“Rādi, ka esi Māte”

Augusts ir laiks, kad Latvijas ceļi piebirst ar muļķu un nabagu soļiem, kas ved uz Aglonu, lai varētu “savu muļķa sirdi atvērt bezgalīgās Dieva gudrības” un “bezgalīgās Debesu žēlastības priekšā.”

Kopā ar Aiju ikviens no svētceļniekiem varētu teikt: “Jā, viedais policista kungs, es esmu viens no tiem muļķiem, kam vajadzīga mīlestība, jā, es esmu viens no tiem nabagiem, kam nav gluži nekā bez Dieva, kas nācis pie cilvēkiem, lai cilvēkus sauktu pie sevis.”

Aglonas svētvieta atkal gaida Jēzus un viņa Mātes “muļķos un nabagos” bērnus, kuri slāpst pēc Mīlestības. Aglonas Dievmātes tituls “Monstra te esse matrem” (“Rādi, ka esi Māte”) vēlreiz liek mums saprast, cik svarīgs mūsu dzīvē ir Viņas mātišķais atbalsts.

Katrs, kurš kājām dodas garākā vai īsākā ceļā, saprot, ka tas nav tūrisma pārgājiens vai maratonskrējiens, bet drīzāk gan krusta ceļš, gandarīšanas un lūgšanas garā pavadītas rekolekcijas, labākais veids ticības iepazīšanai un padziļināšanai.

Mūsdienu svētceļnieks, tāpat kā Kristus apustuļi, apstaigājot plašus apgabalus un sludinot Dieva Vārdu, kļūst par ticības liecinieku. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt svētceļniekus ar lūgšanām un savu uzmanību, piedāvājot atpūtu un kādu lauku našķi garīgajam un fiziskajam stiprinājumam.

Svētceļnieku grupas iegriezīsies arī daudzās mūsu rajona baznīcās, vairākās vietās paredzēta nakšņošana. Pēc Katoļu Baz-nīcas Informācijas Centra apkopotajiem datiem līdz 19. jūlijam jau zināms, ka svētceļnieki šogad nakšņos šādās vietās: 8. augustā — Kaplavā, 9. augustā — Krāslavā, 10. augustā — Kombuļos. Tuvākmīlestības vārdā palīdzēsim viņiem pārvarēt ceļa grūtības.

Augusta nozīmīgāko svētku programma Aglonā šogad ir īpaši daudzveidīga. Jau 11. augustā, Slimnieku dienā, Dievmāte aicina pie sevis tos, kam veselības stāvoklis cilvēku ļoti liela daudzuma dēļ liedz piedalīties svinību galvenajos dievkalpojumos. Ģimeņu dienā, 12. augustā, lietderīgi un interesanti pasākumi plānoti vecākiem. Bet 13. augustā ar diecēžu prezentāciju un Sv. Misi jauniešiem sāksies IV Vislatvijas Jauniešu dienas, kas turpināsies arī 14. augustā, kad notiks dažādi dievkalpojumi, bīskapu katehēze, interešu grupu nodarbības, vakara un citi pasākumi. Kā vienmēr, visvairāk dievlūdzēju tiek gaidīts Tautas krustaceļā (14.VIII plkst. 22) un svētku noslēguma galvenajā Sv. Misē (15.VIII plkst. 12).

Par svētku nosaukumiem un zāļu svētīšanu

Priesteris A. Budže informē, ka senos Baznīcas kalendāros un atsevišķu Baznīcas rakstnieku darbos šie svētki tiek apzīmēti dažādiem vārdiem: Jaunavas Marijas atdusa, Aizmigšana uz mūžu (pareizticīgajiem), Nāvesdiena, Miršanas diena, Uzņemšana debesīs. Visvairāk tiek lietots pēdējais nosaukums.

Kristus un Jaunavas Marijas debesskāpšana Baznīcas valodā tiek saukta dažādi. Pāvests Benedikts XIV (1740-1758) savos komentāros par šiem svētkiem norāda, ka Jēzus uzkāpa debesīs ar paša spēku, bet Jaunava Marija tika uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli caur īpašu Dieva žēlastību.

Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana ir vieni no visvecākajiem Jēzus Mātes svētkiem. Senajā Rietumu Baznīcā Jaunavas Marijas nāvesdiena un Viņas uzņemšana debesīs tika svinēta atsevišķi, proti — 18. janvārī un 15. augustā, bet kopš 6.gs. — vienā dienā, 15. augustā. Kopš senlaikiem tie ir bijuši lielākie Dievmātes svētki un arī lielākie Baznīcas gada svētki, kad pazemīgā Jaunava pieredzēja vislielāko triumfu.

