Krāslavas sv. Ludviga katoļu draudze atkal svin savus gada lielākos svētkus — svētā mocekļa Donata 40 stundu atlaidas (no 28. VI vakara sv. Mises līdz 1. VII galvenajai sv. Misei).
Šos svētkus 1790. gadā iedibināja pāvests Pijs VI. Sv. mocekļa relikviju godinātāji, izpildot vajadzīgos nosacījumus, katrā no svinību dienām var saņemt pilnīgas atlaidas.
Katrā draudzē gada laikā ir vairāki pilnīgu atlaidu svētki. Tā 40 stundu atlaidas Asūnes, Landskoronas un Varnaviču draudzē svin Vasarsvētkos, Aulejas — Dievmātes Septiņu Sāpju svētkos, Bukmuižas — sv. Jāzepa svētkos, Dagdas — Vs. Jaunavas Marijas Dzimšanas dienā un Kunga Pasludināšanas svētkos, Indricas — sv. Jāņa Kristītāja dienā, Kombuļu — sv. Jāzepa, strādnieku aizbildņa svētkos, Piedrujas un Skaistas — sv. Antona no Padujas dienā, Izvaltas — Vs. Jēzus Sirds svētkos.
Arī jūlijā vairākos katoļu dievnamos atzīmēs ar pilnīgām atlaidām apveltītus svētkus: Andrupenes, Skaistas un Varnaviču baznīcā — Vs. Jaunavas Marijas Skapulāra svētkus (16.VII), Borovkas — sv. Elija dienu (20.VII), Aulejas un Landskornas — sv. Marijas Magdalēnas (22.VII), Dagdas — sv. Jēkaba (25.VII), Beresnes un Izvaltas — sv. Annas dienu (26.VII). Visas šīs atlaidas parasti svin tuvākajā svētdienā.
Atlaidas ir nenovērtējamas pēc savas nozīmes, diemžēl ļoti maz cilvēku cenšas tās iegūt. Varbūt tāpēc, ka atlaidu saņemšanai ir vajadzīga īpaša sirds un gribas noskaņa.
Kas ir atlaidas?
Katoļu Baznīcas Katehismā ir teikts: “Atlaida ir laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina ir jau izdzēsta” (grēksūdzē piedota). “Atlaida ir daļēja vai pilnīga atkarība no tā, vai tā daļēji vai pilnīgi atbrīvo no laicīgā soda, kas pienākas par grēkiem.”
Lai saprastu šo doktrīnu un šo Baznīcas praksi, nepieciešams saskatīt, ka grēkam ir dubultas sekas. Smags grēks pārrauj mūsu vienotību ar Dievu, un līdz ar to mēs nespējam sasniegt mūžīgo dzīvi, kuras zaudēšana ir “mūžīgais sods” par grēku. No otras puses, jebkurš grēks, pat ikdienišķais, izraisa nekārtīgu piesaistīšanos radībām, un no šīs piesaistīšanās nepieciešams šķīstīties vai nu šajā dzīvē, vai arī pēc nāves, atrodoties stāvoklī, kuru sauc par šķīstītavu. Atgriešanās, kas ir dedzīgas mīlestības rezultāts, var aizvest līdz pilnīgai grēcinieku šķīstīšanai, tā ka viņam vairs nav jācieš nekāds sods.
Dieva atlaidu piešķir Baznīca, kas saskaņā ar varu saistīt un atraisīt, kuru tai dāvājis Jēzus Kristus, iestājas kāda kristieša labā un atver viņam Kristus un svēto nopelnu bagātību krātuvi, lai ticīgais no žēlsirdības Tēva saņemtu laicīgā soda, kāds tam pienākas par viņa grēkiem, atlaišanu. Tādējādi Baznīca vēlas ne tikai palīdzēt šim kristietim, bet arī rosināt viņu veikt dievbijības, gandarīšanas un mīlestības darbus.
Tā kā svēto komūnijas — sadraudzības locekļi ir arī mirušie ticīgie, kas tiek šķīstīti, tad mēs spējam tiem palīdzēt, izpelnot viņiem atlaidas, — tā, lai viņi tiktu atbrīvoti no laicīgā soda, kas tiem pienākas par viņu grēkiem.
