Mēdz teikt, ka augustā visi ceļi ved uz Aglonu, kur savus bērnus gaida mūsu garīgā Māte Marija, lai palīdzētu viņiem atvērt sirdis bezgalīgās Dieva žēlastības priekšā. Māras zemes Karalienes nozīmīgākā svētvieta pievelk pie sevis ne vien katoļticīgos, bet arī visus kristiešus, kuri augustā svin lielos Dievmātes svētkus.
Vissvētākā Jaunava Marija pēc nāves ir ar dvēseli un miesu uzņemta debesīs. Tāda ir Vatikāna II koncilā izsludinātā dogma. Svētajos Rakstos par to nekas nav teikts. Taču visas kristīgās cilvēces pārliecība par šo patiesību ir neapšaubāms pierādījums tam, ka šai pārliecībai ir pamats. Bez tam par to liecina arī Dievmātes Debesīs Uzņemšanas jeb Iemigšanas svētki, kādi bija jau 5. gs. kā Austrumu, tā arī Rietumu Baznīcā.
Pareizticīgo Baznīcā šos svētkus sauc par Vissvētās Dievmātes Iemigšanu. Pareizticības pamatos par to vēsturi teikts, ka jau sv. Augustīna (+430) un sv. Hieronima (+420) darbos minēti šie svētki.
Īpaši svinīgi Dievmātes Iemigšanu Pareizticīgo Baznīcā sāka svinēt 6. gs. pēc Bizantijas imperatora Mavrikija uzvaras pār persiešiem.
Sekojot Dievmātes paraugam, kura visas savas dzīves laikā, īpaši pirms savas Iemigšanas, gavēja un lūdzās, noteikts Uspenska (Iemigšanas) gavēnis. Svētie Baznīcas tēvi liecina, ka augustā gavēnis bijis jau 5. gs, bet 11. un 12. gs. izcēlās strīdi, kuru laikā tika ieteikts atcelt gavēni sakarā ar Kunga pārveidošanās svētkiem, bet Grieķu Baznīcas koncilā 12. gs. bija galīgi nolemts gavēt divas nedēļas pirms Vissvētās Dievmātes Iemigšanas svētkiem.
Pareizticīgo Baznīcas tradīcijā dzīva ir šāda liecība. Kad Vissvētākai Dievmātei, kura pēc Kunga Debesīskāpšanas dzīvoja Jeruzalemē, pienāca laiks no zemes dzīves pāriet mūžīgajā, Viņai parādījās Dieva noslēpumu labais vēstnesis erceņģelis Gabriels un pasludināja Visskaidrākās Jaunavas tuvo nāvi. Pirms aiziešanas mūžībā Marija gribēja atvadīties no Sava Dēla mācekļiem, tādēļ lūdzās, un apustuļi, kuri tajā laikā sludināja Kristus mācību pa visu zemi, brīnumainā veidā tika sapulcināti pie Viņas nāves gultas. Kad pienāca Vissvētās Dievmātes nāves brīdis, parādījās pats Kungs Jēzus Kristus un pieņēma Viņas dvēseli savās rokās.
Apraudājuši šķiršanos no Vissvētās Dievmātes, apustuļi Viņas miesu svinīgi iznesa cauri Jeruzalemei un apbedīja Getzemanē, alā. Apustulis Toms Dieva darbu dēļ nokavēja uz apbedīšanu un ieradās Jeruzalemē tikai trešajā dienā pēc atvadām no Dievmātes. Vēloties viņu mie-rināt, apustuļi atvēra zārku, bet ieraudzīja tajā tikai līķautus; tādā veidā viņi pārliecinājās, ka Vissvētā Karaliene bija ar miesu paņemta debesīs.
Dievmātes Iemigšanas svētki apstiprina, ka Viņa turpina aizbildināt par mieru un Kristus Baznīcu; viņa nenomira un, miesīgi at-stājot pasauli, nepārstāj rūpēties par mums Sava Dēla priekšā. Pierādījums tam ir arī svētku nosaukums — Iemigšana: Vissvētā Jaunava pēc savas redzamās miesas nāves nav mirusi.
Svētku dienā beidzas Uspenska (Iemigšanas) gavēnis — viens no četriem vairākdienu gavēņiem Pareizticīgo Baznīcā.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
