Gavēnis — kristieša garīgās dzīves veidotājs

Pāvesta vēlējums Latvijas iedzīvotājiem

7. janvārī Vatikānā Romas pāvests Benedikts XVI tikās ar Latvijas vēstnieku Albertu Sarkani un lūdza nodot Latvijas prezidentam, valdībai un visiem Latvijas iedzīvotājiem sekmīga un saticības pilna Jaunā gada vēlējumus. Par to aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Tikšanās laikā Latvijas vēstnieks Romas pāvestam nodeva simbolisku dāvanu no Latvijas: Normunda Skauģa “Lāču” maizes ceptuves sūtījumu — pāris īstās rudzu maizes klaipus. Tas, pēc pāvesta pateicības vārdiem, ir patīkams pārsteigums, un atliek vēlēt, lai latviešu mājās šādas maizes nekad netrūktu.

Pašlaik pie Svētā Krēsla ir akreditēti 177 valstu diplomātiskie pārstāvji. Latviju pārstāv vēstnieks A. Sarkanis ar rezidences vietu Varšavā, Polijā.

Genovefa KALVIŠA

11. februāris — Lurdas Dievmātes piemiņas diena

Šogad paiet 150 gadi, kopš 14 gadus vecai meitenei Bernadetei Francijas mazpilsētā Lurdā 18 reizes parādījās Jaunava Marija. Sakarā ar šo jubileju pāvests Benedikts XVI ir piešķīris pilnas atlaidas, kuru mērķis ir “mudināt ticīgos uz ticības noslēpuma dziļāku pazīšanu un intensīvāku mīlestību, lai varētu saņemt bagātus garīgos augļus.”

Apustuliskā Penitenciārija dekrēts nosaka, ka laikā no 2007. gada 8. decembra līdz 2008. gada 8. decembrim ikviens ticīgais var saņemt pilnīgas atlaidas, apmeklējot Masabielas grotu. Pilnīgas atlaidas iespējams saņemt arī no 2008. gada 2. līdz 11. februārim, apmeklējot svētnīcas, baznīcas, kapelas un grotas, kur tiek publiski godināta Lurdas Dievmātes statuja vai svētglezna, kā, piemēram, mūsu rajonā Dagdas un Landskoronas (Šķaunē) katoļu baznīcās.

Dekrēts atgādina, ka ticīgie var iegūt pilnīgas atlaidas, ievērojot “parastos nosacījumus”, kas ir “sakramentālā grēksūdze, euharistiskā komūnija un lūgšana Svētā Tēva nodomā ar dvēseli, kas ir pilnīgi brīva no jebkādas pieķeršanās grēkam.”

11. februāris ir arī Vispasaules slimnieku diena.

Kunga Parādīšanās svētki

19. janvārī pareizticīgie atzīmē galvenos svētkus — Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus parādīšanos, kuros tiek pieminēts notikums, kas saistīts ar Jēzus kristīšanos Jordānas upē no Jāņa Kristītāja (Mt. 3, 13-17; Mk 1, 9-11; Lk 3, 21-22).

Par Kunga parādīšanās svētkiem tos dēvē tāpēc, ka Dieva Dēla kristīšanas laikā parādījās Visusvētā Trīsvienība: Dievs Tēvs runāja no Debesīm par Dēlu, Dieva Dēls ļāva kristīties no Jāņa un tika apliecināts no Dieva Tēva un Svētais Gars nolaidās uz Dēlu no debesīm baloža izskatā. Pareizticīgo baznīcās šos svētkus atzīmē tikpat krāšņi kā Ziemassvētkus.

Kunga Kristīšanas svētkos pēc liturģijas Krāslavas Aleksandra Ņevska dievnamā gandrīz 100 ticīgo svinīgi, baznīcas zvanam skanot, procesijā devās uz Persteņa ezeru. Tur dievnama pārzinis Aleksandrs svinīgi svētīja ūdeni, atceroties Pestītāja Kristīšanu, kurš ar savu ieiešanu Jordānas upes ūdenī svētīja visu planētas ūdens telpu. Šim nolūkam ūdens baseinos parasti tiek izcirsts neliels krustveida āliņģos, kas tradicionāli tiek saukts par “Jordānu”.

Šajā dienā ticīgie smēla svētīto kristīšanas ūdeni, kas ir īpaši svēts un kas var stāvēt gadu un pat vairākus gadus un nebojāties. Par to konkrēti liecināja IV gadsimta dižais Kristīgās Baznīcas mācītājs svētais Jānis Zeltamute. Lielās ūdens svētīšanas ceremonija aizsākās kristietības pirmajos gadsimtos.

Svētīto kristīšanas ūdeni (to dēvē arī par “lielo agiasmu”) lieto nelielā daudzumā no rīta tukšā dušā, parasti kopā ar prosforas (pareizticīgo dievmaizītes) gabaliņu. Tas ir arī īpaši labs līdzeklis māju svētīšanai, ar to var apslacīt dzīvokli vai darba telpu, kas piesauc telpā īpašu Dieva svētību.