Cilvēcei vienmēr ir bijusi nepieciešama Dieva žēlsirdības palīdzība. It sevišķi tā vajadzīga mūsu dienās, kad pasaule savas ļaunprātības, muļķības un nepastāvības dēļ nonākusi lielā postā.
Vairākās privātās atklāsmēs Pestītājs aicināja izredzētās dvēseles uz Dieva žēlsirdības godināšanu. Vispēdīgi Kungs Jēzus par savas žēlsirdības sludinātāju izvēlējās Vissvētākās Dieva Žēlsirdības Mātes kongregācijas māsu Faustīnu Kovaļevsku (1905-1958), kurai pirmoreiz parādījās 1931. gada 22. februārī Polockas klosterī. Jēzus deva viņai divus uzdevumus: pagatavot žēlsirdīgā Pestītāja gleznu (attēlā) un ieviest Dieva Žēlsirdības svētkus pirmajā svētdienā pēc Lieldienām (šogad — 30. martā).
Jēzus vīzija māsas Faustīnas dzīvē atkārtojās vairākas reizes. Viņš deva norādījumus par gleznas izgatavošanu ar uzrakstu: “Jēzu, es uzticos Tev!” un ar to saistīja divus solījumus: “Es apsolu, ka dvēsele, kas godās šo gleznu, nepazudīs. Es apsolu viņai arī uzvaru pār ienaidniekiem jau šeit, virs zemes, bet sevišķi nāves stundā.”
Lūk, paša Pestītāja vārdi: “Ai, cik ļoti Mani ievaino dvēseles mazticība! Tāda dvēsele atzīst, ka Es esmu svēts un taisnīgs, bet netic, ka Es esmu žēlsirdīgs, un neatzīst manu labsirdību. Manu taisnību slavē arī ļaunie gari, bet tie netic manai labsirdībai, un tāpēc tie ir ļaunie gari.”
Kādā citā reizē Kungs Jēzus teica: “Mana meita, runā visai pasaulei par manu neparasto žēlsirdību. Es vēlos, lai Dieva Žēlsirdības svētki būtu visām dvēselēm par patvērumu un glābšanu, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. (..) Dvēsele, kas (tanī dienā) ies pie grēksūdzes un svētās Komūnijas, iemantos pilnīgu grēku un soda piedošanu.”
1935. gada 13. septembrī Jēzus māsai Faustīnai iemācīja lūgšanu, kas saucas “Dieva žēlsirdības kronītis”, un paziņoja apsolījumus saistībā ar šo lūgšanu: “Cik lielas žēlastības Es sniegšu dvēselēm, kas lūgsies šo kronīti!” (..) Tas, kas to lūgsies, saņems lielu žēlsirdību nāves stundā (..) Ja šo kronīti lūdz brīdī, kad cilvēks mirst, tad Es nostāšos starp Tēvu un mirstošā dvēseli nevis kā taisnīgs Soģis, bet kā žēlsirdīgais Pestītājs. (..) Ar šīs lūgšanas palīdzību tu saņemsi visu, ja vien tas, ko tu lūdz, būs saskaņā ar Manu gribu.”
Pats Jēzus nodiktēja māsai Faustīnai arī Dieva žēlsirdības novennu, pavēlēdams viņai to iesākt Lielajā piektdienā un lūgties līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai.
Caur savas žēlsirdības apustuli Jēzus noteica lielās žēlsirdības stundu visai pasaulei — savu nāves stundu pulksten trijos pēcpusdienā. Jēzus vēlas, lai šajā stundā mēs apcerētu Viņa ciešanas, lūdzoties Krustaceļa lūgšanu, Dieva žēlsirdības kronīti vai vismaz īsu lūgšanu: “Ak, asinis un ūdens, kas izplūda no Vissvētās Jēzus Sirds kā žēlastības avots mūsu dēļ, mēs uzticamies Tev.” Jēzus sacīja māsai Faustīnai: “Šajā stundā Es neko neatteikšu dvēselei, kura Mani lūgs manu ciešanu nopelnu dēļ.”
Genovefa KALVIŠA
