“Monstra, te esse Matrem!”

Šajā svētceļojumā pārdomājām īpašu tēmu — par laulību un konsekrētu dzīvi, par pamatu ņemot jūnijā izdoto mūsu kustības dibinātāja Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas grāmatu “Laulība vai konsekrācija?” Jaunieši lasīja šo grāmatu un uzdeva mums jautājumus. Par šo tēmu runājām katru dienu. Ko nozīmē dievišķais plāns cilvēka dzīvē? Ko nozīmē cilvēciska mīlestība? Ko nozīmē kļūt atbildīgam par mūsu aicinājumu? Ko nozīmē laulības dzīve un konsekrēta dzīve?

Starp mums bija laulātais pāris, kas liecināja par laulības dzīvi un paskaidroja, cik svarīgi pasargāt jaunavību līdz laulībai. Jauniešiem bija iespēja iepazīt ne tikai Baznīcas mācību, bet arī pieredzi, kā to izpildīt, dzīvot pēc desmit Dieva baušļiem.

Kad atnācām uz Aglonu, jaunieši nolēma teikt Dievam un Dievmātei, ka viņi centīsies būt paklausīgi, ka vēlas tāpat kā Marija sacīt “Jā!” Dieva gribai: “Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai Man notiek pēc Tava Vārda!” Kopā lūdzāmies, lai mums būtu svētas ģimenes, svēti priesteri, svētas konsekrētās māsas un svēti konsekrētie brāļi.

Liela Dieva dāvana bija tas, ka vairākas stundas šajās dienās kopā ar mums bija Krāslavas draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, bet Dagdā un Andrupenē — priesteri Antons Prikulis un Mihails Sivickis. Liels paldies viņiem!

Pēc svētceļojuma nolēmām, ka turpmāk tiksimies ar jauniešiem Krāslavā vienreiz mēnesī, lai turpinātu pilnveidoties svētumā.”

Iesvētītas La Selettes
Jaunavas skulptūras

V. Em. kardināls J. Pujats kopā ar prāvesta sūtni Baltijas valstīs L. Bonacci un citiem bīskapiem, klātesot daudziem svētceļniekiem, 14. augustā iesvētīja La Selettes Dievmātes un ganiņu trīs skulptūru grupas dārzā aiz bazilikas. Šīs skulptūras dāvināja Polijas saletīņu misionāri, kuru pārstāvji arī piedalījās iesvētīšanas ceremonijā.

Aprakstā, kas novietots blakus skulptūrām, izklāstīts šis vēsturiskais notikums. 1846. gada 19. septembrī La Salettē, Grenobles diecēzē (Francija), Alpu kalnu apvidū diviem ganiņiem — vienpadsmitgadīgajam Maksiminam Džiro (Maximin Giraud) un piecpadsmitgadīgajai Melānijai Kalvai (Melanie Calvat) parādījās Jaunava Marija. Bērni stāstīja, ka Viņa bija rožu un briljanzvaigžņu kronī, bet uz krūtīm nesa krustu ar Kunga ciešanu zīmēm.

Pēc La Salettes Dievmātes parādīšanās autentiskuma oficiālas atzīšanas šī vieta ātri kļuva zināma visā pasaulē. Mūsdienās tā ir Francijā otrā lielākā svētvieta pēc Lurdas. La Salettes Dievmāti mēdz saukt par Raudošo Dievmāti. Tagad arī Aglonā mēs varam skatīt Jaunavu Mariju, apraudot cilvēku izdarītos grēkus, un lūgt Viņas palīdzību grēcinieku atgriešanā.

Simboliski, ka 14. augustā kopā ar La Salettes Dievmāti par mūsu grēkiem “raudāja” arī debesis. Kā izteicās V. E. Jelgavas diecēzes bīskaps A. Justs, vakara sv. Misē, piešķirot Iestiprināšanos sakramentu, viņš pirmo reizi savā bīskapa pieredzē redzējis pa iestiprināmo vaigiem ritot ūdens lāses, it kā atjaunojot viņu Kristības solījumus.

