Borovkas katoļu baznīcai - 200

Abpus baznīcas gaišajai ēkai atrodas divi masīvi taisnstūra zvanu torņi no akmens un sarkanu ķieģeļu mūrējama. Līdzīgi veidota sētiņa, kurā akmens un ķieģeļu mūra elementi apvienoti ar metālkalumiem. Labās puses tornī atrodas vecs zvans, kura skaņas arī tagad pulcina dievlūdzējus uz Sv. Misi, kas notiek piektdienās, svētdienās un svētku dienās.

Uzkāpsim pa platajām cementa kāpnēm un, paejot garām lielajam krucifiskam, iegriezīsimies nelielajā, labi koptajā baznīcas dārzā. Tur ieraudzīsim trešās Atmodas laikā uzstādīto mūsdienīgo marmora pieminekli ar šādu uzrakstu: “Kazimirs Konrads Platers 3.03.1798-23.05.1863. 1811. gadā kopā ar brāli Vaclavu dibinājis Borovkas baznīcu. Pateicīgie draudzes ticīgie.”

Dievnama iekšpusē senlaicīgums mijas ar jaunāku laiku elementiem. Draudzes prāvests Alberts Cimanovskis, MIC, pastāstīja, ka no senākajiem priekšmetiem dievnamā ir saglabājies galvenais altāris ar Dievmātes statuju, trīs biktskrēsli, daļa solu, Lurdas Dievmātes glezna. Restaurētas ir četru evaņģelistu sienas freskas. Kaut gan draudzes īpašie svētki ir sv. Izidora (10.05) un sv. Elija diena (20.07), šo svēto gleznas ir iegādātas nesen, tāpat kā Žēlsirdīgā Jēzus, sv. Agatas gleznas un dažas citas svētlietas.

Sākotnēji Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle, bet kopš 1922. gada - patstāvīga draudze. Tad tai tika pievienotas dažas sādžas un apdzīvotas vietas arī no Izvaltas draudzes. Tagad Borovkas draudze ietilpst Ūdrīšu pagastā. Sarūkot kopējam iedzīvotāju skaitam, samazinās arī ticīgo skaits. Prāvests uzskata, ka pašlaik Borovkā ir ap 300 draudzes locekļu. Piektdienās dievkalpojumos piedalās vidēji tikai 3 - 5 cilvēki, parastajās svētdienās - 30 - 50, bet lielākajos svētkos - pāri simtam.
Arī tajā piektdienā, kad kopā ar fotokorespondentu apmeklējām Borovku, mariāņu tēva A. Cimanovska va-dītajā Sv. Misē piedalījās vien piecas “štata” dievlūdzējas: Terēze Bebriša, Marija Vilmane, Bronislava Tarašķeviča, Sofija Kazakeviča un Anna Vertinska, kā arī vēl trīs “gadījuma” cilvēki.

Sirmgalve S. Kazakeviča, kura jau pārkāpusi 90 gadu slieksnim, šoziem esot slimojusi un tikai nesen atsākusi dievkalpojumu apmeklējumus.

Šajā piektdienā Sv. Mise tika celebrēta godājamā bīskapa Boleslava Sloskāna nodomā. Kopīgajā lūgšanā izskanēja lūgums Dievam pēc ātrākas bīskapa beatifikācijas - pasludināšanas par svētīgo. Tēvs Alberts pastāstīja, ka visās viņa apkalpojamās draudzēs - Izvaltā, Borovkā un Aulejā - ticīgie katrā dievkalpojumā skaita šo beatifikācijas lūgšanu.

“Varbūt bīskaps Sloskāns jau sen ir svēto pulkā, bet mēs vēl arvien lūdzamies,” saka Terēze Bebriša. Bet prāvests atsmej, ka to pat pāvests nezinot, tāpēc jāturpina vien lūgties.

Terēze Bebriša darbdienās šeit ir galvenā dziedātāja. Svētdienās un svētku dienās uz Borovku atbrauc ērģelniece no Izvaltas, kā arī citas draudzes dziedātājas no attālākām sādžām, bet kodolu veido ticīgās no folkloras ansambļa “Rudzutaka.”
Nelielā Borovkas draudze cītīgi gatavojas dievnama apaļajai jubilejai, ko svinīgi atzīmēs 10. jūlijā. Draudzi jubilejā vizitēs arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Mūsu apmeklējuma dienā strādāja vairāki draudzes locekļi un pagasta ļaudis. Tiek remontētas pr. Stanislava Ivbuļa kalpošanas laikā (1956-1963) uzmūrētās lielās cementa kāpnes, atjaunots ārsienu balsinājums, daudz kas remontēts, tīrīts un kopts dievnamā un tā apkārtnē.
Atslēgu glabātāja Marija Vilmane parādīja pērn projekta ietvaros, ko finansē Koninklijke Nederlandsche Heidamaatschappij” (“Karaliskā Holandiešu Viršu biedrība”) un Krāslavas novada dome, nomainītos logus un durvis. Arī pašreizējie remontdarbi turpinās šī paša projekta ietvaros. Prāvests un draudze ir pateicīgi Ūdrīšu pagasta pārvaldniecei Mārai Miglānei par pastāvīgo palīdzību dievnama uzturēšanā.

Borovkas draudzi laika gaitā galvenokārt ir apkalpojuši priesteri no citām draudzēm. Pēc Rīgas arhidiecēzes atjaunošanas kopš 1928. gada šeit ir kalpojuši Krāslavas, Izvaltas un Spruktu draudžu gani, visilgāk Jānis Pudžs, Stanislavs Ivbulis, Augusts Žilvinskis, Pēteris Švirksts un nu jau gandrīz 14 gadus mariāņu tēvs Alberts Cimanovskis.

Vairāk nekā divus gadus ticīgo aprūpi te veica arī moceklis Vladislavs Litaunieks (1934-1936). Lieli remontdarbi baznīcā tika veikti pr. Stanislava Ivbuļa (1956-1963) un pr. Romualda Latkovska (1971-1972) kalpošanas laikā. Pr. Pētera Skredeļa (1977-1978) vadībā uzmūrētas krāsnis. Arī pr. Alberts Cimanovskis (1998-2011) ir daudz darījis dievnama apsaimniekošanā un sakārtošanā.

Borovkas draudze kopš tās pirmsākumiem līdz sava dievnama apaļajai jubilejai ir nogājusi garu, pārbaudījumiem un grūtībām pilnu ceļu, paļaujoties uz Dievu, uz Visaugstākā apredzību. Baznīca - jubilāre gaida savus bērnus arī 10. jūlijā plkst. 12.00, lai kopā ar diecēzes virsganu V. E. Jāni Buli Sv. Misē pateiktos Dievam par 200 gados saņemtajām žēlastībām un izlūgtos dvēseles mieru, Dieva svētību un stipru ticību turpmākajiem gadiem.