No Krāslavas baznīcas vēstures

Skaitļi un fakti

* 1580.-1590.g. Miķelis de Brunavs uzcēla Krāslavā pirmo koka dievnamu katoļiem.

* 1676. g. līdz ar muižnieka Jura de Ludinghauzena Volfa uzbūvēto krusta formas lielo koka baznīcu likts sākums jezuītu misijai Krāslavā.

* 1676.-1755.g. jezuītu tēvi — garīgās dzīves attīstības veicinātāji Krāslavā.

* 1755.-1843.g. sv. Vincenta no Paulas Misiju kongregācijas priesteri — Krāslavas draudzes un garīgā semināra aprūpētāji.

* 1755.-1766.g. galvenajos vilcienos uzbūvēta jaunā mūra baznīca un telpas klosterim un garīgajam semināram.

* 1755.g. 29.XII pasludināts Krāslavas garīgā semināra dibināšanas akts.

* 1757.g. 15.VI — oficiālā garīgā semināra atklāšana.

* Itāļu mākslinieks Fillipo Kastaldi no 1760. līdz 1762. gadam darina sienu gleznojumus 7 altāriem, t.sk. fresku galvenaja altārim “Sv. Ludvigs, dodoties Krusta karā, saņem arhibīskapa svētību.”

* 1768.g. jaunceļamā Krāslavas mūra baznīca ar Varšavas ekstraordinārā Seima lēmumu apstiprināta par Inflantfijas bīskapu katedrāli.

* 1775.g. 9.VIII no Romas sv. Laurencija katakombām uz Krāslavu atvestas sv. mocekļa Donata relikvijas, tās sākotnēji novieto grāfu Plāteru muižas kapličā.

* 1775.g. baznīcas kriptā sāk veidot Plāteru dzimtas kapenes.

* 1777.g. 26.VIII Malenskas titulārbīskaps Stanislavs Bohušs Sestžencevičs konsekrē Krāslavas baznīcu, veltījot to sv. Ludviga godam.

* 1783.g. Krāslavas draudzi pievieno Mogiļevas arhidiecēzei.

* 1784.g. Mogiļevas titulārbīskaps Benislavskis sv. Donata relikvijas pārnes uz baznīcu un ievieto tās Jēzus Sirds altārī.

* No 1789. līdz 1864g. Krāslavā darbojas sv. Vincenta dibinātā sieviešu ordeņa žēlsirdības māsas.

* 1790.g. Pijs VI iedibina sv. Donata svētkus ar pilnām atlaidām pirmajā svētdienā pēc sv. Pētera un Pāvila dienas.

* 1818.g. 12.-14.IX sv. Donata relikvijas tiek pārvietotas uz jaunuzcelto kapliču pie baznīcas sienas.

* 1826.g. 3.VII līdz ar lielas Krāslavas apbūves daļas bojā eju ugunsgrēkā nodeg arī žēlsirdības māsu mūra kapliča un daļa klostera.

* 1838.g. pie baznīcas uzcelts zvanutornis, atjaunots misiju krusts, baznīcas laukums apstādīts ar papelēm.

* 1843.g. 10.XI cara valdība slēdz žēlsirdīgo māsu patversmi, decembrī garīgo semināru un arī visu lāzaristu-misionāru kongregāciju.

(Turpmāk vēl)