Palīdzēsim dvēselēm šķīstītavā!

Esmu bieži dzirdējusi sakām: “Ja jau dvēseles dzīve pēc miesas nāves turpinās, kāpēc mūsu mirušie neatnāk un nepastāsta, kā viņiem tur klājas?”

Debesu svēto un šķīstītavas dvēseļu apmeklējumi ir ārkārtējas Dieva dāvanas, to saknes sniedzas dziļi Baznīcas vēsturē. Tās piemitušas daudziem svētajiem, piemēram, sv. Ģertrūdei, sv. Katrīnai no Dženovas, sv. Marijai Margari-tai Alakok, sv. Jānim Marijai Vianejam, sv. Jānim Bosko, sv. māsai Faustīnai u.c. Un viņi visi stāsta vienu un to pašu, no kā varam secināt, ka šķīstītava ir īpašs dvēseles attīrīšanās stāvoklis cilvēka pēcnāves dzīvē. Kā atzīmē Katoļu Baznīcas katehisms, debesīs mirušie, kas ir pilnībā šķīstīti, dzīvo uz visiem laikiem ar Kristu, redz Dievu tādu, kāds viņš ir” (I Jņ. 3,2) “vaigu vaigā” (I Kor. 13,12). Elle nozīmē “palikt uz mūžiem šķirtiem no Dieva saskaņā ar mūsu pašu brīvo gribu.” Šķīstītava ir vidējais stāvoklis, salīdzinot ar debesīm vai elli, un paredz dzīvo un mirušo solidaritāti, sadraudzību.

1999. gadā latviešu valodā iznāca māsas Emanuelas grāmatiņa “Pārsteidzošie šķīstītavas noslēpumi”. Tajā ievietota vienreizēja saruna ar toreiz jau vairāk nekā 80 gadus veco Mariju Simmu, kura lielā vienkāršībā dzīvoja Austrijas kalnos. 25 gadu vecumā viņa saņēma neparastas dāvanas - viņu sāka apmeklēt šķīstītavas dvēseles. Padzīvojusī kristiete šajā sarunā dalās ar mums dažos pārsteidzošos šo dvēseļu noslēpumos, dod atbildes uz vairākiem jautājumiem par pēcnāves realitātēm.

Šķīstītava - tās ir mīlestības mokas

“Šķīstītava - tā ir brīnišķīga Dieva iecere,” - saka Marija. “Es iztēlojos šo lietu tā. Pieņemsim, ka kādu dienu tavā priekšā atveras durvis un parādās brīnišķa būtne, tik neparasti skaista, ka neko līdzīgu tu nekad agrāk uz zemes neesi redzējis. Šī būtne, kura ir pats skaistums un gaisma, tevi saviļņo un pārņem savā varā, un vēl jo vairāk tevi satriec tas, ka šī būtne neslēpj, ka līdz neprātam mīl tevi - tu pat nebiji sapņojis, ka vari būt tik mīlēts! Tu arī izjūti, ka Viņš ļoti vēlas tevi pieglaust pie Sevis, būt vienots ar tevi. Mīlestības uguns, kura jau liesmo tavā sirdī, dzen tevi mesties Viņa apkampienos.

Bet - tūlīt tu arī aptver, ka tu daudzus mēnešus neesi mazgājies, ka nepatīkami smirdi, ka tev tek no deguna, ka tavi mati ir saķepuši un taukaini, tavas drēbes ir briesmīgos traipos... Tad tu sev saki: “Nē, tāds es nevaru viņam rādīties. Vispirms es kārtīgi nomazgāšos, tad uzreiz atgriezīšos pie Viņa.”

Taču šī mīlestība, kura piedzimusi tavā sirdī, ir tik intensīva, tik liesmojoša, tik dedzīga, ka šī aizkavēšanās ir pilnīgi nepanesama. Un šī atšķirtība - pat ja tā ilgst tikai dažas minūtes - ir kā nežēlīga brūce tavā sirdī. Un jo lielāka ir tava mīlestība, jo sāpīgāka ir šī brūce - tās ir mīlestības mokas.

Lūk, tā ir šķīstītava. Tā ir mūsu netīrības izsauktā aizkavēšanās nonākt pie Dieva...”

Marija māsai Emanuelai pastāstīja, ka atšķirība starp ciešanām šķīstītavā un ciešanām virs zemes ir tāda, ka šķīstītavā cerības prieks pārspēj sāpes. Nevis Dievs sūta dvēseli uz šķīstītavu, bet dvēsele pati vēlas šķīstīties, pirms ieiet debesīs.

Kā liecina dvēseles, tiekoties ar Mariju, ir īpašas dienas, kurās dvēseles tiek atbrīvotas: Ziemassvētkos, Visu svēto dienā, Lielajā Piektdienā, Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos un Jēzus Debesīs uzkāpšanas svētkos.

Kādi grēki noved šķīstītavā?

Dievbijīgā Marija liecina, ka visbiežāk šķīstītavā dvēseli noved grēki pret žēlsirdību, pret tuvākā mīlestību, sirds nocietināšana, ienaids, apmelošana, aprunāšana. Piemēram, grēki pret žēlsirdību ir netīkamu cilvēku atgrūšana, atteikšanās izlīgt un piedot, negatīvā uzkrāšana sevī.

Vislielākās iespējas nonākt tieši Debesīs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir laba sirds priekš visiem. Mīlestība atsver daudzus grēkus.

