Dārgie brāļi un māsas!
Patiesi esmu priecīgs kopā ar jums svinēt svēto Misi šajā tautas svētvietā Aglonā. Zem Aglonas Dievmātes svētbildes ir uzrakstīts: “Rādi, ka esi Māte!” Arī es lūdzu Dievmātei to pašu, lai varētu izpildīt savu sūtību kā Vatikāna apustuliskais nuncijs. Un es arī jūtu Dievmātes klātbūtni, tāpēc esmu priecīgs un mierīgs. Pateicos Eminencei kardinālam Pujatam par skaistajiem priekšā stādīšanas vārdiem. Arī es sirsnīgi sveicinu visus brāļus priesterībā Rīgas, Rēzeknes-Aglonas, Liepājas un Jelgavas bīskapus. Lūdzu piedošanu, ka vēl neesmu iemācījies jūsu vārdus, bet drīz vien to izdarīšu. Sirsnīgi sveicu visus dārgos priesterus no vecākajiem līdz jaunākajiem, visus jūs, dārgie brāļi un māsas Kristū, un pateicos, ka jūs klausāties vienu, kurš nerunā jūsu valodā. Īpaši pateicos tiem, kuri klausās, stāvot kājās, jo tas ir vēl grūtāk.
Eminence kardināls Pujats sacīja, ka nuncija pienākums ir uzturēt vienotību Baznīcā un būt par vienotības un kopības instrumentu. Bet mēs ļoti labi saprotam, ka vispirms mums jābūt vienotībā ar Baznīcas Ganu, kas ir Kungs Jēzus Kristus. Visu cilvēku — gan bīskapu, gan priesteru, gan ticīgo dzīves pamats ir būt draudzībā ar Kungu Jēzu. To, ko mums māca Dievmāte, ir klausīt Kungu Jēzu.
Baznīcā vienotība tiek uzturēta šādā veidā: pāvests, bīskapi, priesteri un tālāk ticīgie — Kristus Mistiskā Miesa. Baznīcas uzdevums ir sludināt Kristu un palīdzēt cilvēkiem ieiet vienotībā ar Kristu. Mana kā nuncija sūtība ir mīlēt un būt vienotam ar Kristu un to izdzīvot kopā ar bīskapiem, ar priesteriem, ar jums visiem. Arī šodienas misijai ir uzdevums palīdzēt šai skaistajai Latvijas baznīcai ieiet vienotībā ar visu Baznīcu, tieši uzturēt saikni ar pāvestu. Tāpēc arī mēs esam aicināti šodien Dievmātes priekšā atjaunot mūsu ticību, mūsu uzupurēšanos, atdošanos Dievam.
Kā saprotat pēc valodas, esmu itālietis. Esmu piedzimis pilsētiņā ar sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Mans tēvs tāpat kā svētais Jāzeps bija galdnieks, viņam piederēja sava darbnīca. Esmu pirmais no pieciem brāļiem un māsām. Pirms vairākiem gadiem nevarēju iedomāties, ka es kādreiz nokļūšu pie jums. Tā ir atbilde uz priestera aicinājumu, ko Dievs man ir devis, tāpat kā jūs cenšaties atbildēt uz aicinājumu, ko Dievs katram ir devis.
Aicinājums ir īpaša personiska Dieva mīlestība uz katru no mums. Tāpēc mums jābūt tajā vietā, kas atbilst mūsu aicinājumam. Sekojot Dieva dotajam aicinājumam, mana dzīve ir kā piedzīvojums. Un viena lappuse šajā piedzīvojumā ir tagad būt ar kopā jums. Protams, nav viegli ieiet pasaulē, kultūrā, valodā, ko es nepazīstu. Tas ir ļoti grūti, vajadzīga drosme. Vajag arī daudz palīdzības. Es likšu lietā visu savu labo gribu, arī ļoti ceru uz Dieva žēlastību. Es domāju, ka Dievs, kurš mani aicināja šim kalpojumam, arī palīdzēs.
