Ticīgo festivāls Aglonā

Svinības lielo Dievmātes svētku ietvaros Aglonā tradicionāli, jau trešo gadu pēc kārtas, iesākās 11. augustā ar slimniekiem veltīto dienu. Var secināt, ka ar katru gadu tā kļūst arvien populārāka, jo pieaug to ticīgo skaits, kuri vēlas sv. Misē, Rožukronī un citās lūgšanās, nododot sevi Aglonas Dievmātes aizbildniecībai, uzticēt Dievam savas sāpes un ciešanas, kuri cer caur bīskapa svētību slimniekiem un priesteru roku uzlikšanu saņemt atvieglinājumu un spirdzinājumu savai dvēselei un miesai.
Kā vienmēr, mierinājumu klātesošiem dāvāja arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa sprediķis sv. Misē, ko viņš celebrēja. Tas bija adresēts arī slimības gultai piesaistītajiem cietējiem, kuri nevarēja ierasties Aglonā, tāpēc sprediķi (nedaudz saīsinātu) publicējam laikrakstā “Ezerzeme”.

Slimnieki var izlūgt Dieva žēlastības veselajiem

Ļoti cienījamie Kristum ticīgie!

Ir ļoti daudz liecību, kas runā par to, ka lūgšanas uz Dievmāti radikāli izmaina cilvēka sirdi. Marija dara svētceļniekos noteiktas brīnumainas pārmaiņas, atgriešanos, dzīves jēgas atgūšanu. Dievmātes priekšā līst sāpju, vientulības, ciešanu asaras. Lūdzoties cilvēks kaut uz brīdi aizmirst savas problēmas. Varētu sacīt, ka viņš sāk lūkoties uz savām ciešanām, nabadzību, citām problēmām no Evaņģēlija perspektīvas, proti, ka visas zemes lietas ir laicīgas, pārejošas, bet godība ir mūžīga.
Uz Dievmātes svētvietām, sevišķi uz Lurdu, visbiežāk dodas tie, kas visvairāk cieš: slimi, dažādu krustu un krustiņu piemeklēti, tādi, kam deformējies ķermenis vai seja, kuri ir kurlmēmi, neredzīgi. Šādu cilvēku pasaulē ir tūkstoši. Protams, ka slimos pievelk liecības par brīnumainām izdziedināšanām. Īpaša Baznīcas komisija apmēram vairāk kā simt izveseļošanās Lurdā atzinusi par ļoti nozīmīgām, bet citas par brīnumainām. Katrs slimais cer, ka tiks ja ne izdziedināts, tad stiprināts, ka atradīs savu problēmu risinājumu, ka kaut kas izmainīsies viņa ciešanu dzīvē.

Patiešām daudzi apliecina, ka lūgšanas laikā vai pēc tās ar viņiem notiek kas neparasts. Viņi jūt aizkustinājumu sirdī, saņem prāta apgaismību, kā rast izeju no grūtās situācijas, vai vienkārši izjūt dubultspēku panest savu krustu. Tātad caur Dievmāti mēs varam saņemt palīdzību no Dieva.

Savulaik pāvests Jānis Pāvils II sacīja, ka tie, kas cieš no dažādām slimībām, dodas svētceļojumos cerībā, ka ar Marijas starpniecību viņos atklāsies Kristus pestījošais spēks. Un faktiski tas vienmēr atklājas gan ar mierinājuma dāvanām upurī, bieži vispārējā slimību uzlabojumā vai pat pilnīgas izdziedināšanas žēlastībā, par ko liecina daudzie pārbaudītie gadījumi vairāk nekā simt gadu laikā.

Tomēr brīnumainās izdziedināšanās ir kaut kas īpašs. Bet Kristus pestījošais spēks, saņemts caur Viņa Mātes aizbildniecību, pirmām kārtām atklājas garīgajā līmenī.

Brāļi un māsas! Mūsdienu cilvēks bieži vien nesaprot, kādēļ jākoncentrējas uz ciešanām un sāpēm, uz šo tik skumjo problēmu. Taču mums arvien ir nepieciešams atgādinājums, ka blakus dzīvo cilvēki, kuri cieš, kuri rēķinās ar mūsu, veselo līdzcilvēku, labvēlību, sapratni un mīlestību, bieži vien ar konkrētu palīdzību.

Ciešanas slimības dēļ nav vienīgās. Slimniekam vēl vairāk sāp vientulība, viņš jūtas atstāts, ja neviens nevelta viņam laiku, ja kopā nelūdzas. Tiesa, tagad mums ir Latgales radio, kas dod iespēju kopā lūgties plkst. 10.00 Rožukroni, 15.00 Žēlsirdības kronīti, 19.00 skan Svēto Rakstu dienas lasījumi, priestera uzruna, litānija vai kā pašlaik — Vesperes. Tas mūs vieno un dara stiprus. Arī slimnieki nejūtas tik vientuļi, esam vienoti caur kopējo lūgšanu Latgales radio ēterā.

Tie, kas aprūpē slimos, palīdz viņiem, bieži vien ir pārsteigti par faktu, ka pretēji šķietamajam tā nav vienpusēja saskarsme. Protams, veselie kalpo slimajiem, taču arī paši saņem daudz Dieva žēlastību, mācās no sava aprūpējamā pacietību, izturību, cieņu pret veselību, sapratni, cik dārga ir veselības dāvana un ka par to jārūpējas visu dzīvi. Ja slimnieks ir ticīgs un lūdzas, skaitot Rožukroni un citas lūgšanas par veselo, kas viņam kalpo, tiek veicināta ticības izaugsme, tikumības nostiprināšana, dzīves vērtību izpratne. Notiek abpusēja bagātināšanās.

Aicinu visus, kuri palīdz slimniekiem, būt pacietīgiem, izturīgiem, ar mīlestību kalpot cietējiem, un Dievs dāvās jums daudz žēlastību.

Pāvests Benedikts XVI, kurš tagad vada Baznīcu, bieži vēršas pie slimniekiem ar mierinājuma un stiprinājuma vārdiem un aicina viņus lūgties dažādos nodomos. Dievs cietēju uzlūko īpaši, un viņš no Dieva var izlūgt daudz žēlastību. Ir jālūdzas arī visaptverošās interesēs: par kara draudu un tādu nelaimju novēršanu, kas apdraud visu pasauli, par Baznīcu un tās nākotni, par mūsu valsti, tautu un garīgo atdzimšanu, par bērnu kristīgo audzināšanu skolās, ģimeņu atdzimšanu, dzīvības svētumu, labu sabiedrību mūsu nākotnei. Cilvēks, kas no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam ir piesaistīts slimnieku gultai, var kalpot veselo cilvēku sabiedrībai, izlūdzot no Dieva daudzas žēlastības. Lai Dievs jūs visus svētī un stiprina!

Ģimeņu diena varētu būt populārāka

12. augusts bija ģimenēm veltīta diena. Baznīca vienmēr ir atzinusi ģimenes dzīves svarīgumu. Par to liecina ceturtais Dieva bauslis. Arī Dieva Dēls Jēzus piedzima un uzauga Nācaretes svētajā ģimenē, uzsverot šīs sabiedrības pamatšūniņas lielo lomu.
Diemžēl Ģimeņu diena Aglonā vēl nav kļuvusi tik populāra kā Slimnieku diena.

Trešo gadu tajā piedalījās arī Mārītes Zariņas un Nikolaja Kartenko ģimene no Dagdas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu Ģimenes dienas pasākumu un dievkalpojumu norisi, Mārīte Zariņa ar nožēlu secināja, ka šogad nedaudz pietrūka kulminācijas momenta — laulāto svētsolījuma atjaunošanas. Viņa atceras, cik saviļņojošs bija šis brīdis pagājušajā gadā. Viņas draugi no Kānas ģimeņu kustības Ingūna un Roberts, kuri bija atbraukuši no Rīgas, bija tik aizkustināti, ka neslēpa prieka asaras. Robertam, kurš ir invalīds, bija īpaši svarīgi no laulātās draudzenes mutes vēlreiz dzirdēt apliecinājumu, ka viņa paliks kopā “līdz nāve viņus šķirs”.

Ikviena pāra dzīvē un saskarsmē ir daudz grūtību. Liecības, kā tās tiek pārvarētas vienā ģimenē, palīdz atrisināt problēmas arī citās. Šogad pietrūka šādu liecību, izpalika arī priestera pamācības. Ja neapmeklē ģimeņu vai laulāto rekolekcijas, ļoti vajadzīga šāda domu apmaiņa gan ar citiem laulātiem pāriem, gan ar garīgo vadītāju.

Varbūt Ģimeņu dienas pasākumus ietekmēja tas, ka vienlaikus notika arī Jauniešu dienas. Mārīte uzskata, ka jaunieši varētu arī atrast nodarbi šajā dienā, paspēlējot un uzraugot bērnus, lai vecāki varētu pabūt kopā kādā citā pasākumā. Būtu skaisti, ja ģimenes pulcētos kopā un kristīgi pavadītu laiku pat vairākas dienas, lai piepildītos ar jaunu spēku gan nakts vigilijā, gan konferencē, gan dažādos citos dievkalpojumos un pasākumos.

* * *

13. augusts Aglonā bija Latvijas V katoļu jauniešu dienu sākums. Dalībnieku atsauksmes publicēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Latvijas pirmā apustuļa sv. Meinarda svētki

Tie sākās jau 13. augusta vakarā ar Vesperēm un sv. Misi un turpinājās līdz 14. augusta pievakarei. Turpinājās arī Jauniešu dienu pasākumi, kuri noslēdzās 14. augustā ar sv. Misi jaunatnei un svētceļniekiem.

Tuvāku vai tālāku ceļu šogad uz Aglonu kājām mēroja vairāk nekā 50 svētceļnieku grupas. Lielākā daļa galamērķi sasniedza jau ceturtdienas vakarā. Piektdien pirms dienas sv. Mises notika grupu prezentācija. Klātesošie uzzināja par piedzīvojumiem un garīgajiem pārdzīvojumiem ceļā, par grupu sastāvu, par grūtībām, kuras nācās pārvarēt. Tās šogad galvenokārt bija saistītas ar lielo karstumu un vētrām, ar lietu, zibeni un pērkonu. Kā liecināja svētceļnieki: jo lielākas bija problēmas, jo lielāks bija gandarījums, kad tās tika pārvarētas.

Jau daudzus gadus uz Aglonu kājām svētceļo Zariņu-Kartenko daudzbērnu ģimene no Dagdas. Šogad ģimenes svētceļojumā zīmīgi bija tas, ka ceļu kājām mēroja četras paaudzes.

Tiesa, vecvecmāmiņa un vismazākie ķipari spēja ejot izturēt ceļu tikai 5 km garumā. Taču kopā lūdzoties Rožukroni un soļojot garām vecvecmāmiņas bērnības un jaunības dienu laukiem, mežiem un pļavām, gandarījumu un garīgu piepildījumu izjuta ikviens dzimtas loceklis.

Sekošana Kristum nozīmē ciešanas

14. augustā ar sv. Misi, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršanu un Euharistisko procesiju pa Sakrālo laukumu sākās Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas lielie svētki. Apmēram 60 tūkstoši cilvēku piedalījās galvenajā šīs dienas dievkalpojumā — Tautas Krustaceļā, ko tradicionāli vadīja V. Em. kardināls J. Pujats (droši vien pēdējo reizi viņa aktīvās pastorālās darbības laikā kā Latvijas Katoļu Baznīcas virsgans).

