Februārī sākas Lielais gavēnis — vissvētākais upurēšanas laiks

Gavēņi Katoļu Baznīcā

Stingrs gavēnis (atturēšanās no gaļas un piena ēdieniem) — Pelnu dienā (šogad 17.02) un lielajā Piektdienā (šogad 2.04).
Atturēšanās no gaļas ēdieniem — visās piektdienās, Ziemassvētku vigilijā (24.12) un Lielajā Sestdienā (šogad 3.04).

Nav jāatturas no gaļas ēdieniem piektdienā, ja tā sakrīt ar:

— Kunga Pasludināšanas svētkiem 25. martā,
— sv. Jāņa Kristītāja piemiņas dienas svinībām 23. - 24. jūnijā,
— sv. Meinarda dienas un Aglonas Dievmātes svētku svinībām 14. un 15. augustā,
— Vs. Jaunavas Marijas dzimšanas dienu 8. septembrī,
— Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī,
— Vecgada dienu 31. decembrī,
— kāzu un bēru gadījumiem (visiem, kas piedalās mielastā).

Tāpat atļauts lietot gaļas ēdienus arī Lielās Sestdienas vakarā un Ziemassvētku vigīlijas vakarā. Skolēniem, slimniekiem, karavīriem un citiem, kas parasti ēd kopgaldā, atļauts piektdienās (izņemot Lielo Piektdienu) lietot gaļas ēdienus. Taču šajā gadījumā piektdienas atturība jāaizvieto ar citiem pašaizliedzības darbiem vai ar lūgšanu.

Pareizticīgo Baznīcā

Lielais gavēnis — no 15. februāra līdz 3. aprīlim.
Pētera gavēnis — no 31. maija līdz 11. jūlijam.
Uspenskas gavēnis — no 14. līdz 27. augustam.
Ziemassvētku gavēnis — no 28. novembra līdz 6. janvārim.

Vienas dienas gavēņi:

— trešdienas un piektdienas (izņemot nepārtrauktās septiņdienas (nedēļas) un svētītās dienas.
— Kristīšanas svētku vigilija (Kunga Parādīšanās priekšvakars) — 18. janvāris.
— Jāņa Kristītāja galvas nociršana — 11. septembris.
— Kunga Krusta paaugstināšana — 27. septembris.

Par gavēņa ēdieniem

Pētera gavēnis, izņemot trešdienas un piektdienas — zivis.
Uspenskas gavēnis, stingrais, zivis atļauts lietot Kunga Pārveidošanās svētkos.
Ziemassvētku gavēnis — līdz 20. decembrim.
Pētera gavēņa reglaments, pēc tam — stingrais gavēnis.
Lielais gavēnis — zivis atļauts lietot Kunga Pasludināšanas svētkos (izņemot Ciešanu nedēļu) un Kunga Ienākšanas Jeruzalemē svētkos. Pirmā un Ciešanu nedēļa — sevišķi stingrs gavēnis.
Nepārtrauktās nedēļas
Svētās dienas — no 7. līdz 17. janvārim.
Muitnieka un farizeja nedēļa — no 24. līdz 30. janvārim.
Siera nedēļa (masļeņica) — no 7. līdz 13. februārim.
Lieldienu (Gaišā) — no 4. līdz 10. aprīlim.
Trīsvienības — no 23. līdz 29. maijam.

Par ēdieniem svētkos

Pēc Baznīcas reglamenta, Kristus Piedzimšanas un Kunga Parādīšanās svētkos, ja tie iekrīt trešdien un piektdien, gavēņa nav.
Ziemassvētku un kristīšanas vigilijā, kā arī Kunga Krusta paaugstināšanas un Jāņa Kristītāja galvas nociršanas svētkos atļauts lietot ēdienus ar augu eļļu. Kunga Prezentācijas, Kunga pārveidošanās, Dievmātes Iemigšanas, Piedzimšanas un Pokrova svētkos, Viņas ievešanas templī svētkos, Jāņa Kristītāja dzimšanas, apustuļu Pētera un Pāvila, evaņģēlista Jāņa Svētkos, ja tie iekrīt trešdien un piektdien, kā arī periodā no Lieldienām līdz Trīsvienības svētkiem, trešdien un piektdien atļauts lietot zivis.

Pelnu trešdiena

Ar Pelnu trešdienu (šogad 17.02.) Katoļu Baznīcā iesākas Lielā gavēņa laiks. To iedibināja pāvests Gregors I (590-640). Pelnu trešdienas nosaukums ir mantots no Baznīcas liturģiskā rita, kurā sadedzināja no iepriekšējā gada pūpolu svētdienas pāri palikušos pūpolu zarus, bet pelni tika pasvētīti. Pelnu trešdienas dievkalpojumā ticīgie izsaka savu atvērtību Kunga darbībai, saņemot uz galvas šķipsniņu pelnu un uzklausot priestera atgādinājumu: “Atceries, cilvēk, ka esi puteklis un par putekli pārvērtīsies.” Šī svētība liek domāt par laicīgās dzīves trauslumu un pārejamību, ja to pavadām bez Dieva. Pelnu svētīšanas rituālā Baznīca lūdz, lai pelni kļūst par dziedinošu līdzekli tiem, kas pazemībā piesauc Kunga vārdu. Kristus spēkā un cilvēka pazemībā pelni kļūst par dziedinošu līdzekli dvēseles un miesas veselībai.

Piedošanas svētdiena

Pēdējā svētdiena pirms Lielā gavēņa Pareizticīgo un Vecticībnieku Baznīcā tiek dēvēta par Piedošanas svētdienu (šogad 14.02). Šajā dienā pēc vakara dievkalpojuma baznīcās tiek veikts piedošanas rituāls, kad garīdznieki un ticīgie savstarpēji lūdz viens no otra piedošanu, lai ar tīru sirdi, samierinājušies ar visiem tuviniekiem, varētu uzsākt Lielo gavēni.
Bez izlīgšanas ar visiem, bez savstarpējā sarūgtinājuma un ienaida dzēšanas nevar tuvoties Kungam, nevar uzsākt gavēšanas un grēku nožēlas laiku. “Ja jūs piedosiet cilvēkiem viņu vainas, arī Debestēvs piedos jums jūsu grēkus. Bet ja jūs nepiedosiet cilvēkiem, jūsu tēvs nepiedos jums jūsu grēkus” (Mt 6,14-15).

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA