— Kāpēc sv. apustuļa un evaņģēlista Jāņa piemiņas dienā katoļu baznīcās svētī vīnu?
— 27. decembrī, kad tiek svinēta mīļākā Jēzus mācekļa sv. Jāņa, apustuļa un evaņģēlista, piemiņa, pēc Mises svētī vīnu sakarā ar kādu leģendu, kad Jāni gribējuši noindēt. Kad viņam pasnieguši biķeri ar vīnu, tajā parādījusies čūska. Svētais Jānis biķeri pārkrustījis un izdzēris. Inde viņam nav kaitējusi. Sakarā ar to medicīnas simbols vēl šodien ir biķeris, ap kuru apvijusies čūska. Šajā dienā svētītais vīns ir kā veselības nesējs. To mēdz saukt arī par Mīlestības vīnu.
(Pēc “Ejiet un māciet”)
* * *
— Kāpēc Triju Ķēniņu dienā, 6. janvārī, tiek svētīts krīts?
— Epifānija jeb Kunga parādīšanās svētki (tautā saukti par Triju Ķēniņu dienu) mums atklāj Jēzu kā sengaidīto Mesiju, Dieva Dēlu, pie kura nāk visas tautas. Kā vēstī viduslaiku tradīcija, vadoties pēc jaunatklātās zvaigznes, pie jaundzimušā Bērna ar dāvanām ieradās Kaspars, Sābas ķēniņš, kas atnesa vīraku (simbolizē kalpošanu un pielūgsmi Dievam), Melhiors, Arābijas ķēniņš, kurš atnesa zeltu (tas pasniegts Jēzum kā karaļu Karalim), un Baltazars, Tarsas un Ēģiptes ķēniņš, kas atnesa mirres (tās tiek izmantotas ievainojumu pārsiešanai un mirušo iebalzamēšanai un izsaka paredzamās Kristus ciešanas un nāvi).
Tradīcija arī liecina, ka Bērna Jēzus apmeklēšana radikāli izmainīja Austrumu Gudro dzīvi. Viņi atgriezās mājās, Dieva svētīti un atklājuši Patiesību. Tieši tāpēc ik gadus šajā dienā tiek svētīts krīts, un mēs ar svētītu krītu uzvelkam uz durvju stenderēm viņu vārdu pirmos burtus. Nākamgad šis uzraksts izskatīsies šādi: 20K+M+B10 (cipari sākumā un beigās nozīmē gadskaitli: 2010). Tā ir zīme, kas nes svētību un ļauj pazīt kristiešu mājokli.
(Pēc “Mieram tuvu”)