Par galveno vadlīniju šogad tika ņemti Kristus vārdi: “Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti” (Mt 5,7). Krustaceļa ievadā Eminence uzsvēra, ka šogad 26. augustā paiet 100 gadi kopš Kalkutas mātes Terēzes dzimšanas. “Ņemot vērā viņas popularitāti un dzīves svētumu, šajā Krustaceļā izmantosim arī viņas garīgās atziņas,” teica kardināls.

2003. gadā par svētīgo izsludinātā māte Terēze un viņas dibinātā tuvākmīlestības ordeņa žēlsirdības māsas kalpoja slimajiem un mirstošajiem Kalkutas graustos. Arī Latvijā viņas sekotājas rūpējas par vismazākajiem un visnabadzīgākajiem.
Kristus aicināja: “Ņem savu krustu un seko Man!” Grūtības, kuru netrūkst mūsu dzīvē, it īpaši šajā krīzes laikā, spēsim pārvarēt, ja, tāpat kā māte Terēze, ieliksim tās Dieva rokās, bet paši kļūsim par Viņa darba rīkiem. Svarīgi, cik daudz mīlestības, atklātības un ticības mēs ieliekam katrā savā kalpojumā. Visas 14 Krustaceļa meditācijas tos, kuri kopā lūdzās gan Aglonā, gan pie TV ekrāniem, vedināja uz pārdomām, kādā veidā risināt mūsu samilzušās problēmas. 12453 aborti 2009. gadā: tik cilvēki izkauti mūsu mazajā Māras zemē (vesela Siguldas pilsēta). Mātes Terēzes vārdi šajā sakarā ir skarbi: “Aborts ir visvelnišķīgākais, ko vien cilvēka roka var izdarīt.” It kā likumīgi rīkojoties, mēs kopējiem spēkiem pieļaujam tikpat lielu grēku pret savu tautu kā Poncija Pilata laikā — iznīcinām dzīvību, savas tautas nākotni.

Daudzi grib apmierināt savu godkāri un egoismu, dižojoties ar Dieva doto talantu, bet bez Jēzus mēs neesam nekas. Māte Terēze nebūtu spējīga pārvarēt grūtības savā kalpošanā bez sv. Mises, bez sv. komūnijas, viņai vajadzēja redzēt Jēzu maizes zīmēs, lai atgūtu spēkus.

Golgāta liek cilvēkam aizdomāties, cik ļoti Dievs mūs mīl, saprast, ka sekošana Kristum nozīmē iziet cauri daudzām ciešanām, sāpēm un grūtībām, lai tiktu pestīti, ieietu Dieva valstībā.

Noslēdzot Krustaceļu, V. E. kardināls J. Pujats uzsvēra, cik svarīgi ir piedot visiem, ar kuriem bijām saskarsmē, un arī pašiem lūgt piedošanu tiem, kuru priekšā esam vainīgi.

Dievmātes lielo svētku kulminācija

15. augustā, neskatoties uz neciešamo svelmi (+ 34 grādi ēnā), Aglonas svētvietas gandrīz desmit hektāru lielais Sakrālais laukums bija cilvēku pilns. No pirmā acu skatiena varētu šķist, ka dievlūdzēju ir krietni mazāk kā citus gadus, tomēr īstenībā tā nebija. Daudzi meklēja patvērumu ēnā: gar žogu, aiz ēkām, bazilikā, pat zem kapsētas kokiem. Tiesa, daudzos bija jūtams dedzinošā karstuma izraisītais pagurums: svētceļniekos, kuri bija mērojuši garu ceļu kājām vai braukšus; bīskapos un priesteros, kuri savos smagajos liturģiskajos tērpos celebrēja sv. Mises vai daudzas stundas, pat cau-ras naktis vairākas dienas pēc kārtas pavadīja biktskrēslos; kora dziedātājos; neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekos, kuriem netrūka pacientu; kārtībniekos, citos svētku norises organizatoros, apkalpojošajā personālā un dievlūdzējos. Un tomēr tas netraucēja nevienam godam veikt savu kalpojumu un sūtību. Tāpat kā vienmēr ticīgie stundām ilgi stāvēja rindā, lai nokļūtu pie brīnumiem apveltītās Aglonas Dievmātes svētbildes. Daudzi vēlējās izlīgt ar Dievu grēksūdzē. Pacilāti un svinīgi skanēja garīgie dziedājumi. Svētsvinīgs noskaņojums valdīja visur.

