Aulejas katoļu baznīcai - 300

1530. gadā Aulejā tika uzcelta pirmā koka baznīca, kas zviedru kara laikā bija stipri izpostīta. 1626. gadā pēc dievnama nodošanas jezuītu pastāvīgā īpašumā par Daugavpils vojevodas Aleksandra Gonsjevska līdzekļiem tika uzcelts jauns koka dievnams. 1675. gadā tajā tika veikti lieli restaurācijas darbi, bet pēc desmit gadiem ugunsgrēks to nopostīja. No 1685. līdz 1709. gadam Aulejā esot bijusi pagaidu baznīca.

Tagadējais mūra dievnams uzcelts 1709. gadā, daļēji pārveidots 19.gs. beigās. Viennavas krustveida celtne ir 17m gara un 16m plata ar skārda jumtu, daļēji ar koka un daļēji ar cementa grīdu. Elektrificēta, taču neapkurināma. Tā ir visvecākā mūra baznīca ne vien Krāslavas rajonā, bet arī visā Rēzeknes-Aglonas diecēzē, kur ir vairāk nekā simt dievnamu. Latvijas katoļiem vecākas par Aulejas baznīcu ir tikai septiņas mūra sakrālās celtnes: divas Rīgā (sv. Jēkaba katedrāle un sv. Marijas Magdalēnas baznīca), Skaistkalnē, Elernē, Alsungā, Kuldīgā un Vecpilī.

No 1626. gada Aulejas draudzi apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti. Saglabājušās ziņas, ka 1772. gadā te dzīvoja divi jezuītu tēvi. Kopš 1820. gada, pēc jezuītu izraidīšanas un šī ordeņa slēgšanas, Aulejā darbojās laicīgie priesteri. 20.gs. pēdējās desmitgadēs Aulejas draudzi aprūpēja galvenokārt priesteri no Krāslavas, kādu laiku arī no Dagdas un dažām citām draudzēm. No 1973. līdz 1982. gadam dvēseļu gans te bija Antons Blaževičs. Un nu jau trīspadsmito gadu prāvests ir Felikss Cipruss.
1926. gadā Aulejas draudzē bija 2825 draudzes locekļi, 1968. - 1700, 1994.- 900, 21. gs. sākumā to skaits krietni sarucis.

1925. gadā Aulejas Romas katoļu draudze ietilpa Grāveru, vēlāk Aulejas un daļēji Kapiņu pagastā, kopš 1989. gada - Aulejas un daļēji Konstantinovas pagastā.

Līdz 1940. gadam draudzei piederēja 28 ha zemes. Pēc kara baznīcas īpašumu nacionalizēja. 1949. gadā uzceltā nelielā koka plebānija (mācītāja māja) draudzei ir atdota.

Kultūrvēsturiskais mantojums

Šodien Latgales novadā, kas gandrīz divu gadsimtu garumā bijis cīņas lauks poļu, zviedru, krievu karapulkiem, maz kas ir saglabājies no daudzveidīgā un savdabīgā sakrālā kultūrvēstures mantojuma par 17., 18. un pat 19. gadsimtu. Aizvadītie kari un nebrīves gadi krietni papostījuši arī Aulejas trīssimtgadīgā dievnama kultūras vērtības. Daudz kas pārbūvēts, pārveidots, pārkrāsots, izvazāts. Vēlākā laika uzslāņojumi neļauj spriest par baznīcas iekštelpu sākotnējo dekoratīvo apdari. Pie tam pieejamas tikai pavisam niecīgas ziņas par to literatūrā, do- kumentos, aprakstos. Pieticīgie fakti liecina, ka Aulejas dievnamā vislielākie pārveidojumi bijuši 19.gs. beigās. 1955. un 2005. gadā atjaunota baznīcas ārpuse, 1967. - iekšpuse.

Kaut gan kultūrvēsturisko pieminekļu skaits Aulejas baznīcā nav liels, tomēr tajā saglabājušies vairāki vērtīgi sakrālie dārgumi. Pats Aulejas dievnams ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā ir iekļauts galvenais altāris (18.gs. pirmā puse), glezna “Svētā Marija Magdalēna” ar rizu (18.gs. otrā puse), Misāle (svētās Mises tekstu grāmata) ar gravīrām (1726.g.), divas garīdznieku skulptūras uz fasādes abpus ārdurvīm (18.gs.), zvans (1739.g.). Bet sānu altārī 19.gs. sākumā gleznotā “Bezvainīgā Jaunava Marija” ir spāņu baroka laika meistara Bartolomeo Estebana Muriljo (1618-1682) darba kopija, kura oriģināls atrodas Prado muzejā. Iespējams, ka šī glezna Aulejā nokļuvusi ar jezuītu starpniecību, kuri kalpoja baznīcā un bija šejienes zemju apsaimniekotāji.

Pirms dažiem gadiem poļu restauratori par nelielu atlīdzinājumu, var pat teikt, labdarības kārtā veica gleznas “Svētā Marija Magdalēna” restaurāciju. Gatavojoties dievnama 300 gadu jubilejai, aulejieši daudz paveikuši pašas celtnes un tās apkārtnes sakārtošanā (Par to sīkāk varēs uzzināt no intervijas ar Aulejas pagasta priekšsēdētāju A. Umbraško kādā no nākamajiem “Ezerzemes” numuriem).

Par jubilejas svinībām

Aulejas draudzes lielākie svētki izsenis ir svētās Marijas Magdalēnas atlaidas, kas parasti tiek pārcelti uz tuvāko svētdienu. Šīs izcilās svētās godam ir nosaukta Aulejas baznīca. Šogad 19. jūlijā, pieminot dievnama debesīgo aizbildni, tiks svinēta arī baznīcas 300. gadadiena. Galvenā sv. Mise notiks pulksten 12.00.

Aulejieši gatavojas pienācīgi uzņemt pie sevis daudzos viesus. Visur rosās ļaudis ar enerģisko pagasta saimnieku Aivaru Umbraško priekšgalā. Tiek tīrīts, spodrināts, pielabots, mazgāts, sakopts. Jau tagad senais dievnams paveras skatam visā savā staltumā un krāšņumā. Tiek domāts arī par pašu svinību veiksmīgu norisi. Vārdu sakot, tiek darīts viss iespējamais, bet dažreiz - arī neiespējamais.

Jubilejas svinību goda viesu vidū būs Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps J. Bulis, garīdznieki, cerams, pat no tālās Ukrainas, laicīgās varas pārstāvji. Domājams, ka kuplā skaitā sapulcēsies arī ticīgā tauta un ne tikai no vietējās, bet arī no citām draudzēm.

Svinot jubileju sakrālajai celtnei, kuru veido tik daudz brīnumaini sakārtotu akmeņu un mākslas veidojumu, pieminot tās cēlājus, noteikti jāatceras, ka arī dievnamam ir sava balss, savs vēstījums. Pats galvenais ir šīs mūra celtnes dvēsele - Tabernākulā apslēptais Dievs, Vissvētākais Altāra Sakraments. Pateiksimies, pielūgsim un godināsim mūsu Kungu un Pestītāju!