Jautājums — atbilde

— Anglikānisms ir Anglijas valsts baznīca, kuras priekšgalā atrodas karalis. Anglikānisma mācība izplatīta arī citās zemēs. Anglikāņi ir anglikānisma piekritēji.

Karalis Henrijs (Indriķis) VIII (1491-1547), karalis kopš 1509.g., kaut gan bija pārliecināts katolis un dedzīgs baznīcas aizstāvis, morālu apsvērumu dēļ atkrita no katoļticības. Viņš lūdza pāvestu Klementu VII (1523-1534) šķirt viņa laulību, lai varētu apprecēt savu galma dāmu Annu. Kad pāvests to liedza, 1532. gadā karalis nodibināja savu baznīcu un proklamēja sevi par tās galvu. Viņa meita Elizabete I nolēma iznīcināt katolicismu, tāpēc konfiscēja Baznīcas īpašumus un ar likumu aizliedza tās priesteriem celebrēt Sv. Misi. Drīz vien pavēlēja viņiem 40 dienās atstāt valsti, pretējā gadījumā draudēja nāves sods. 1563. gadā parlaments publicēja 39 paragrāfus, kuri apstiprināja Elizabetes I varu pār valsti un baznīcu, atcēla daudzas katoļu doktrīnas. Krimināllikums uzskatīja par valsts nodevēju katru, kas atzina pāvesta autoritāti. 1570. gadā pāvests Pijs V ekskomunicēja (izslēdza no Baznīcas) Elizabeti I.

Sekojot katoļu ekumēniskajiem (uz visu pasauli attiecīgiem) principiem, II Vatikāna koncils atzina: “Anglikāņi ieņem to speciālo vietu, kur dažas katoļu tradīcijas un iestādījumi turpina pastāvēt” (Unitatis redintegratio, 13).
Atbilde sagatavota no “Katoļu rokasgrāmatas”, Luvēna, 1990.