Tautas Krustaceļš

Spītējot aukstajam vējam un lietum, apmēram 100 tūkstoši cilvēku 14. augusta vakarā pulcējās bazilikas Sakrālajā laukumā uz Tautas Krustaceļu, lai kopā ar kardinālu J. Pujatu pārdomātu Kristus ciešanas, lūgtu Dieva palīdzību un Dievmātes aizbildniecību pašreizējo problēmu risināšanā.

Šis tautas iemīļotais dievkalpojums ir patiešām iespaidīgs. Karavīri nes lielo krustu. Viņiem seko Vatikāna nuncijs, citi bīskapi, garīdznieki, militārie kapelāni, semināristi, konsekrētās personas, svētceļnieki ar savu grupu karogiem, ticīgā tauta ar degošām svecītēm — Kristus gaismas simbolu rokās.

Viņa Eminence 14 Krustaceļa meditācijās mudināja klātesošos pārdomāt, kāpēc savulaik tauta noraidīja ilgi gaidīto Pestītāju un kāpēc šī rūgtā vēstures pieredze atkārtojas mūsdienās. Kristus bija un arī šodien ir satriekts par cilvēces grēkiem. Bet vai mēs paši esam satriekti par savu dzīvesveidu? Kādēļ tiek zaudēts miers? Kādi ir mūsdienu elki? Dievkalpojuma vadītājs atgādināja Evaņģēlija sludināto patiesību, ka lepnība, mantkārība, okultisms, saistība ar ļauno garu nekad nenes mieru. Sirdsmieru atrod tas, kam ir mīlestība uz Dievu un cilvēkiem.

Vēstures gaitā ikviens tika Dieva pārbaudīts. Mūsu pašreizējās grūtības un ciešanas piespiež meklēt jēgu savai dzīvei. Šis grūtais pārbaudes laiks jāizmanto šķīstīšanai un garīgai atdzimšanai, ko var paveikt tikai vienotībā ar Kristu. Cieņas un apbrīnas vērts ir tikai tas, kas ir mūžīgs. No mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs turpināsim ceļu uz pazušanu, vai meklēsim visu problēmu atrisinājumu pie Dieva. Skatījumam uz notiekošo valstī un visā pasaulē jābūt no mūžības viedokļa, teica kardināls.

Noslēdzot Jēzus Kristus ciešanu ceļa pārdomas, V. Em. J. Pujats aicināja ticīgo tautu izlīgt ar Dievu un vienmēr atcerēties, ka svarīgākais notikums katra cilvēka dzīvē ir satikšanās ar Kristu mūžībā.

Latvijas veltīšana Vissvētajai Jaunavai Marijai

Veltīšana nozīmē Latvijas nodošanu Dievmātes aizbildniecībā. Aglonā šāda veltīšana notika 1943. gada 15. augustā, kad Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij tika nodotas visas kara laika rūpes. Pirms 25 gadiem, 1984. gada 25. martā, Vatikānā bīskapu ārkārtas sinodes laikā pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja pasaules veltīšanos Marijas Bezvainīgajai Sirdij.

Latvijas Katoļu Baznīca, apzinoties pašreizējo grūto situāciju valstī, kas no cilvēkiem prasa garīgu spēku un briedumu, nolēma izmantot Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, lai vēlreiz uzticētu Latviju un tās tautu Dievmātes aizbildniecībai. V. Em. kardināls J. Pujats kopā ar ticīgajiem atjaunoja šo veltīšanos uzreiz pēc Tautas Krustaceļa, bet bīskaps J. Bulis vēlreiz par to lūdzās 15. augustā pirms noslēguma Euharistiskās procesijas.

“Tavā patvērumā steidzamies, svētā Dieva Dzemdētāja!” Tā sākās šī veltīšanās. “Mēs Tev veltījam visus Latvijas cilvēkus, visus, kuru rokās ir vara pieņemt būtiskus lēmumus, visus, kas ir izmisuši, visus, kam trūkst cerības un prieka, visus, kas nepazīst Dievu un Viņa žēlsirdīgo mīlestību. Aizlūdz par mums, aizlūdz par mūsu zemi, svētā Dieva Dzemdētāja!”