Šajā dienā daudzos apvidos, arī Latvijā, svētī zāles un ziedus, jo Mariju bieži salīdzina ar lauku puķi, ielejas liliju un smaržīgu rozi pavasara dienā. Puķes ar savu smaržu iezīmē Jaunavas Marijas tikumu aromātu, ar ko Viņa iepriecina debesis un zemi.

Zāļu svētīšana saistās arī ar leģendu, kura vēsta, ka svētie apustuļi, atverot Dievmātes kapu, tur neatrada līķi, bet tikai smaržīgus ziedus un puķes.
Svētītām zālēm piemīt noslēpumains spēks: tās veicina mājas dzīvnieku veselību un augšanu, dziedē slimības. Daudzviet šajā dienā tiek svētīti arī augļi un dārzeņi, raksta pr. A. Budže.

Dievmātes svētglezna un brīnumi

Aglonas Dievmātes brīnumainā svētbilde ir daudzo svētceļojumu mērķis, kuri, pēc Baznīcas tradīcijas ziņām, ir sākušies 18. gs. sākumā. Bet brīnišķā nezināmā autora svētglezna, pēc speciālistu novērtējuma, ir radusies 17.gs. Tā bijusi jau pirmajā dominikāņu uzceltajā koka baznīcā.

Uz ozolkoka dēļa gleznotā Dievmāte ir attēlota sēdoša ar Jēzus Bērnu uz ceļiem. Ar labo roku Viņa atbalsta dievišķo Bērnu, bet kreisajā tur rožu pušķīti. Mazais Jēzus skatās uz ziediņu un ar rociņu it kā sniedzas pēc tā. Uz galvas Marijai ir zeltīts kronis, apkārt tam stari ar dārgakmeņiem. Tāds pats kronis ar zeltītiem stariem ir arī uz Jēzus Bērna galvas. Marija un Viņas Bērns ir ietērpti apzeltītā sudraba tērpā. Šo tērpu, tāpat kroņus, zvaigznes un arī sudraba plāksni zem Dievmātes attēla ar uzrakstu “Monstra te esse matrem” 1875. gadā ir dāvinājuši Miķelis un Praksida Dombrovski. Jau smagajos un briesmu pilnajos dominikāņu jeb “Balto tēvu” laikos ir sākušies dievlūdzēju plūdi uz Aglonu, lai pie brīnišķās Dievmātes svētbildes izlūgtu sev palīdzību un mierinājumu.

Par saņemtajām žēlastībām caur Aglonas Dievmātes aizbildniecību liecina apkārt svētbildei un zem tās uz sarkana audekla sakārtās tā saucamās votas jeb piemiņas zīmes. Agrāk to bijis pāri simtam, bet revolūcijas laikos daudzas zudušas. Tur mēs varam redzēt mazus, cēlmetālā veidotus kāju, roku, acu, sirds attēlus kā pateicību par izdziedināšanu, dažādus medaljonus, pat ordeņus un goda zīmes. Agrāk dominikāņi uzskaitījuši daudzos brīnumus un izdziedināšanas, kas notikušas, pateicoties Aglonas Dievmātes aizbildniecībai, taču juku laikos šie dokumenti kopā ar daudziem citiem gājuši zudumā. Daži atstāstījumi par Aglonas brīnumiem ir saglabājušies 1922.-1940. gada latviešu katoļu žurnālos. Tie apdziedāti arī senajā tā sauktajā himnā “Jaunava svāta Aglyunas bazneicā”, kur ir runa par pasargāšanu no mēra, kariem un ugunsgrēkiem, slīkstošo izglābšanu, slimo izdziedināšanu un palīdzību dažādās citās nelaimēs.

“Ko man nozīmē Aglona?”

Ja katrs lielo Māras zemes Karalienes svētku dalībnieks uzdotu sev šo jautājumu, lielākā daļa droši vien atbildētu līdzīgi kā krāslaviete Regīna Bidzāne. Tāpat kā viņai, ļoti daudziem ticīgajiem nav citas tik nozīmīgas vietas Latvijā kā Aglona. Regīna kopā ar ģimeni, citiem radi-niekiem ik gadus augustā dodas pie visu mūsu Mātes, lai smeltos sev spēkus un izturību, izlūgtos Viņas aizbildniecību un palīdzību pārbaudījumos un ikdienas grūtībās.