Nosacījumi atlaidu saņemšanai
Jaunais pilnīgo atlaidu saraksts tika apstiprināts ar pāvesta Pāvila VI dekrētu 1968. gada 29. jūnijā. Lai iegūtu atlaidas, ir jābūt brīvam no jebkādas piesaistīšanās grēkam, pat ikdienišķam, un jāizpilda kāda darbība, par kuru paredzētas atlaidas. Trīs obligātie nosacījumi — grēksūdze, svētā Komūnija un lūgšana Svētā Tēva nodomā — var tikt izpildīti vai nu dažas dienas pirms noteiktās darbības, vai arī pēc tās. Bet tiem ir jābūt saistītiem ar atlaidām. Pēc vienas grēksūdzes var saņemt vairākas pilnīgas atlaidas, bet pēc vienas sv. Komūnijas un lūgšanas Svētā tēva nodomā — tikai vienas pilnīgas atlaidas. Lūgšanas no-sacījums būs pilnīgi izpildīts, ja Svētā tēva nodomā noskaitīs “Tēvreizi” un “Es ticu”. Ja cilvēks nebūs brīvs no pieķeršanās kādam grēkam vai arī nebūs ievērojis kādu no minētajiem nosacījumiem, viņš saņems tikai daļējas atlaidas.
Cilvēki bieži domā, ka daudz labi noskaitītu lūgšanu palīdz dvēselei tūlīt pēc nāves nokļūt mūžīgajā laimē, taču tas tā nav. To daudzkārt ir paziņojušas šķīstītavas dvēseles dažādiem svētajiem. Grūti ir stādīties priekšā to tīrību un skaidrību, kādu Dievs gaida no dvēseles, pirms ļauj tai ņemt dalību Viņa skatīšanā vaigu vaigā. Cik daudziem ticīgajiem liekas, ka viņiem ir pilnas rokas ar labiem darbiem, taču nāves brīdī viņi stāv Dieva priekšā tukšām rokām, jo šos darbus nebija veikuši pašam Jēzum Kristum, Viņa godam. Dzīves laikā daudzi vēlas tikai izrādīties pret citiem, publiski uzstāties, viņi veic savus reliģiskos pienākumus bez mīlestības uz Dievu. Kāda nožēla pārņem dvēseli nāves brīdī, kad pazūd visi mānekļi!
Pilnīgas vai daļējas atlaidas ticīgais var saņemt ne tikai atlaidu svētkos, bet arī Baznīcas noteiktās dienās, kā arī katru dienu, pildot Baznīcas noteikumus to iegūšanai. Pie-mēram, pilnīgas atlaidas var iegūt par Vs. Sakramenta pusstundu ilgu adorāciju, par dievbijīgu pusstundu ilgu Svēto Rakstu lasīšanu, izrādot pienācīgu cieņu Dieva Vārdam, par Krustaceļa lūgšanu, izstaigājot iezīmētās stacijas, par kopīgu Rožukroņa vienas daļas skaitīšanu (bez pārtraukuma) baznīcā, kapelā, ģimenē, klosterī, kopienā. Laicīgais sods var būt atlaists par kopīgu dievbijīgu himnas “Veni Creator” dziedāšanu (noskaitīšanu) Jaunajā gadā (1. janvārī) un Vasarsvētkos, par dievbijīgu piedalīšanos pirmās sv. Komūnijas ceremonijā, jauniesvētītā priestera pirmajā sv. Misē, 25 un 50 gadu priesterības jubilejā jubilāra celebrētajā sv. Misē utt. Daudzas pilnīgas atlaidas paredzētas par noteiktām darbībām Lielā Gavēņa atsevišķās dienās. Atlaidas, ko var upurēt tikai par mirušajiem, var izpelnīties par dievbijīgu kapsētas apmeklēšanu un lūgšanām par mirušajiem no 1. līdz 8. novembrim (katru dienu), par dievbijīgu baznīcas vai kapelas apmeklēšanu un lūgšanām Dvēseļu dienā. Tikai nedrīkst aizmirst, ka atlaidas katrreiz saistās ar trim obligātiem nosacījumiem: grēksūdzi, sv. Komūniju un lūgšanu Svētā Tēva nodomā.
Ja dvēsele savas dzīves laikā bija vieglprātīgi izturējusies pret atlaidām un neko nebija darījusi, lai vismaz sev gūtu kādu labumu no tām, tad taisnīgais Dievs viņai samaksā pēc tās darbiem arī pēc nāves — tāda dvēsele visbiežāk saņem tikai daļu no atlaidām, kas upurētas par viņu. Tas, kas dzīves laikā bieži saņēmis atlaidas šķīstītavas dvēselēm, savā nāves stundā caur Dieva žēlastību gūs pilnīgas atlaidas. Tāpēc centīgi smelsim no tās žēlastību krātuves, kuras Jēzus mums ir nopelnījis caur Savām ciešanām un kuras Viņš sniedz mums caur Savu Baznīcu.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
