24. decembris — Kristus dzimšanas svētku vigilija (Kūču svētvakars). To pavada atturīgi — klusumā un lūgšanās, laužot Ziemassvētku oblādes — pasvētīto maizi, kas simbolizē Dieva Bērnu.
25. decembris — Kristus Dzimšanas svētki. Saskaņā ar senu tradīciju baznīcā svin trīs sv. Mises: naktī — Eņģeļu Misi, rītausmā — Ganiņu Misi, dienā — svinīgo svētku Misi.
26. decembris — otrie Ziemassvētki, pirmā Baznīcas mocekļa sv. Stefana svētki. Šajā dienā svētī labību, kas domāta mājlopiem, atceroties, ka pie Jēzus dzimšanas Betlēmē bija klāt arī lopi. Izbarojot svētīto labību, lūdzam Dieva svētību mājlopiem.
27. decembris — sv. apustuļa un evaņģēlista Jāņa diena. Baznīca svētī vīnu sv. Jāņa godam, t.s. “mīlestības vīnu”.
28. decembris — Nevainīgo bērnu mocekļu diena. Betlēmes bērniem bija jācieš un jāmirst Hēroda naida pret Kristu dēļ, un tas ir iemesls viņu svētumam. Ticīgie šajā dienā īpaši lūdzas par abortu slepkavībām, par ārstiem un valstu vadītājiem, lai reiz tiktu aizliegta dzīvības iznīcināšana mātes klēpī.
30. decembris — Svētās Ģimenes svētki. Tiek aizlūgts par ģimenēm, uzticot tās Dievam. No Svētās Ģimenes mēs varam mācīties dzīvot ticībā, mīlestībā un saskaņā.
31. decembris — Gada pēdējā diena. Atkal gads nodzīvots. Dievnamā atskan pateicības himna “Te Deum” — “Dievs, mēs Tevi slavējam”.
1. janvāris — Vissvētākās Jaunavas Marijas — Dieva Mātes svētki, kopš 1968. gada — arī Vispasaules miera diena.
6. janvāris — Kunga parādīšanās svētki (Triju Ķēniņu diena). Trīs Austrumu gudrie, pasniegdami Jēzus Bērnam zeltu, pagodināja Viņu kā Karali, vīraku — pielūdza kā Dievu, mirres — atzina Viņu par cilvēku un vēstīja par Jēzus krusta nāvi un apbedīšanu.
7. janvāris — Kunga Jēzus kristīšanas svētki. Kad Jēzus pieņēma kristību Jordānas upē, no debesīm atskanēja Dieva Tēva balss: “Šis ir mans mīļais dēls, uz ko Man labs prāts” (Mt. 3,17). Ar šiem svētkiem beidzas Ziemassvētku liturģiskais laiks.
