Šis jautājums ir ļoti aktuāls ne tikai ticīgajiem, bet arī katram izglītotam cilvēkam. Parasti kā ir? Bērnībā mēs neesam spējīgi apzināties Bībelē apslēptās Dieva Atklāsmes dziļumu, un diez vai kāds no tuviniekiem spēj mums atklāt to, jo daudzi pieaugušie diemžēl paši nav lasījuši šo grāmatu. Vēlāk mazais cilvēks sāk mācīties skolā, lai iegūtu laicīgās zināšanas. Ticības mācība nav ieviesta visās mācību iestādēs. Iznākumā bērns izaug, pat nenojauzdams, ka bez laicīgām zināšanām pastāv vēl Dieva gudrība, kas ierakstīta Bībelē.
Pabeidzis skolu, cilvēks iekārtojas darbā vai iestājas augstskolā. Un viņš atkal apgūst laicīgās zinātnes, bet Dieva Atklāsme paliek kaut kur malā. Tā viņš arī dzīvo, cīnoties par labāku dzīvi zemes virsū.
Pienāk vecumdienas, un it kā viss jau ir pagātnē — gan zaudējumi, gan ieguvumi. Te atkal jāpajautā sev: bet vai es zinu Dieva Atklāsmi? Beigu beigās jāatzīstas sev: “Visu dzīvi esmu nodzīvojis, necenšoties saprast Dieva plānu attiecībā uz mani. Nekad savā dzīvē neesmu atvēris un kaut vai reizi izlasījis Bībeli. Bet tagad, kad pieveikušas slimības un kļuvu nevarīgs, jau ir par vēlu!” Tā cilvēks aiziet viņsaulē, iespējams, uzskatīdams sevi par izglītotu, strādīgu cilvēku, meistaru visās lietās. Aiziet, neiepazinis Dieva Atklāsmi un bez jebkādas cerības uz laimīgu nākotni kopā ar Dievu. Diemžēl tie nav vienkārši vārdi, bet tā ir realitāte.
Ja Dievs negribētu, lai mēs censtos saprast Viņu, tad nedotu mums savu Atklāsmi, kas rodama Bībelē.
Bībele ir līdz šim visvairāk izdotā grāmata uz zemes. Tūkstošu gadu garumā nevienu citu grāmatu sākumā nepavairoja, pārrakstot ar roku, vēlāk iespieda. Nekādu citu netulkoja tik daudzās pasaules valodās. Nekāda cita nav paredzēta jebkura vecuma cilvēkiem, jebkuras profesijas, jebkura izglītības līmeņa pārstāvjiem. Tā iet kopsolī ar progresu. Vienīgais, kas mainās, tas ir izdevuma materiāls — no pergamenta līdz elektroniskam formātam. Turpretim būtība paliek tā pati. Tāpēc Baznīca aicina kaut vai reizi dzīvē izlasīt visu Bībeli. Jā, tas ir grūti, jo tajā ir tūkstošiem lappušu. Mums jāapzinās, ka Bībele nav romāns vai piedzīvojumu, izklaidējoša literatūra. To var lasīt tikai pa daļām. Taču saprast varēsim tikai tad, kad izlasīsim tūkstošiem sējumu, kas izskaidro atsevišķas nodaļas. Diez vai Bībele jāizskaidro patstāvīgi. Baznīca pamatojas uz daudzu svēto tēvu pieredzi, kuri dzīvoja gandrīz vai visā pirmajā tūkstošgadē pēc Kristus dzimšanas. Arī pats Kristus pasludināja, ka tiesības izplatīt Patieso Dieva Atklāsmi pieder Baznīcai, kuru Viņš nodibināja. Ja kāds vēlēsies interpretēt Bībeli bez speciālas izglītības, viņš riskē daudzās lietās maldīties, gluži kā cilvēks, kurš apsēdies pie pasažieru autobusa stūres, nezinot nedz mašīnu, nedz satiksmes noteikumus. Lai saprastu Bībeli, cilvēkam jābūt apveltītam ar plašām zināšanām. Eksistē Bībeles institūti, kur garīdznieki un laicīgie cilvēki gadiem ilgi apgūst Bībeli. Turklāt ne tikai mūsdienu valodās, bet arī valodās, kas sen ir izmirušas.
Vai vienkāršam mirstīgajam cilvēkam ir laiks un iespējas apgūt Bībeli? Jā, tas prasīs daudz laika un darba. Taču ir arī cits ceļš, konkrēti Indras un Kalniešu iedzīvotājiem. Es plānoju organizēt nodarbību ciklu “Lasām Bībeli kopā”. To, kas tika mācīts gadiem ilgi, var apgūt dažu stundu laikā. Viss, kas nepieciešams, tā ir vēlēšanās un mazliet laika. Pēc kursu pabeigšanas klausītāji saņems dāvanā Bībeli, lai turpinātu tās apgūšanu mājās.
Ceru, ka atradīsies gribētāji izmantot šo iespēju.
Priesteris Genādijs ALFEROVS, Indra
