Kad Ziemassvētku dienā mēs garā devāmies uz Betlēmi, turp, kur dievišķais Vārds kļuva miesa, savā ticībā uzlūkojām neizdibināmo Dieva iemiesošanas noslēpumu mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labā. Taču tajā pašā laikā šis noslēpums pieņem noteiktu, mums labi pazīstamu formu — ģimenes, cilvēku ģimenes formu. Tajā naktī, kad Jaunava Marija, Jāzepa līgava, laida pasaulē Jēzu, atklājās ģimene, ko Baznīca šodien piemin ar godbijību.
Svētkos, kad godinām Svēto Betlēmes un Nācaretes ģimeni, kurā Kristus, pats dzīvā Dieva Dēls, kļuva cilvēku Dēls, Baznīca domā par katru pasaules ģimeni, tā vēršas pie katras un lūdz par katru. Šie svētki ir Ģimenes svētki. Tāpat kā Nācaretes ģimene bija privileģēta mīlestības vieta, kur valdīja savstarpēja cieņa vienam pret otru un pret katra aicinājumu, tāpat, kā tā bija arī pirmā skola, kurā intensīvi tika izdzīvota kristīgā vēsts, tā ikvienai kristiešu ģimenei ir jābūt mīlestības un dzīvības, šo divu pamatvērtību, kopienai.
Šajā dienā es aicinu jūsu visus pārdomāt un apzinīgi izdzīvot to, ko Dievs, Baznīca un visa cilvēce šodien sagaida no ģimenes.
Pāvests Jānis Pāvils II
“Jo tāda ir Dieva griba, lai jūs kļūtu svēti” (1. Tes 4,3)
20. un 21. gadsimta mijai ir raksturīgs dziļš ģimenes sairums. To uzskatāmi rāda gan Baznīcas, gan valstu sta-tistiskas dati. Valdošais materiālisms, erotisms, galēja feminisma ideoloģija, homoseksuiālisms, kā arī valdošās likumdošanas sistēmas spēlē vienā komandā, kuras mērķis ir sagraut ģimeni pašos pamatos. Kā pretlīdzekli Varšavas Teoloģijas akadēmijas profesors priesteris Tadeušs Daičers 1985. gadā Polijā nodibināja Nācaretes Ģimeņu Kustību (Ruch Rodzin Nazaretanskich) ar mērķi, ka tieši garīgā dzīve pārvarēs un pieveiks ģimeņu ārdošos spēkus. Kustība cenšas, lai ģimenē, kā arī katra cilvēka dzīvē īstenotos tas, ko vēlējās Jēzus Kristus: “Lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā” (Jņ 10,10). Avots ir pats Jēzus Kristus. Dieva Dēls, lai kļūtu par cilvēku, paļāvīgi atdeva sevi pilnībā savai Mātei. Arī mūs Viņš aicina atdot sevi Marijai, kura piedalījās vislielākās apbrīnas vērtā Iemiesošanās noslēpumā.
Kustība, kura tika nosaukta par “jau-nu Svētā Gara vēsmu,” ir guvusi oficiālu Baznīcas atzinību daudzās valstīs, arī Latvijā. Trīspadsmito gadu Nācaretes Ģimeņu Kustības grupa darbojas arī Krāslavas Romas katoļu draudzē. Kustības iedibināšana gan Krāslavā, gan visā Latvijā saistās ar septiņu bērnu vecāku Olgas un Jevģēnija Podjavas vārdu. Grupas vadītāji periodiski mainās, bet pašlaik krāslaviešu animatore un garīgā iedvesmotāja atkal ir Olga.
Nācaretes Ģimeņu Kustības programma ir svētums. Idejas būtība ir sekojoša — balstīt Baznīcu uz diviem spēkiem, kuri viens otru papildina, uz divām fundamentālām institūcijām — priesterību un ģimeni. Jēzus vēlas, lai mēs visi apzinātos nepieciešamību iet svētuma ceļu un saprastu garīgās vadības nozīmi, kura palīdz izvairīties no šodien tik bieži sastopamās maldīšanās. Te dzimst īpaša evaņģelizācijas dinamika. Latvijas “nācaretiešu” garīgais tēvs ir priesteris Kšištofs Husaks (Kszysztof Husak). Krāslaviešiem garīgi pilnveidoties palīdz arī draudzes prāvests Eduards Voroņeckis.
Šīs Kustības pastāvēšanas rezultāti ir dziļi, bet tai pašā laikā neuzkrītoši. Tā izplatās personiskas liecības ceļā. Mani laipni uzaicināja piedalīties otrās Adventa nedēļas tikšanās reizē, kurā sapulcējušies dalījās personīgā pieredzē ceļā uz svētumu.
Šogad, svētā Pāvila gadā, visām Kustības grupām tiek piedāvātas kopējās tēmas, kas ņemtas no kāda apustuļa Pāvila darba. Šajā tikšanās reizē tika apspriests 1. vēstules tesalonikiešiem 4. nodaļā izteiktais pamudinājums svēttapšanai: “Jo tāda ir Dieva griba, lai jūs kļūtu svēti.”
Vispirms klātesošie noklausījās piedāvāto tekstu — fragmentus no Svētajiem Rakstiem un dažādiem citiem garīga satura darbiem. Pārdomām tika izvirzīti divi palīgjautājumi: 1. Vai apzinies, ka arī tu esi aicināts uz svētumu un tas ir tavs pamatuzdevums? 2. Kādus galvenos šķēršļus saskati šī aicinājuma izpildē?