Dievbijīgā sieviete atceras, ka bērnībā viņas vecāki no Skaistas uz lielajiem Aglonas svētiem braukuši ar zirgu, nakšņojuši pie radiem Zīmaižos, taču viņu, pastarīti, neesot ņēmuši līdzi. Krievu laikos viņa braukusi uz svētkiem ar autobusu. Milicija rūpīgi pārbaudījuši pasažierus, dažreiz pat vairākas reizes, vai somās nav kas neatļauts. Arī Vasarsvētki bieži ir svinēti Aglonā. Līdz ar Atmodu atjaunojušies svētceļojumi uz šo garīgās dzīves centru. Un nu jau apmēram divdesmit reizes ceļš turp mērots kājām: sākumā — kopējā draudzes grupā, vēlāk darba vai veselības stāvokļa dēļ nelielā radu un draugu pulciņā. Esot iets gan naktī ar svecītēm, gan dienas otrajā pusē. Bet vienmēr — ar dziesmām un lūgšanām un noteikti speciālos nodomos: par grēcinieku atgriešanos, par dvēseles un miesas veselību sev, tuviniekiem, kādam smagi slimam draugam vai paziņai, par ticības stiprināšanu u.c.

Regīna ir pārliecinājusies, ka Dievmāte uzklausa savu bērnu lūgšanas, jo bijuši konkrēti gan grēcinieku atgriešanās, gan slimo izveseļošanās gadījumi.

Jautāta par to, kāpēc tas viss viņai vajadzīgs, padzīvojusī sieviete saviļņota atbildēja: “Nezinu. Sirds, dvēsele to piepra-sa!” Pirmajos gados, iedomājoties par svētceļojumiem vien, asaras nezin kādēļ nevaldāmi plūdušas straumēm.

Aglona Regīnai ir īpaša vēl arī tāpēc, ka desmit gadus gandrīz ik mēnesi vienu nakti kopā ar citām krāslavietēm pie Jaunavas Marijas kājām ir pielūgts Viņas Dēls Vissvētākajā Sakramentā. Šo ikmēneša adorāciju sākumā pat bijusi doma samainīt dzīvokli un pārcelties uz Aglonu uz pastāvīgu dzīvi.

Arī šogad 13. augusta pēcpusdienā Regīna kopā ar dažiem domubiedriem, varbūt arī ar radu bērniem no Rīgas, kājām mēros ceļu pie Aglonas Dievmāmiņas, lai caur Viņu izlūgtos Dieva svētību un vajadzīgās žēlastības.

Jaunieši, atsaucieties!

Lai IV Vislatvijas Jauniešu dienas (JD) Aglonā noritētu sekmīgi, organizatori aicina katoliskās organizācijas, apvienības, kustības, kopienas, priesterus un lajus, īpaši jaunatni, aktīvi iesaistīties plānotajās norisēs, pasākumu organizēšanā, vadīšanā un apkalpošanā.

Tiek piedāvāts vadīt interešu grupu par kādu jauniešiem aktuālu tēmu (vairāk informācijas — jd2008@inbox.lv; tālr. 26027964 — Alīna), vai uzsliet informācijas telti, seraphs@inbox.lv; tālr. 29555868 — Egils.

Vakara pasākumam lūdz sagatavot liecību atbilstoši Latvijas JD tēmai: “Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku un būsiet mani liecinieki” (Apd 1,8). Liecību variantus savlaicīgi jāsūta uz e-pastu: seraphs@inbox.lv.

Tiek aicināti brīvprātīgie jaunieši JD organizēšanā, piedaloties JD organizētāju nometnē 9.-12. augustā Aglonā. Pieteikšanās pa tālr. 20254807 (Dana) vai e-pastu: dankei@inbox.lv.

Lielie un mazie svētceļnieki var piedalīties zīmējumu konkursā “Caur Mariju pie Jēzus” (tālr. 26394426 — Diāna, tālr. 27014101 — Inta).

Sīkāku informāciju visos JD organizācijas jautājumos var iegūt “Katoļu Baznīcas Vēstneša” 14. numurā, kā arī pa tālr. 29555868 (Egils Purviņš), pie atbildīgā priestera Andra Kravaļa (tālr. 29497000,) krandris@catholic.lv), Rēzeknes-Aglonas diecēzē — pie pr. Andra Ševeļa (tālr. 29225012).

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA