Katru gadu no 18. līdz 25. janvārim visu konfesiju kristieši tiek aicināti īpaši lūgties par to, lai pilnīgāk īstenotos Kristus griba par mācekļu un visas Baznīcas vienotību: “Lai visi būtu vienoti kā Tu, Tēv, Manī un Es Tevī” (Jņ 17,21). Mūsu vienībai ar Kristu un savā starpā jābūt līdzīgai tai vienībai, kāda mūžīgi pastāvējusi starp Dievu Tēvu un Dievu Dēlu.
Katoļu Baznīcā šī lūgšanu nedēļa tika nodibināta jau pāvesta Leona XIII (1878-1903) laikā, bet nerada gandrīz nekādu atsaucību pārējās konfesijās. 1907. gadā anglikāņu mācītājs Francis Vatsons uzaicināja visu pasauli uz ticību apvienošanas lūgšanu oktāvu. Pāvests Pijs X (1903-1914) Vatsona aicinājumu uzņēma ar prieku un rosināja katoļus dedzīgi lūgties šajā nodomā. Sākot ar 1920. gadu, šai lūgšanu oktāvai gadu no gada radās arvien vairāk piekritēju, it sevišķi protestantu vidū. 1935. gadā franču priesteris Abbe Couturier ar saviem pārliecinošajiem sprediķiem, konferencēm, rakstiem un lūgšanām radīja jaunu interesi gan katoļu, gan arī citu konfesiju ticīgo vidū. Arī Svētais tēvs Pijs XI (1922-1939) no jauna uzaicināja kristiešus lūgties šajā nodomā, it sevišķi laikā no 18. līdz 25. janvārim.
Pāvests Pāvils VI (1963-1978) un Konstantinopoles patriarhs Atanagors Palestīnā uz Olīvu kalna, netālu no Pēdējo vakariņu zāles, kur Jēzus Kristus pirms 2000 gadiem lūdza savu Tēvu “Tēvs, lai visi būtu vienoti...” (Jņ 17, 21), pēc vairākiem gadsimtiem pārmija miera skūpstu. Abi Baznīcu vadītāji kopā ar saviem pavadītājiem noskaitīja Kunga lūgšanu — Tēvreizi grieķu un latīņu valodā. Savukārt pāvesta Jāņa XXIII (1958-1963) ievadītais koncila dialogs ir zīme, ka Dievs mūs soli pa solim ved uz vienotību.
Katra kristieša pienākums ir lūgt vienotības dāvanu, darīt visu, lai dzīvotu nedalītā Kristus Baznīca.