Pēc tam klusumā caur iekšējo lūgšanu katrs vēl un vēlreiz pārlasīja viņa rīcībā nodoto tekstu un to pārdomāja, saistot ar personīgo pieredzi. Sekoja dalīšanās šajās pārdomās. Mani iepriecināja tas, cik vaļsirdīgi, uzticoties viens otram, klātesošie atklāja savas sirds dziļākās jūtas. Grupā pastāv svēts likums: liecībās izteiktais intīmais, personīgais netiek izpausts tālāk. Pēc dzirdētā varēja secināt: garīgās pilnveidošanās ceļš nav iedomājams bez upuriem un garīgās cīņas, bez paļaušanās uz Kristu un bez Dieva gribas saskaņošanas ar savējo. Protams, arī cilvēkiem ir liela loma mūsu svēttapšanas ceļā.
Nācaretes Ģimeņu Kustība ir Mariāniska kustība. Marija, kā arī Svētā Ģimene no Nācaretes, kuras dzīve, apslēpta Dievā, ir paraugs šīs Kustības locekļiem. Uz Kustības garīgumu liela ietekme ir sv. Terēzei no Avilas, sv. Jānim no Krusta, bet jo sevišķi sv. Terēzei no Bērna Jēzus. Katrs Kustības loceklis mācās pazīt sevi, atzīt savu niecīgumu Dieva priekšā, zinot, ka bez Dieva žēlastības neesam spējīgi sasniegt mūžīgos labumus.
Kustībā ņem dalību ne tikai ģimenes, bet arī vientuļie cilvēki, jaunie un vecie, visi, kuri vēlas tiekties pēc svētuma, kas ir iespējams katram. Divas — trīs reizes gadā tiek rīkotas rekolekcijas. Visgarākās parasti ir vasarā, kuras notiek dažādās vietās Latvijā, arī Polijā, visbiežāk — brīvā dabā. Tajās piedalās ģimenes ar bērniem un vecvecākiem. Garīgā tēva vadībā notiek konferences par dažādām tēmām. Daudz jauna rekolekciju dalībnieki uzzina par lūgšanu. Notiek svētās Mises, citi dievkalpojumi, dažādi garīga satura un atpūtas pasākumi, kas kalpo gan vecāku un vecvecāku, gan bērnu garīgajai atjaunotnei.
Krāslavas “nācaretieši” pastāstīja, ka viņiem kļuvis par tradīciju kopā svinēt Ziemassvētkus un Lieldienas, kas saliedē ģimenes, stiprina tuvākmīlestību un draudzību. Visus, kas vēlas būt tuvāk Dievam, tiekties pēc svētuma, viņi aicina iesaistīties Nācaretes Ģimeņu Kustībā. Krāslavas grupas tikšanās notiek otrdienās pulksten 19.00 draudzes mājas Baznīcas ielā 2, 16. istabā. Sīkākas ziņas pa tālruni 26172091 (Olga).
Noslēgumā “nācaretieši” izteica Ziemassvētku novēlējumus visām Krāslavas rajona ģimenēm.
Irēna: “Novēlu ģimenēm dzīvot, sekojot Svētās Ģimenes paraugam, kad Marija pilnīgi uzticējās Jāzepam, bet Jāzeps nenobijās Viņu pieņemt un līdz mūža galam pasargāt. Lai vecāki jebkurās grūtībās, tāpat kā Jāzeps un Marija, atbalsta viens otru un iet pa dzīvi, paļaujoties uz Dievu.”
Larisa: “Novēlu visiem tuvākmīlestību — pret tiem, ar ko dzīvojam, pret līdzcilvēkiem. Lai tie cilvēki, kuri netic Dievam, Viņu atrastu, bet ticīgajiem novēlu, lai ticība nostiprinātos. Mēs zinām, ka Visaugstais pieņem mūs vienmēr ar mūsu bēdām un priekiem. Novēlu visu labu mūsu prāvestam Eduardam, kurš vienmēr mūs atbalsta. Lai Dievs dāvā visiem laimīgus Ziemassvētkus!”
Olga: “Dievs ir Mīlestība, tāpēc vēlu mīlestības atjaunošanu ģimenēs. Ļoti svarīgi, lai, pirmkārt, mīlestība būtu starp laulātajiem, lai vecāki mīlētu bērnus, bet bērni — vecākus. Pašlaik dzīve nav viegla, tāpēc nepavairosim viens otram ciešanas, kas atnāk ģimenēs no ārienes. Veidosim tādu atmosfēru, lai būtu ar ko padalīties savās problēmās, lai mēs, tāpat kā Kungs, pieņemtu savus tuviniekus tādus, kādi viņi ir.”
Lūcija: “Novēlu, lai katrā sirdī piedzimtu Jēzus, bet līdz ar Viņu — prieks un mīlestība. Jēzus atnāca uz zemi ne jau kādas atsevišķas ticības vai grupas, bet visu cilvēku dēļ.”
Anna: “Ir divējāds uzskats par šiem svētkiem — garīgais un pasaulīgais ar dāvanām, veikalu burzmu un Jaunā gada sagaidīšanu. Es novēlu, lai visi cilvēki pacenstos svinēt tieši Kristus Dzimšanas svētkus. Lai kādam tā būs arī pirmā reize, bet uzaiciniet Jēzu savā sirdī! Varbūt izdodas.”
Olga: “ Vēlu visām ģimenēm lielu mīlestību, laimi, prieku, labklājību, visu to vislabāko.”
Jevģēnijs: “Ir divas iespējas, kā iet pa šo dzīvi: vienatnē vai ar Jēzu. Cilvēks ir brīvs izvēlēties. Noticiet: ar Jēzu ir drošāk!”
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
