Ukrainas bīskaps Krāslavā

Neierasti daudz dievlūdzēju darbdienas rītam pulcējās Krāslavas katoļu baznīcā 26. augustā. Viņi bija ieradušies uz Žitomiras-Kijevas diecēzes bīskapa Jāņa Purvinska celebrēto sv. Misi.

Pirms dievkalpojuma, uzrunājot klātesošos, augstais viesis atcerējās 1977. gadu, kad viņš dažus mēnešus bija prāvesta Juljana Samuša palīgs Krāslavā un Indrā. 16 gadi aizvadīti Daugavpilī, un nu jau 31 gadu viņš kalpo Ukrainā. 1991. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesvētīja viņu par bīskapu. Ārzemju ciemiņš pateicās krāslaviešiem par apsveikuma telegrammu, ko toreiz saņēma. 73 gadus Ukrainā nebija neviena bīskapa, bija priesteru trūkums. Tā ir liela Dieva žēlastība, ka tagad tur ir 14 bīskapi un viens kardināls. Daudzās draudzēs par priesteriem kalpo Rīgas garīgā semināra absolventi.

Sv. Misi bīskaps vadīja nevainojamā latgaliešu valodā. To viņš upurēja par mirušajiem Krāslavas draudzes priesteriem.

Sprediķī, komentējot Evaņģēliju, ekselence uzsvēra, cik svarīgi arī mums ir ievērot liekulīgajiem farizejiem adresēto Jēzus aicinājumu: “Iztīri vispirms biķera un bļodas iekšieni, lai arī ārpuse tad kļūtu tīra” (Mt 23,26). Kristiešiem jābūt taisnīgiem un žēlsirdīgiem — gan pret sevi, gan citiem. Tāpat kā Krāslavā, arī Ukrainā ar žēlsirdību katoļu baznīcās nodarbojas “Caritas”.

Runājot par stipras ticības nepieciešamību, bīskaps skāra sāpīgu tēmu — palīdzības meklēšanu pie pūšļotājiem, dziedniekiem, ekstrasensiem, kas ir grēks un liecina par vāju ticību, neuzticēšanos Dievam. Savulaik Jēzus Kristus dziedināja slimos, pat augšāmcēla mirušos. Arī šodien Viņš palīdzēs, ja ar lielu ticību un paļāvību uz Dievu lūgsim vajadzīgās žēlastības.

Ja centīsimies attīrīt savas dvēseles no grēkiem, uzturēt tās žēlsirdības stāvoklī, tad spēsim pildīt visus Dieva baušļus. Mums jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem, kaimiņiem, darbabiedriem, lai viņi apmeklē baznīcu, iet pie grēksūdzes, pieņem citus sakramentus. Jaundzimušā bērna un laulības reģistrācija jāveic ne vien dzimtsarakstu birojā, bet arī Dieva priekšā baznīcā. Un tad Debesīs būs lielāks prieks par vienu atgriezušos grēcinieku nekā par simt taisnīgajiem. Mēs visi esam aicināti uz pestīšanu, uz mūžīgo svētlaimi.

Pēc sv. Mises tālais viesis vadīja kopējo lūgšanu “Kunga Eņģelis” par mūžībā aizgājušo pries-teru dvēseļu mieru, ka arī lūdza viņu aizbildniecību par jauniem paaicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi. Bīskaps informēja, ka Ukrainas ticīgie bieži praktizē šāda veida aizlūgumus, un aicināja arī mūs katru dienu lūgt Kungu sūtīt strādniekus savā vīna dārzā. Kad to trūkst, tautā sākas pagānisms.

Augstais dvēseļu gans pateicās prāvestam E. Voroņeckim, ka varēja Krāslavā noturēt sv. Misi, un apgalvoja, ka būs gandarīts, ja krāslavieši lūgsies par viņu.
Noslēgumā klātesošie saņēma bīskapa J. Purvinska svētību un piemiņai — viņa fotogrāfiju.

Genovefa KALVIŠA