Jaunavas Marijas godam ir sacerēta skaistākā lūgšana “Esi sveicināta...” Arī Latvijā šī lūgšana ir pazīstama no seniem laikiem.
Kāds ir bijis šīs lūgšanas vēsturiskais gājums? Varam atrast ziņas, ka to lūgušies jau 12.gs. Tomēr vēl nebija tik izveidotas šīs lūgšanas lietošanas, kāda tā ir mūsdienās.
1196. gadā Parīzes bīskaps liek saviem garīdzniekiem biežāk atgādināt un skubina tautu skaitīt “Tēvs mūsu”, “Es ticu” un “Esi svei-cināta”. Baznīcas koncili 1217. un 1227. gadā uzdod sprediķotājiem ieteikt tautai šīs trīs lūgšanas un biežāk tās skaitīt kopā ar ticīgajiem.
Angļu koncils Koventrijā 1237. gadā nosaka, ka visiem vīriešiem un sievietēm ik dienas jāskaita septiņas reizes “Tēvs mūsu” un “Esi sveicināta”, bet “Es ticu” divas reizes. Arī turpmākie Baznīcas koncili 13.gs. ieteica ticīgajiem šo lūgšanu Dievmātes godam. Baznīcas sinode Parīzē 1347. gadā atjaunoja pāvesta Jāņa XXII (1316-1334) piešķirtās 30 dienu atlaidas par lūgšanas “Esi sveicināta” dievbijīgu noskaitīšanu.
Šīs skaistās lūgšanas vārdi pirmajā daļā ņemti no Svētajiem Rakstiem, kur skaidri vēstīts par erceņģeļa Gabriēļa sveicinājumu Dievmātei Pasludināšanas dienā: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi!” (Lk. 1,28). Tad seko sv. Elizabetes vārdi, kad viņu apmeklēja Jēzus Māte: “Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis.” (Lk. 1,42) Lūgšanas otrā daļa: “Svētā Marija, Dieva Māte, lūdzi par mums, grēciniekiem, ir bīskapu sacerēta Efezas vispārējā Baznīcas koncilā 431. gadā.
Lai gan līdz 12.gs. vēl nebija pilnīgi apvienotas abas šīs lūgšanas daļas, tomēr Jaunavas Marijas godinātāji to skaitīja. Piemēram, Toledas bīskaps svētais Ildefonds (miris 667.), kas, pēc nostāstiem, pirms Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem gavēja trīs dienas un svētku priekšvakarā, iegājis dievnamā, uz sava sēdekļa ieraudzīja Jaunavu Mariju jaunavu vidū.
Bīskaps, nometies uz ceļiem, noskaitīja lūgšanu “Esi sveicināta, Marija”.
Daudzi svētīgie cilvēki bieži skaitīja šo lūgšanu. Piemēram, vientulis Gerlahs, kurš dzīvoja ap 1170. gadu, ik dienas lūdzās “Tēvs mūsu” un “Esi sveicināta, Marija.” Cistersu mūķene Ida (dzīvoja ap 1226. gadu) ik dienas lūdzās un pie tam ikreiz nometās uz ceļiem pēc lūgšanas noskaitīšanas. Toms no Šantenpre stāsta par kādu jaunekli (ap 1250. gadu), kas ik dienas skaitīja 50 reizes “Esi sveicināta, Marija.”
Jēzus vārds šajā Dievmātei veltītajā lūgšanā sastopams ap 12.gs. Pāvests Urbāns IV (1261-1264) ir piešķīris atlaidas visiem, kas šajā lūgšanā pēc vārdiem “Tavas miesas auglis” pievienos vēl “Jēzus Kristus”.
Tagadējā izplatītā Dievmātes godināšana ar “Esi sveicināta, Marija” visā pilnībā izveidota 16.gs. Šīs lūgšanas pēdējos vārdus izteicis sv. Pēteris Kanīzijs, kas briesmīgajos mēra laikos ir ieteicis pievienot pie Dievmātes godināšanas vārdiem īsu aicinājumu par mums, nabaga grēciniekiem, mūsu dzīves pēdējā brīdī.
Dievs paaugstināja Jaunavu Ma-riju pār visiem eņģeļiem un svētajiem, apveltīdams Viņu neskaitāmām žēlastībām. Viņa ir Dieva Māte, Viņa ir arī mūsu māte un nemitīgi lūdz Dievu par mums.
Lūdzoties “Esi sveicināta, Marija” mēs kavējamies pie mūsu atpestīšanas noslēpumiem. Priekos un bēdās mēs apmeklējam Dievmātes svētceļojumu vietas, kuras Dievs apveltījis brīnumainiem žēlastības pierādījumiem.
Svētīgi ir apņemties: nevienu dienu bez lūgšanas “Esi sveicināta, Marija!”
Apkopoja pr. A. BUDŽE, Tilža
