Aglonas svētvietas galvenos gada svētkus ievada kādi citi lieli svētki, kas veltīti Latvijas aizbildnim sv. Meinardam (ap 1130.g. Vācijā — 1186.g. 14.VIII? Ikšķilē).
Vai mēs atdodam pienācīgu godu šim augustīniešu mūkam, miera misionāram un galvenajam kristiānisma aizsācējam mūsu zemē?
Pirmais Latvijas apustulis ieradās Livonijā XII gs. 70.-80. gados. 1186. gadā pāvests Urbāns III (1185-1187) iecēla Meinardu par bīskapu. Tā kā vikingi apdraudēja Rīgu, bīskaps pārcēla savu sēdekli uz Ikšķili, kur arī tika uzcelta pirmā mūra baznīca mūsu zemē. Viņš nodibināja Ikšķiles diecēzi un Rīgas arhidiecēzi, dedzīgi sludināja ticību, cēla baznīcas, rūpējās par jaunu priesteru audzināšanu, ar cieņu izturējās pret vietējo iedzīvotāju tradīcijām, iemācījās viņu valodu, gādāja par cilvēku labklājību, visu veicot tikai ar garīgiem ieročiem. Neskatoties uz atsevišķām neveiksmēm, daudzajām grūtībām un sarūgtinājumiem, jauniesvē-tītā bīskapa autoritāte auga un nostiprinājās, cilvēki viņu iemīlēja kā miera misionāru un apustuli. Ar Meinarda gādību mūsu senči pakāpeniski izbeidza pielūgt pagānu elkus un uzsāka kalpot vienam Dievam.
Pēc nāves bīskaps Meinards tika apglabāts Ikšķiles baznīcā, vēlāk (XIV gs. beigās?) viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Domā, kur sienas nišā tās atrodas vēl tagad. 1993. gada 8. augustā Baznīca kanonizēja Meinardu par Latvijas un Igaunijas apustuli. 2000. gada 20. augustā pie Ikšķiles baznīcas drupām salā, kas nosaukta sv. Meinarda vārdā, tika svinīgi atklāta svētvieta viņa godam.
Uzticēsim sv. Meinarda, mūsu tautas pirmā ticības apgaismotāja, aizlūgumiem savu Latviju, lūgsim, lai ar svētā bīskapa aizbildniecību nāk Dieva svētība pār mūsu zemi.