Mēs nākam pie Dieva lūgt žēlastības arī caur Dievmātes aizbildniecību. Mēs taču zinām, ka Dievs ar savu žēlastību jau ir priekšā, jau ir pārsteidzis mūs. Zeme ir Dieva žēlastības pilna! Žēlastība, ko atkal lūdzam, ir Svētā Gara žēlastība. Dievs ar savu garu ir piepildījis visu zemi. Vasarsvētku brīnums, par kuru mēs dzirdējām pirmajā lasījumā (Apd 2,1-11), atkārtojas, atjaunojas bez pārtraukuma. Svētā Gara dāvanas mēs saņemam savas kristības dienā, savas iestiprināšanas dienā, tās šodien saņems arī šie jaunieši Iestiprināšanas sakramentā. Mēs, visi priesteri, tās saņēmām ordinācijas dienā. Svētā Gara žēlastību kristietis saņem katru reizi, kad viņš to lūdz. Tāpēc šīs svētās Mises laikā lūgsim Dieva Svētā Gara dāvanas.
Kas ir Svētais Gars? Tas ir Gars, kurš pastāvīgi vadījis Jēzu visā Viņa zemes dzīves laikā. Tas ir Gars, kurš deva Jēzum savu mīlestību līdz pat savas dzīves atdošanai šīs mīlestības vārdā. Tas pats Svētais Gars, kurš vadīja Jēzu līdz pat Viņa krusta upurim, atdodot savu dzīvību par mums. Tas ir tas pats Gars, kurš vada mūs, kristiešus.
Gribētu atgādināt divas Svētā Gara īpašības. Pirmā ir tā, ko redzam Svētā Gara atnākšanas dienā, Vasarsvētkos. Apustuļi, kuri bija baiļu pilni, kļūst Svētā Gara pilni. Saņemot Svētā Gara dāvanas, viņi kļūst drosmīgi, kuriem nav bail visus uzrunāt, arī tos, kuri nepazīst Kristu. Lūk, tas Gars, ko saņemam arī mēs, ir stipruma, drosmes Gars. Ar Svētā Gara dāvanām mums netrūkst nekā, lai kļūtu drosmīgi kristieši. Kad jūtamies mazdūšīgi, nobijušies, mēs aizmirstam, ka mūsos ir šī Svētā Gara dāvana. Tādi pārbaudījuma brīži nāk pār cilvēku, lai viņš paceltu acis uz augšu: “Dievs Svētais Gars, kur esi?” Kur es apstājos, Tu turpini. Kur es noskumstu, Tu liec atspīdēt lietām. Kur es izjūtu vientulību, Tu izaudzē kopību. Mēs spējam palikt uzticīgi Dievam, pateicoties spēkam, stiprumam, ko mums dod Svētais Gars.
Otrajā lasījumā (I Kor 12, 3b-7.12-13) Pāvils sacīja, ka katram tika dota Svētā Gara dāvana kalpot citiem. Tas nozīmē, ka katram no mums Dievs dod kādu īpašu talantu. Ja mēs tagad liekam lietā nuncijam doto talantu savienojumā ar priestera — tulka talantu, tad mēs viens otram palīdzam. Tāpēc arī svētais Pāvils saka, ka Svētais Gars dod dāvanu katram visu kopējam labumam. Mums jāsaliek kopā visas Dieva dotās dāvanas, lai uzturētu vienu Kristus Mistisko Miesu. Mudinu jūs likt kopā jūsu talantus Dieva godam. Tam, kam ir dziedāšanas dāvana, lai pacenšas kalpot Dievam caur dziesmu; kam ir mācīšanas dāvana, lai palīdz katehēzē. Piedalīšanās dažādās baznīcas aktivitātēs — lūgšanas grupās, Dieva Vārda studēšanas grupās, darbošanās katoļu organizācijās, draudžu padomēs ir svarīgas, lai Svētā Gara dāvanas nestu augļus.
Paldies par to, ka uzklausījāt mani, paldies par tulkošanu.
Tagad svētajā Misē lūgsim Dieva žēlastību šajā grūtību pilnajā laikā zināt, ka mūsos ir šīs Svētā Gara dāvanas. Lūgsim žēlastību iziet no lūkošanās uz sevi un ņemt dalību kopējā labumā. Neaizmirsīsim, ka Dievmāte ir mūsu kopējās ģimenes Māte, kura rūpējas par to, lai Viņas daudzie dēli un meitas bagātina sevi savstarpēji.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
