Klusajā sestdienā vai Lieldienu rītā ticīgie nāk uz dievkalpojumu ar dažādiem produktiem, lai priesteris tos nosvētītu svētku mielasta galdam. Šāda veida tradīcija izveidojās 15. gs.
Sākumā svētīja tikai jēra gaļu, bet gadsimtu gaitā pievienoja citus produktus, no kuriem katram ir sava nozīme gan Bībelē, gan ikdienas dzīvē.
Maize — visām tautām tā ir galvenais iztikas līdzeklis. Kristiešiem maize ir vissvarīgākais simbols, jo Svētās Mises laikā tā kļūst par Kristus Miesu.
Ola — atdzimšanas un uzvaras pār nāvi simbols.
Sāls — minerālviela, kas aizkavē pārtikas produktu bojāšanos. Bībelē lasām, ka upurējot bija obligāti jānes sāls: “Nesot savus upurus, tev tos būs upurēt ar sāli.” (III Moz 2,13). Pārnestā nozīmē sāls apzīmējumu lietoja Jēzus, sacīdams apustuļiem: ”Jūs esat zemes sāls; bet ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama” (Mt 5,13).
Turklāt jūdi sāli lietoja pie bērna dzimšanas. Kad pārgrieza nabas saiti un bērnu nomazgāja, to tūlīt noberza ar sāli un ietina autiņos (Ezeh 16,4).
Sena tradīcija ir svinību brīžos pasniegt sāli un maizi. Arābi vēl tagad satiekoties nobauda maizi un sāli, lai viņu starpā valdītu miers un draudzība.
Mārrutki — vienmēr simbolizē cilvēka spēku. Ir pārbaudīts, ka mārrutki uzlabo citu ēdienu garšu.
Liellopu gaļa — veicina veselību un auglību, arī turību un pārticību.
19. gs. gaļas ēdieniem svētīšanai sāka pievienot desas.
Jērs — personificē Kristus uzvaru. Viņš kā upurēts Jērs atdeva savu dzīvību par cilvēkiem, lai tad trešajā dienā augšāmceltos, uzvarējis nāvi.
Mīkla — simbolizē katras namamātes prasmi. Tagad svētīšanai jau atnes izgatavotus pīrāgus, kūkas, smalkmaizītes. Ja pati namamāte to visu izgatavo, tas simbolizē pārticību un bagātību.
Gaidot Kristus augšāmcelšanās svētkus un vēlot Dieva svētību —
Tilžas prāvests A. BUDŽE
