Aulejas katoļu draudze 19. jūlijā atzīmēs savas baznīcas 300. gadadienu. Ir daudz darīts, lai šīs ievērojamās jubilejas viesi tiktu uzņemti uzpostā, tīrā, glītā dievnamā. Par paveikto, kā arī par esošajām problēmām dažas nedēļas pirms svinībām pastāstīja tolaik vēl Aulejas pagasta priekšsēdētājs Aivars Umbraško.
- Gandrīz katrā pagastā ir dievnams, kurš celts pirms viena vai vairākiem gadsimtiem. Mūsējam šogad ir trīssimt gadu jubileja. Trīs gadsimti ir milzīgs laika posms. Izbrīnu rada tas, ka mūsu senči 18. gadsimta sākumā varēja uzbūvēt tik pamatīgu celtni, kura vēl šodien sekmīgi funkcionē. Un nav īpaša iemesla, kas liktu satraukties, ka te viss var ātri sabrukt. Kaut gan sāpe pastāv.
Lielākas vai mazākas problēmas droši vien ir jebkuram dievnamam. Mūsu gadījums ir specifisks, jo celtne ir ļoti sena. Vislielākā problēma ir sienu stāvoklis to mitruma dēļ. Rudenī, ziemā, pavasarī ārsienas, līdz ar to arī iekšsienas kļūst mitras. Rezultātā vizuālais tēls kļūst nepievilcīgs, bojājas pati celtne.
Pirms vairākiem gadiem sāku domāt, kā būtu risināma šī problēma. Pateicoties Zaļo un Zemnieku Savienības atbalstam, personīgi Saeimas deputātam, Latvijas Bērnu fonda prezidentam Andrim Bērziņam, 2004. gada valsts budžeta grozījumos mēs esam dabūjuši 10 tūk- stošus latu tieši baznīcas ārsienu, fasādes remontam. Pieliekot klāt pašvaldības deviņus tūkstošus latu, 2005. gadā esam paveikuši milzīgu darbu. Savedām kārtībā ārsienas, tās nokrāsojām. Tagad ir patīkami gan pašiem, gan ikvienam, kas apmeklē dievnamu. Un katrs to novērtē: noplukusī baznīca kļuvusi daudz pievilcīgāka. Mani kā cilvēku, kas ir pie varas, un kā draudzes locekli iepriecina tas, ka spējām to paveikt pirms lielās jubilejas svinībām.
Tomēr bažas joprojām eksistē. Nav izolācijas slāņa starp fundamentu un ķieģeļu krāvumu virs tā. Kā izolācijas materiāls te savulaik droši vien tika izmantotas bērza tāsis. Laika gaitā tās, protams, ir satrūdējušas un vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo izolācijas funkciju. Tāpēc mitrums no pamatiem, sākot no lietainā rudens līdz pat vēlam pavasarim, grauj visu struktūru, saēd krāsojumu.
Pie tā ir daudz strādāts. Sadarbībā ar Valsts nodarbinātības aģentūru esam pieņēmuši darbā sievieti, kuras uzdevums ir ne tikai nopļaut zāli, stādīt un apkopt puķes un visu baznīcas apkārtni, bet arī saulainā laikā atvērt visas durvis, veidot caurvēju, kas palīdz labi izvēdināt telpas un regulēt mitruma režīmu. Rezultātā izzūd pelējums, netiek bojāts krāsojums.
Veiksmīgs bija starts vēl vienā projektā pirms trim gadiem. Mēs dabūjām līdzekļus noteku izveidošanai, lai ūdens no jumta tiktu novadīts zemē un nebojātu sienas. Pēc neveiksmīgiem centieniem, šķiet, kādu piecu gadu garumā, šogad, pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektorei Dzintrai Bukevičai, beidzot dabūjām 2 tūksto- šu latu notekūdeņu novadīšanai aiz baznīcas dārza vaļņa un drenāžas ierīkošanai. Kaut gan šī summa ir uz pusi mazāka par prasīto un vajadzīgo, plānojam pēc baznīcas jubilejas svinībām ielikt drenāžu vismaz vienā daļā, kur ir vislielākās problēmas.