Dieva kalpone tika lūgta palīdzēt uzvarēt ļaunumu, pasargāt mūs no jebkāda grēka, no nešķīstības, negodīguma un savtības, no sociālā netaisnīguma, Dieva baušļu neievērošanas. Veltīšanās beidzās šādiem vārdiem: “... lūdzam — ved mūs visus pie sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus. Amen.”

Svinību kulminācija

15. augusts, Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku noslēguma diena bija vējaina, tomēr pārbaudījums ar lietu izpalika. Sakrālo laukumu pirms galvenās sv. Mises piepildīja apmēram 60 tūkstoši dievlūdzēju.

Pirms dievkalpojuma vārds tika dots Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš savā uzrunā pateicās ticīgajiem par vienošanos kopējā lūgšanā Aglonas svētvietā. Viņš uzsvēra, ka pašlaik mēs piedzīvojam grūtus laikus, un izvirzīja vairākus aktuālus jautājumus: “Kāpēc esam bijuši tik negausīgi savos tēriņos? Kāpēc neesam domājuši par nebaltām dienām? Kāpēc ar prieku esam tērējuši svešu naudu? Kāpēc daļa no mums kā narkomāni savā alkatībā nespēj atteikties vairot savu mantisko stāvokli uz valsts rēķina? Kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem? Kāpēc daļa no mums jūtas kā svešinieki mūsu valstī?”

Atbilde uz šiem daudzajiem jautājumiem ir viena, uzsvēra prezidents: “Mūsu sabiedrībā ir iestājies morāls pagrimums.” Klātesošie ar aplausiem apliecināja, ka pilnīgi piekrīt šim secinājumam. Prezidents nosauca arī zāles pret šīm kaitēm: “Vairāk labu domu, vairāk labu darbu, vairāk ticības!”

Nobeiguma sv. Misi celebrēja V. Em. kardināls J. Pujats kopā ar pāvesta sūtni arhibīskapu L. Bonacci, Latvijas bīskapiem A. Justu, J. Buli un V. Lapeli, daudziem priesteriem. Kopkora un solistu brīnišķīgais dziedājums noskaņoja dievkalpojuma dalībniekus uz īpašu svinīgumu un pacilātību. Vispārējā lūgšana vairākās valodās liecināja, ka svinībās piedalās daudz ārzemju viesu. Arī upurdāvanu pienešana bija svinīga un bijīgi nopietna.

Ar lielu uzmanību ticīgā tauta noklausījās V. Em. J. Pujata sprediķi, kurā viņš runāja par patiesajām vērtībām — Dievu, mūžību, dzīves jēgu, debesīm un elli. Analizējot situāciju valstī un pasaulē, kardināls atgādināja, ka mēs jau pilnā mērā esam sākuši lepoties ar nešķīstību, izvirtībām, homoseksuālismu. Runājot par mūsu valsts nākotni, viņš teica, ka tā būs lielā mērā atkarīga no tiem, kas būs ievēlēti Saeimā nākamā gada vēlēšanās. J. Pujats uzsvēra: “Saeimā ir jābūt izlases personībām arī pēc morāles kritērijiem, jo Saeima ir likumdevējs orgāns.” Klātesošie ar aplausiem apliecināja vienprātību ar savu augsto garīgo vadītāju.

Svinības beidzās ar krāšņu Euharistisko procesiju apkārt Sakrālajam laukumam. Pēc procesijas un svētības ar Vissvētāko Salramentu vārds tika dots Ministru prezidentam V. Dombrovskim. Arī viņš izpelnījās klātesošo aplausus, kad runāja par kristīgajām ģimenēm un pateicās tām par bērnu kristīgu audzināšanu.

Visas piecas svinību dienas Aglonā sakarā ar Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem vēlreiz apliecināja, ka Marija ir visu mūsu — ticīgo un neticīgo, jauno un veco, slimo un veselo, bagāto un nabago, katoļu un citām konfesijām piederošo, Latvijas un citu zemju cilvēku — Māte. Un Viņas mātišķā mīlestība ir bezgalīga.

Genovefa KALVIŠA