Vislabākā aizsardzība pret grēku un ļaunumu, pret sātanu ir pazemība. Kāda dvēsele Marijai esot stāstījusi, ka viens pats labs darbs var atsvērt grēkpilnu dzīvi. Kāds grēcīgs jauneklis, riskējot ar savu dzīvību citu cilvēku labā, bija izdarījis tīras mīlestības darbu, tāpēc Kungs viņu ātri bija uzņēmis Savā Valstībā. Dievs savā žēlsirdībā paņēma viņu tieši brīdī, kad viņa dvēsele bija visskaistākā, vistīrākā. Marija teica, ka ir trīs zelta atslēgas, kas taisnā ceļā atver mums debesu durvis, - mīlestība, pazemība, uzticēšanās Dievam.

Kā var palīdzēt dvēselēm šķīstītavā?

Katoļu mācība par šķīstītavu noliedz jebkura veida iespēju “iet uz debesīm” tikai paša spēkiem. Visi, kas liecina par mirušo parādīšanos, saka, ka dvēseles prasa, lai dzīvie par tām aizlūgtu. Marijas Simmas garīgais tēvs ieteica viņai nekad neatteikt dvēselēm no šķīstītavas viņu lūgumos. Viņa māsai Emanuelai arī pastāstīja, ka visbiežāk tiek lūgts noturēt sv. Mises viņu nodomā un lai kāds tajās piedalās. Lūdz arī par tām skaitīt Rožukroni, iziet Krustaceļu, kas ir visvērtīgākās lūgšanas. Visiedarbīgākais līdzeklis palīdzībā šķīstītavas dvēselēm ir sv. Mise. Vienas vienīgas sv. Mises vērtība ir neaptverama. Tas ir tāpēc, ka sv. Misē pats Kristus aiz mīlestības uz mums upurē sevi Dievam. Sv. Mise ir visvērtīgākā tiem mirušajiem, kuri savā dzīves laikā paši visaugstāk tās vērtējuši, piedalījušies tajās ne vien svētdienās, bet arī darbdienās. Dvēsele labi redz un jūt, vai pavadītāji bēru dienā patiesi lūdzas, vai arī ceremonijā tikai atrāda sevi. Nabaga dvēseles stāsta, ka asarām nav nozīmes, ka tām palīdzēt var tikai lūgšana.

Dvēseles Mariju bieži lūgušas ciest, lai palīdzētu atbrīvoties no šķīstītavas. Pirmajā reizē viņai tika lūgts ciest trīs stundas, lai ļautu dvēselei atbrīvoties no divdesmit gadu ciešanām šķīstītavā. Marija saka, ka ciešanām uz zemes ir cita vērtība - tās dod iespēju pieaugt mīlestībā. Šķīstītavā ciešanas kalpo tikai tāpēc, lai attīrītos no grēkiem. Tāpēc dzīvo ciešanas iegūst mirušajiem ārkārtīgu nozīmi. Pat vismazākajiem mūsu upuriem - sāpēm, slimībām, sērām, vilšanās, ja vien izdzīvojam tos pacietībā un pieņemam pazemībā, var piemist neparasts šķīstītavas dvēseļu atbrīvošanas spēks.

Marija Simma saka, ka vislabākais, ko varam darīt, ir pievienot savas ciešanas Jēzus ciešanām, saliekot tās Jaunavas Marijas rokās. Mums dotās ciešanas ir vispārliecinošākais pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl, un, upurējot tās, varam izglābt daudzas dvēseles. Ar pacietīgi panestām ciešanām varot izglābt vairāk dvēseļu nekā ar lūgšanām, taču lūgšanas palīdz panest šīs ciešanas.

* * *

Dvēseles Marijai Simmai esot pavēstījušas, ka svētie no debesīm neapmeklē šķīstītavu, taču tur ir eņģeļi un Erceņģelis Miķelis. Katrai dvēselei blakus stāv tās sargeņģelis, kas nes atvieglojumu un iepriecina. Marija māsai Emanuelai apgalvoja, ka viņa neesot sasta-pusies ar gadījumu, kad pašnāvnieks būtu pazudināts, ka visvairāk vainīgi ir tie, kuri ar savu nicināšanu vai apmelojumiem ir noveduši cilvēku līdz pašnāvībai. Dievs ir ļoti žēlsirdīgs, tāpēc pat viens grēku nožēlas uzliesmojums - kaut arī vismazākais - var glābt dvēseli no pazušanas. Pat nāves brīdī, ja cilvēks no sirds lūdz Dievam piedošanu, arī pēc tumsībā pavadītās dzīves viņš var tikt atpestīts. Dievs dod katram pilnīgu brīvību pašam izdarīt izvēli.

Marija Simma ar savām lūgšanām un ciešanu upuriem ir palīdzējusi daudzām jo daudzām pazīstamām un nepazīstamām dvēselēm atbrīvoties no šķīstītavas un sasniegt mūžīgo laimi debesīs. Viņa tic, ka šķīstītavas dvēseles palīdzēs arī viņai pašai nokļūt Debesīs. Taču viņa brīdina mūs no okultām parādībām. Ja kādam dievbijīgam ticīgajam parādās kādas dvēsele, vienīgi Dievs to ir atļāvis. Ir kategoriski aizliegts izsaukt mirušos - tas ir nāvīgs grēks.

Genovefa KALVIŠA