Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa uzruna “Latgales radio” Pelnu trešdienā šī gada 17. februārī.
Ļoti cienījamie un godājamie “Latgales radio” klausītāji!
Pelnu trešdienas liturģija atgādina mums par cilvēku un pasaules eksistences trauslumu. Tas mudina paskatīties uz dzīvi Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās gaismā, aicina ticīgos uz atgriešanos. Svētais Pāvils to izsaka šādi: “Kristus vietā mēs lūdzam: izlīgstiet ar Dievu!” (II Kor 5,20).
Lielā gavēņa laika posms garīgā ziņā ir īpaši labvēlīgs šī pamudinājuma pieņemšanai, jo gavēnis ir žēlsirdības darbu laiks, lūgšanu, gandarīšanas un upurdāvanu laiks. Tas ir laiks, kad vēršam vairāk uzmanības brāļu un māsu vajadzībām.
Pelni uz galvas nozīmē, ka atzīstam savu grēcīgumu, lūdzam piedošanu Dievam un ilgojamies uzņemties pūles, lai atgrieztos. “Lūk, tagad ir žēlastības laiks, lūk, tagad pestīšanas diena!” tā lasām svētā apustuļa Pāvila 2. vēstulē korintiešiem (6,2). Tas ir ilgošanās laiks. Varam sev jautāt: “Vai Lielais gavēnis, ko šodien uzsākam, ir patiešām gaidīts un ilgots laika posms?” Baznīca šajā laikā aicina uz gandarīšanu, askēzi (atteikšanos no dzīves ērtībām, labumiem, priekiem, baudām — lpp. sag. piezīme), aizliedz skaļas izpriecas, aicina gavēt. Vai cilvēks, kuram patīk izpriecas un izklaides, var ar pārliecību teikt, ka viņš ilgojas pēc gavēņa laika?
Liturģijā sāk dominēt nopietns noskaņojums, par ko atgādina liturģisko drānu violetā krāsa, netiek dziedāts arī priecīgais “Alleluja!” un “Gods dievam augstumos”, dievnamus nerotā ar ziediem. Tas viss liek meklēt atbildi uz jautājumu: “Kādēļ tad Lielais gavēnis ir ilgotais laiks?” Tādēļ, ka ļauj vairāk atvērties Dieva žēlastības pieņemšanai.Minētajai gandarīšanas praktizēšanai nav mērķis cilvēku mocīt, viest viņā depresiju un skumjas. Šai praksei jāpalīdz sadzirdēt Dieva Vārdu, ar kuru Viņš mūs uzrunā, sakārtot savu dzīvi, ieskatīties savā sirdsapziņā, izlīgt ar tuvāko.
Pāvests Benedikts XVI Pelnu trešdienu sauc par Lielā gavēņa vārtiem, ņemot vērā šīs dienas simbolu, Bībeles un liturģijas tekstu bagātību. Pāvests atzīmē, ka Pelnu trešdienas liturģija un tai raksturīgie žesti veido vienu veselumu, kurā sintētiskā veidā ir ietvertas visam Lielā gavēņa laika posmam raksturīgākās īpašības. Savā tradīcijā Baznīca neaprobežojas tikai ar gavēņa ceļa liturģiskās un garīgās tematikas norādi, bet arī vērš uzmanību uz askētiskiem un praktiskiem līdzekļiem, kas palīdz iet šo ceļu tā, lai šis gājums nestu augļus.
Pelni šodien ir mūsu iznīcības zīme. Romano Gvardini raksta: “Viss pārvēršas pelnos. Mana māja un apģērbs, iekārtojums un īpašums, mani lauki, meži un pļavas. Un tas suns, kas mani pavada. Un tie lopi manā aplokā. Šī roka, kas raksta, un acis, kas palīdz man lasīt un redzēt, un visa mana miesa. Cilvēki, kurus mīlēju, un cilvēki, kurus ienīdu, un arī tie, no kuriem es baidījos. Tas, kas man virs zemes liekas liels, un tas, kas mazs, kas nicināšanas vērts. Viss, pilnīgi viss kļūst par pelniem.”
Un kaut šajos vārdos izskan cilvēka eksistences traģisms, tomēr neaizmirsīsim, ka, pateicoties Kristum, pār mums ir nolijusi žēlastība, mums ir dāvāta cerība. Tādēļ dzīvosim šo gavēņa laiku, četrdesmit dienas, ar vēlmi garīgi atdzimt un garīgi augt. Centīsimies rast pašos sevī vēlēšanos darīt labu, atraidīt kārdinājumus, uzvarēt grēku, ieklausīties Dievā, atrast laiku gavēšanai, lūgšanai, baznīcas apmeklēšanai, sakramentu pieņemšanai, žēlsirdības dāvanu došanai. Lai Dievs jums visiem palīdz šo gavēņa laiku pavadīt ļoti svētīgi! Amen.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
