— Vai tie, kas nav kristieši, varēs saņemt pestīšanu? Ir neticīgie, citu reliģiju pārstāvji un nekristīti cilvēki, kas dzīvo taisnīgi un veic patiesas tuvākmīlestības iedvesmotus darbus. Vai būtu iespējams, ka Mīlestības Dievs, kuram kristieši tic, izslēgtu šos cilvēkus no pestīšanas?
— Dievs visus cilvēkus aicina uz pestīšanu. Kristus to apliecināja neskaitāmas reizes (Lk 2,30; Jņ 3,16), arī svētā Pāvila vēstulēs atrodamas daudzas atsauces uz šo patiesību (I Tim 2,4; Rom. 2,10). Taču Kristus ir vienīgais Pestīšanas vidutājs (I Jņ 4,14; I Kor 8,5-6; I Tim 2,5). Tas notiek pa dažādiem ceļiem, kas zināmi vienīgi Dievam.
Lielākajai daļai cilvēku dzīves laikā nav nekādas saskares ar Kristīgo ticību. Vai arī brīdī, kad šī saskare rodas, tas notiek tā, ka cilvēks nespēj ticību pieņemt. Baznīca apliecina, ka šie cilvēki varēs tikt pestīti, ja būs godīgi sekojuši sirdsapziņai un sirds taisnīgumam.
Tomēr šī pestīšana netiek piešķirta ārpus Kristus žēlastības. Žēlastība var darboties neticīgo dzīvē tik daudz, cik tā šajos cilvēkos atrod labvēlīgu augsni.
Raksti apliecina arī to, ka neviens nevar tikt atpestīts bez ticības. Savukārt ticība prasa skaidru piederību Kristum (Mk 16,16). Tātad kādā noteiktā brīdī šiem cilvēkiem ir jānonāk viņu Pestītāja klātbūtnē un jāatvēl sevi Viņam.
Iespējams, šī satikšanās notiek nāves brīdī. Mēs varam domāt, ka šajā brīdī ar ikvienu cilvēku reālā veidā notiek tas, ko kristietis mistiskā veidā piedzīvo Kristībā: viņš tiek iegremdēts Kristus nāvē un augšāmcelšanās notikumā. Ar personīgās brīvības aktu, kas ļauj šim cilvēkam pievienoties Kristum, viņš saņem pestīšanu Jēzū Kristū.
Saīsināti no grāmatas “40 jautājumi un atbildes par nāvi un mūžīgo dzīvi”
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
