Sakramentāliju mēnesis

Svētītās lietas ir sakramentālijas, kas kā redzamas zīmes kalpo neredzamajām žēlastībām. Tomēr ne jau šīs zīmes ir svarīgas. Tās vispār var zaudēt jebkādu nozīmi, ja cilvēka dzīve nekļūs par sakramentāliju, kas izpaužas nesavtīgā kalpošanā, patiesā labvēlībā, nešaubīgas ticības pilnā lūgšanā, neviltotā priekā un nesatricināmā mierā. Nedaudz sīkāk pastāstīšu par sv. Blazija svētību, par kuras būtību ticīgie zina mazāk.

Pabeidzis filozofijas un medicīnas studijas, sv. Blazijs (IV gs.) strādāja par ārstu. Redzēdams cilvēku lielo pieķeršanos laicīgajai pasaulei, viņš, sekojot Kristus aicinājuma, kļuva par dvēseļu ārstu un veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam. Blazijs bija Sabastes (Armēnijā) bīskaps. Viņš mira mocekļa nāvē 316. gada 3. februārī.

Mūsdienās sv. Blazijs tiek piesaukts kā dziedinātājs no kakla slimībām. Biogrāfi stāsta, ka cilvēki dažādās vajadzībās gāja pie šī pieredzējušā ārsta un priestera. Kāda māte aiznesa pie viņa savu dēlu, kas bija norijis zivs asaku un kuram tādēļ draudēja nosmakšana. Bīskaps Blazijs palīdzēja ar lūgšanām un svētību, izvilka asaku un tā izglāba zēna dzīvību. Tāpat kā senos laikos, arī šodien Baznīca lielā ticībā dod mums sv. Blazija svētību.

Austrumos jau V gs. kakla slimībās mēdza piesaukt sv. Blaziju. Rietumos kopš IX gs. sv. Blazijam palīdzību lūdza arī citās vajadzībās. Sv. Andreja krusta veidā sakrustotās divas svētītās sveces pieliek pie kakla — šī sv. Blazija svētības forma Rietumu baznīcās iesākta XVI gs. Arī mūsdienās 3. februārī, kad ziemas aukstuma dēļ kakla slimības ir tik izplatītas, Baznīcas priesteri pār maziem un lieliem Dieva bērniem saka šos svētības vārdus: “Ar svētā bīskapa un mocekļa Blazija aizlūgumu — lai Dievs tevi atbrīvo no katrām kakla ciešanām un visām citām ciešanām.”

Kādreiz sv. Blazija dienā svētīja arī vīnu, ūdeni un maizi. Zemnieki sv. Blaziju uzskata par aizstāvi no slikta laika izraisītām nelaimēm, kurš palīdz novērst ziemas beigu vētru un citu kataklizmu iespējamos postījumus un zaudējumus.

Genovefa KALVIŠA