Karalienes jeb, kā tos dēvē skaistkalnieši, "Kaņepenes" svētki. Sešpadsmit neatkarības gados sasniegts augsts garīgā uzliesmojuma vilnis, par ko liecināja jau pirmā svinību diena: XVII gs. beigās jezuītu celtā baznīca bija dievlūdzēju pilna līdz malām. Paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks sirsnīgi sveica svētceļniekus no Rīgas, Bauskas, Dobeles, Biržiem, Rēzeknes, Viļāniem, Rikavas, Nagļiem, Dricāniem, citām tuvākām un tālākām draudzēm, kuru vidū bija arī neliela krāslaviešu grupa. Viņš arī iepazīstināja mūs ar Skaistkalnes Dievmātes - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētnīcas vēsturi.

1692. Šis gadskaitlis, kad tika pabeigta greznās baroka stila baznīcas celtniecība, vēl šodien lasāms virs centrālās ieejas durvīm. No 1666. līdz 1773. gadam Skaistkalnē darbojās jezuīti, kur atradās arī šī ordeņa klosteris un rezidence. Pēc tam - līdz pat 1929. gadam - draudzi aprūpēja laicīgie garīdznieki. Nākamie garīgās dzīves veidotāji te bija sv. Franciska Kapucīņu ordeņa mūki. Pēc ordeņa likvidācijas - no 1949. gada - draudzē atkal kalpoja laicīgie dvēseļu gani.

2001. gada 31. augustā pēc Jelgavas bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes svētnīcu pārņēma sv. Pāvila I Vientuļnieka ordenis, kura ģenerālā kūrija atrodas Čenstohovas Jasna Gurā (Polijā). Pašreiz draudzi apkalpo trīs Paulīniešu ordeņa tēvi. Bet pasaulē apmēram 50 klosteros dzīvo ap 500 balto paulīniešu mūku - tēvu un brāļu.

No ordeņa pirmsākumiem īpašs paulīniešu garīgums izpaužas Dievmātes kulta attīstīšanā un izplatīšanā. Vissvētākā Jaunava Marija ir šī ordeņa garīgā Māte un īpaša Aizbildne. Skaistkalnes svētnīcā atrodas brīnumiem apveltītā Dievmātes - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētglezna, kura tiek īpaši godināta draudzes galvenajos svētkos.

40 stundu atlaidu svinības Skaistkalnē sākās ar Slimnieku dienu. Vissvētākā Sakramenta adorācijas laikā uz debesīm tika raidīti individuālie un grupu lūgumi pēc Dievmātes aizbildniecības dvēseļu un miesas dziedināšanā, pēc svētības Latvijas tautai, ģimenēm, slimajiem un vecajiem cilvēkiem.

Sv. Misi kopā ar paulīniešu prioru Staņislavu Hodunu, Dobeles un Bauskas dekāniem Jāni Zviedrānu un Pēteri Skredeli celebrēja Mariāņu kongregācijas tēvi Pāvils Zeile no Rēzeknes un Rinalds Stankevičs (t. Benedikts) no Viļāniem. Tēvs Benedikts savā sprediķī uzsvēra, ka miesas veselība cilvēka dzīvē nav galvenais. Pāvesta Jāņa Pāvila II lielumu visskaidrāk varējām redzēt viņa mūža pēdējās dienās, kad viņš bija smagi slims un ļoti cieta. Nepārprotami, cilvēku lielu dara mīlestība. Dievs vienmēr vēlas mūs piepildīt, pārveidot, dziedināt, bet Viņš to spēs, ja mūsu dvēselēs būs stipra ticība, cerība un mīlestība.

Tēvs Benedikts aicināja klātesošos padomāt, kāpēc mēs esam nākuši un braukuši simtiem kilometru uz šo svētvietu, kur Dievs caur Dievmātes aizbildnību īpašā veidā uzklausa lūgšanas un palīdz lūdzējiem. Vai mūsu sirdis ir atvērtas Dieva žēlastību saņemšanai?

Sv. Mises laikā notika slimnieku sakramenta piešķiršana, svētība ar Vissvētāko Sakramentu. Dievkalpojumu ar aizkustinošu dziedājumu kuplināja Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes koris. Pirmā svinību diena beidzās ar Euharistisko procesiju apkārt baznīcai, kurā gāja arī procesijas dalībnieki no Viļāniem.

Sestdiena bija Ģimeņu diena. To vadīja dominikāņu tēvs, Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis. Šajā dienā tika noslēgtas laulības, atjaunoti laulību svētsolījumi, dota svētība mātēm, kuras gaida bērniņus, kā arī laulātajiem un bērniem. Mūsu grupai jau promesot, klāt- esošie aizlūdza arī par Krāslavas draudzes ģimenēm, izlūdzot tām Dieva svētību un Dievmātes palīdzību.

"Kalna Svētību kopiena" - atkarībā nonākušie jaunieši kopā ar savu kapelānu no Bruknas - vadīja sestdienas nomoda nakts meditācijas.

Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētku svinības beidzās svētdien, 6. augustā, ar V. E. Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa celebrēto sv. Misi un Euharistisko procesiju.

Svētceļnieki no Krāslavas pirmoreiz piedalījās "Kaņepenes" atlaidās, kaut gan par lielāko un lepnāko tautas saietu Zemgalē bija daudz dzirdēts.

Gaišā, svētsvinīgā gaisotne dievnamā Slimnieku dienā, cieņā un bijībā noliektās galvas Ģimeņu Aizbildnes svētgleznas priekšā, noskaņa dievkalpoju- mos liecināja: jā, atdzimst senais "Kaņepenes" gars, ticīgās tautas dvēsele sāk dziedināties! Kā sendienās var atkal teikt:

"Šai kalnā svētajā iet cilvēks apgaismoties

Un, mirdzošs dvēselē, sāk Dievā dziļāk doties."

Genovefa KALVIŠA