Noslēgumā svinīgo sv. Misi celebrēja V. Em. kardināls Jānis Pujats kopā ar pāvesta nunciju Baltijas valstīs Luidži Bonacci, jauniesvētīto arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču un citiem Latvijas bīskapiem.

Pirms dievkalpojuma sākuma vārds tika dots augstajiem viesiem — valstsvīriem. Latvijas prezidents V. Zatlers savā uzrunā atzīmēja, ka šis bija ekonomiskās krīzes gads, kas skāra katru cilvēku, katru ģimeni. Viņš arī pateicās visiem par ticību, par lūgšanām par mūsu zemi un valsti, atzina, ka ticībai ir liels spēks.

Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze izteica cerību, ka ticīgo lūgšanas tiks uzklausītas un mēs saņemsim Dieva svētību, ka šie svētki ienesīs mūsu sirdīs mieru un prātos gaišas domas, dos spēku visam nākamajam gadam.

Ministru prezidents V. Dombrovskis paziņoja, ka jau otro gadu ar prieku un gandarījumu piedalās šajos skaistajos svētkos, kas apvieno Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali. Viņš atzina, ka Aglonas svētvieta ir mūsu zemes brīnums, liela Dieva dāvana, kur ļaudis smeļas ticību, prieku un dzīves sparu, lai gadu gaitā nepagurtu, izturētu, ar pacietību pārvarētu visus pārbaudījumus. Premjers pateicās visiem, kuri aizlūdz par mūsu valsti un tautas likteni, izteica pārliecību, ka ar Dieva palīdzību un visas sabiedrības atbalstu izdosies pilnveidot mūsu Latviju, lai katrs tās iedzīvotājs justos laimīgs un aizsargāts. V. Dombrovskis vēlreiz sveica jauno arhibīskapu Z. Stankeviču ar ordinācijas sakramenta saņemšanu un Latvijas valdības vārdā apliecināja, ka turpinās iesākto sadarbību starp valsti un Baznīcu, lai mūsu sabiedrībā nostiprinātu garīgās vērtības un izkoptu morālos principus.

Noslēguma dievkalpojumā bija vairāki patīkami jauninājumi. Šogad bija izvēlēti R. Dubras sv. Mises liturģiskie dziedājumi latgaliešu valodā, ko izpildīja apvienotais Latgales draudžu koris pūtēju orķestra pavadībā un vairāki spējīgi solisti ar skaistām balsīm. Domāju, ka daudzus, tāpat kā mani, aizkustināja tas fakts, ka Svēto Rakstu lasījumos bija iesaistīta invalīde ratiņkrēslā, par ko liela pateicība pr. A. Kursītim. Guntai Jančai, kura Aglonā ieradās no Rīgas, nefunkcionē ne rokas, ne kājas. Tomēr viņa pārvalda trīs valodas, pārstāv Latvijas invalīdus Briselē un cīnās par viņu tiesībām Eiropas Savienībā. Sieviete, kura Kristības sakramentu ir saņēmusi Aglonā, bija gandarīta par iespēju šeit sludināt Dieva Vārdu lielajos Māras zemes Karalienes svētkos, tāpēc to darīja ar lielu dvēseles saviļņojumu un pateicību sirdī.

