Pareizticīgajiem kristiešiem februārī ir trīs nedēļas, lai sagatavotos Lielajam gavēnim.
No 9. līdz 15. februārim — muitnieka un farizeja nedēļa. Šī līdzība (Lk. 18, 9 — 14) stāsta, ka tikai lūgšana ar asarām acīs un samierināšanās (kā muitniekam: “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!”), bet ne savu tikumu pārstāstījums (kā farizejam: “Es Tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki... Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem”) palīdzēs mums iemantot Dieva žēlastību. Tikai tad mēs spēsim ieraudzīt savas kļūdas un kļūt labāki: “Es jums saku, viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katru, kas pats paaugstinājās, to pazemos, bet kas pats pazemojas, tas taps paaugstināts” (Lk. 18, 14).
Ar 16. februāri sākas pazudušā dēla nedēļa. Līdzībā par pazudušo dēlu (Lk. 15,11 — 24) mi- nētas grēcinieka dzīves ceļa raksturīgās īpašības, kā arī teikts par to, cik svarīgi un nozīmīgi Dievam ir glābt cilvēku.
Cilvēks, kurš aizrāvies ar zemes baudām, pēc daudzām kļūdām un kritieniem visbeidzot attopas, tas ir, sāk apzināties visu savas dzīves tukšumu un netīrību un nolemj ar nožēlošanu atgriezties pie Dieva. Pazudušais dēls tikai tad varēja novērtēt laimi būt kopā ar savu tēvu, kad pārpārēm izcietās tālumā no viņa. Tieši tāpat daudzi cilvēki sāk augstu vērtēt vienotību ar Dievu tikai tad, kad dziļi izjūt savas dzīves maldus un bezmērķību.
Šajā līdzībā, kā piemēru minot cietēju tēvu, kurš ik dienas iziet uz ceļa cerībā ieraudzīt atgriežamies dēlu, tēlaini stāstīts par Dieva mīlestību uz pagrimušiem, cilvēkiem.
Februāra pēdēja nedēļa (no 23. februāra līdz 1. martam), kas tiek dēvēta par nedēļu bez gaļas jeb siera nedēļu, bet tautā par masļeņicu, veltīta pārdomām par Pastardienu. Visu nedēļu, ieskaitot trešdienu un piektdienu, atļauts ēst ēdienus, kuros nav gaļas.
23. februāris ir aizgavēnis uz gaļu. Liturģijas laikā tiek lasīts evaņģēlijs par Pastardienu un pēdējo parādu atdošanu, ar ko Svētā Baznīca var pamudināt grēciniekus nožēlot grēkus. Siera nedēļas garīgajās dziesmās tiek pieminēta Ādama un Ievas krišana grēkā, kas notika neatturēšanās dēļ, un tiek slavēts gavēnis ar tā glābējaugļiem. Siera nedēļas trešdienā un piektdienā nav liturģijas, tāpat kā gavēņa dienās. Tiek lasīta Sv. Jefrema Sirina lūgšana ar klanīšanos, nenotiek laulību ceremonija. Piedošanas svētdiena pareizticīgajiem šogad būs
1. martā, pēc kuras sākas Lielais gavēnis.
“Lūdzu nodot manu pēdējo sveicienu tēvam Cepļakam un apliecināt viņam, ka līdz pēdējam dzīves mirklim es paliku uzticīgs Apustuļu Tronim.
(Tēva Konstantīna Budkeviča pēdējie vārdi)
Lūgšana
Visuvarenais Dievs, Tavs Dēls cieta un mira, Krustā sists, lai glābtu cilvēkus. Cenšoties būt līdzīgs Viņam, tavs kalps tēvs Kon-stantīns Budkevičs mīlēja Tevi ar visu sirdi, uzticīgi kalpoja Tev vajāšanu laikā un atdeva savu dzīvību par Baznīcu. Padari viņu slavenu un pieskaiti viņu svētīgo pulkam, lai viņa uzticības un mīlestības piemērs kalpotu par gaismu visai pasaulei.
Lūdzu Tevi viņa aizbildniecības dēļ uzklausi manu lūgumu... caur Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(Lūgšanu var skaitīt privāti, kā arī publiski ārpus liturģijas).