Pirms pāris gadiem mums bija sekmīga sadarbība ar poļu restauratoriem, kuri apzināja mūsu dievnama problēmas, apsekoja gleznu stāvokli, vienu atjaunoja. Viņi mums ieteica būt prātīgiem ar remontdarbiem, nemēģināt tos veikt pēc Eiropas standartiem. Šādā veidā var zaudēt vēl esošo vēsturisko mantojumu, arī pirmatnējo dievnama vizuālo skatu. Iespējams, ka zem iekšējo sienu krāsojuma kārtām ir saglabājusies sākotnējā dekoratīvā apdare. Te vajadzīgi restaurācijas darbi, jo citādi riskējam to sabojāt.
- Jūs esat paveikuši lielu darbu arī apkārtnes labiekārtošanā.
- Jā. Baznīcas ārsienu mitrumā vainojami bija arī lielie koki ap dievnamu. Rudeņos lapas sakrita uz jumta, pēc tam ar tām aizblīvējas notekas, un ūdens tecēja pa sienām. Koki aizsedza sauli, neļāva vējam brīvi žāvēt mitrumu. Ataicinājām komisiju no kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Ainavu arhitekts un vides speciālists novērtēja stāvokli un deva atļauju nozāģēt vecos kokus, kas apdraudēja baznīcu. Šis darbs jau ir paveikts.
Ap baznīcu mums ir liels dārzs. Esam ieplānojuši tā labiekārtošanu. Ir jau sagatavoti zīmējumi, skices. Apstādīsim dārzu ar tūjām. Pēc ūdens sistēmas sakārtošanas gribam pabeigt arī žoga remontdarbus. Darāmā ir ļoti daudz, bet līdzekļu trūkuma dēļ veicam tikai to, ko spējam.
- Cik aktīvi šajos darbos iesaistās draudze?
- Vispirms jāsaka paldies cilvēkiem, kuri šajos zemās maksātspējas apstākļos tomēr ir aktīvi ziedojuši. Šos līdzekļus esam ieguldījuši sakristejas remontā, elementārā griestu, sienu, grīdas krāsošanā. Protams, smagā ekonomiskā situācija ir nopietna barjera. Jaunākā un vidējā paaudze nav īpaši piesaistīta baznīcai, neapzinās tās problēmas. Bet vecākā gadagājuma cilvēki savu iespēju robežās palīdz. Diezgan aktīvi darbojas draudzes komiteja Aivara Vanaga vadībā. Viņš ir atsaucīgs cilvēks, bieži nāk talkā ar savas zemnieku saimniecības traktoru. Arī draudzes prāvests Felikss Cipruss apzinās draudzes problēmas un no savas puses ir ziedojis Ls 800. Paldies visiem, kas palīdz ne tikai ar līdzekļiem, bet arī ar padomu, tehniku, savu roku darbu.
Darāmā patiešām vēl daudz. Pašlaik viss tiek tīrīts, mazgāts, sakārtots. Patīkami, ka mums ir arī laba sadarbība ar uzņēmējiem. Piemēram, līdz svinību dienai plānojam ar jaudīgu putekļu sūcēju maksi- māli sakopt lielo altāri, lampas, sienas. To mums palīdzēs paveikt tie paši speciālisti, kuri to darīja Dagdas baznīcā.
- Varbūt vajadzīga draudžu kooperēšanās, lai varētu pabeigt uzsāktos darbus vecākajā Latgales dievnamā?
- Tas būtu patiešām svētīgi un akūti nepieciešami. Kaut gan, es zinu, daudzos citos dievnamos stāvoklis arī nav spīdošs. Ja salīdzina, mēs nemaz tik slikti neizskatāmies, esam apmēram vidējā līmenī. Dažās baznīcās ir daudz bēdīgāka situācija. Tomēr Aulejas baznīca sava senatnīguma dēļ ir īpašā statusā, tāpēc palīdzība tai varētu kļūt par katra kristieša goda lietu.
- Es no savas puses aicinu Latgales, īpaši jaunā Krāslavas novada draudzes, visus bijušos aulejiešu iesaistīties šajā labdarības akcijā. Katrs no mums, ja vien ir laba griba, arī šajos grūtajos laikos ar dažiem latiem vai pat santīmiem var palīdzēt iesākto darbu pabeigšanai vecākajā Latgales katoļu baznīcā.
- Tāds labdarības pasākums patiešām būtu paraugs, kā jārisina sasāpējušās problēmas mūsu kopējā jaunajā novadā. Domāju, ka arī aulejieši neatteiksies palīdzēt citiem, kad šī palīdzība būs ļoti nepieciešama.
Pierakstīja Genovefa KALVIŠA