Kardināla J. Pujata sprediķi arvien ir bijuši saturīgi, argumentēti un aktuāli. Taču noslēdzot aktīvās Latvijas Katoļu Baznīcas augstākā garīgā vadītāja darba gaitas, Eminence, šķiet, pārspēja pats sevi. Viņa svētruna bija skarbas patiesības un pārdrošu secinājumu pārpilna, ko Dieva tauta uzņēma ļoti atzinīgi, par ko liecināja daudzkārtējie aplausi. Sprediķotājs netaupīja asus izteicienus, nosodot tos, kam šķiet vilinoša dzīve bez Dieva. Izlaidības un jaunu netikumu infekcija starp Eiropas Savienības valstīm visvairāk izplatīta tieši Latvijā. Tagad, sākot ģimenes dzīvi, daudzi pat nekur nereģistrējas. “Laulības pārkāpēju paaudze”, sajukums seksa sfērā ir ļoti smaga problēma, kas skārusi arī daudzus ticīgos.

Augstais garīdznieks uzsvēra, ka tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā starp diviem pasaules kariem, arī tagad tautas morālās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur dievnamu un caur skolu, un pēdējā šajā ziņā ir visvājākais posms. Vidusskolas programmā trūkst visvērtīgākās grāmatas, kas ne velti saucas Svētie Raksti jeb Bībele. Kardināls paziņoja, ka tradicionālās kristīgās konfesijas Latvijā ir vienojušās nākt klajā ar projektu tikumu stiprināšanai tautā, proti, ieviest skolās obligāto Bībeles mācību, sākot ar 2011. gada 1. septembri, lai jaunieši, beidzot vidusskolu, būtu informēti par svarīgākajiem kristīgās dzīves principiem. Viņš argumentēti izklāstīja arī iemeslus, kāpēc tas jādara, un atspēkoja visus iebildumus “pret”.

V. Em. J. Pujats bija skarbs, runājot par cilvēku smadzeņu piesārņošanu ar budisma meditācijām, dažādu sektu un pagā- nisma idejām, veidojot tautas likteņdārzu, Karaļkalnu pie Aglonas, plānojot meditāciju centru Rūjienas novadā utt. Viņš informēja, ka Latvijas Bīskapu konference, pamatojoties uz Katoļu Baznīcas ka-noniskajiem likumiem, paziņo, ka katolis, kas publiski formāli parāda jebkāda veida piekrišanu sektai vārdos vai darbos, dodot tai atbalstu materiāli vai citādi, tiek izslēgts no Baznīcas. Sektantisma popularizācijas jautājumos savs vārds būtu jāpasaka arī Totalitāro sektu apkarošanas komitejai. Runā- tājs aicināja katoļticīgos glabāt savu ticību Dievam tīru, kādu to sniedz Evaņģēlijs un Katoļu Baznīcas ticības mācības grāmatas, nejaucot klāt to putru, ko vāra zintnieki, dievturi, Delpers, jogi, astrologi, burvji un visādas sugas māņticīgie ļaudis.
”Kristus Evaņģēlijs ir dots cilvēku pestīšanai, un tā ir pārāk nopietna lieta,” uzsvēra V. Em. J. Pujats. “Glabājiet to kā dārgu Dieva dāvanu un neļaujiet nevienam novirzīt sevi no pestīšanas ceļa. Lai Dieva žēlsirdība jūs stiprina un pavada!”

Sv. Mises noslēgumā bīskapa J. Buļa vadībā tauta dziedāja Dievmātes litāniju, pēc tam kopā ar arhibīskapu Z. Stankeviču atjaunoja veltīšanos Bezvainīgajai Jaunavas Marijas Sirdij. Svinības noslēdzās ar krāšņu Euharistisko procesiju apkārt Sakrālajam laukumam.

Genovefa KALVIŠA