Šogad maijs ir īpaši bagāts ar dažādiem liturģiskajiem svētkiem un piemiņas dienām.
1. maijs — Kunga Debesskāpšanas svētki.
3. maijs — sv. apustuļu Filipa un Jēkaba svētki.
11. maijs — Svētā Gara nosūtīšanas svētki (Vasarsvētki). Tie noslēdz Lieldienu liturģisko laiku.
12. maijs — Vs. Jaunavas Marijas, Baznīcas Mātes, svētki.
13. maijs — Vs. Jaunavas Marijas Parādīšanās Fatimā.
14. maijs — sv. apustuļa Mateja svētki.
18. maijs — Vissvētās Trīsvienības svētki.
22. maijs — Vissvētā Sakramenta svētki (Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki).
30. maijs — Vissvētās Jēzus Sirds svētki.
31. maijs — Vs. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas svētki.
Vs. Jaunavas Marijas godināšanas mēnesis
Maijs, kad visa radība priecājas par dabas atmodu, izsenis ir veltīts Vs. Jaunavas Marijas godam.
Kādā pagājušā gadsimta sākumā izdotā lūgšanu grāmatā ir rakstīts: ja kurš maija mēnesī grib kalpot Jaunavas Marijas godam, lai vakarā pirms pirmās maija dienas sanāk pulkā un noskaita Rožukroni vai Litāniju, vai septiņus pātarus Dievmātes godam. Tad lai viens cilvēks tur rokā divpadsmit pirmās kārtas (ailes) zīmītes (značkas), no kurām lai visi ņem pa vienai. Zīmīte parādīs, kāda kalpošana katram jāveic visa mēneša laikā. Tad jānodzied “Tavā patvērumā”, un tā jānoslēdz pirmais vakars.
Katru dienu jāvelk otrās kārtas značka. Tā pamācīs, kā kalpot Jaunavai Marijai nākošajā dienā. Katras dienas laikā vajag vairākkārt, kādas desmit un vairāk reizes, skaitīt īsas lūgšanas: izejot no mājas, iesākot kādu darbu, pirms ēšanas, bēdu brīdī jāpaceļ savs prāts uz Dievmāti.
Lai Dievs dod mums visiem žēlastību kalpot un godināt Vs. Jaunavu Mariju, viscienīgāko Kunga Jēzus Māti un mūsu Glābēju, jo mums ļoti nepieciešams nopelnīt Viņas žēlastības.
Jautājums — atbilde
— Ko nozīmē vārds “Alleluja”?
— Tas ir senebreju izcelsmes vārds un nozīmē: “Slavējiet Kungu!”, kas plaši lietots jūdu un kristiešu lūgšanās. Vecajā Derībā to lietoja kā piedziedājumu psalmos un himnās. Jaunajā Derībā tas sastopams jau no apustuļu laikiem. Atklāsmes grāmatā (19,1-6) sv. Jānis raksta, ka viņš dzirdējis stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: “Pestīšana un gods, un vara pieder mūsu Dievam: Alleluja!” Arī pārējie šīs nodaļas panti slavē Dievu.
Lieldienu laikā “Alleluja” atskan no mutes mutē, no sirds uz sirdi. Tas sāka skanēt, kopš sākās jauns notikums cilvēces vēsturē — proti, kopš Kristus nāves un augšāmcelšanās.
“Alleluja” nelieto Lielajā gavēnī, Adventā un dievkalpojumos par mirušiem, bet visvairāk lieto Lieldienu laikā.
— Ko nozīmē vārds “Amen”?
— Šis senebreju izcelsmes vārds nozīmē “Patiesi!” Lai notiek! Tas ir lūgšanu nobeiguma vārds. Kristiešu kulta rituālā pārņemts no senebreju valodas. Vecajā Derībā (40.), 14. psalmā teikts: “Slavēts lai tas Kungs, Izraēļa Dievs, no mūžības uz mūžību! Amen! Amen!”
Nehemija grāmatā (8,6) Ezra slavēja to Kungu, lielo Dievu, un visa tauta atbildēja: “Amen! Amen!”, paceldama uz augšu savas rokas. Tad viņi zemojās un noliecās tā Kunga priekšā ar vaigu līdz zemei.” Arī Jēzus lietoja šo vārdu. Kristieši jau I gs. šo vārdu izmantoja kā nobeigumu pēc lūgšanām. Svētais Pāvils to min vēstulēs romiešiem (16, 20-24) alatiešiem (1,5) un citās sv. Jāņa atklāsmes grāmatā (5,14). “Amen” tiek lietots arī laicīgajā literatūrā (Justina “Apoloģētikā”), skaņdarbos (komponisti J.S. Bahs, Mocarts, L. van Bēthovens, Hendels un citi).
Atbildes sagatavoja A. BUDŽE (Tilža)
