Atskatoties uz nozīmīgāko Aglonas Dievmātes svētkos

“Slimnieku veselība, lūdz Dievu par mums!"

Lielie Aglonas svētki sākās jau 11. augustā ar slimniekiem veltīto dienu. Baziliku līdz malām piepildīja tie, kuri cerēja caur Dievmāti no Dieva saņemt veselību, spēku, izturību, pacietību ciešanās sev, slimajiem brāļiem un māsām, kā arī viņu aprūpētājiem. V. E. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš celebrēja sv. Misi, gan ievada uzrunā, gan sprediķī, skaidrojot Svētos Rakstus, iedrošināja klātesošos sava krusta nešanā paļauties uz Dievu. Viņš aicināja ticībā paraudzīties uz ciešanu vērtību, uz cilvēka dzīvības trausluma izpausmi. Bīskaps atgādināja, ka Dievmāte aicina katru atgriezties pie Dieva, atteikties no grēkiem, kas cilvēku ved uz pestīšanu. Ne velti šie divi Dievmātes tituli — “Slimnieku veselība” un “Grēcinieku patvērums” — Viņas godam veltītajā litānijā atrodas blakus.

Latgales augstākais garīdznieks citēja Evaņģēlijā teiktos Vs. Jaunavas Marijas vārdus: “Dariet visu, ko Viņš (Jēzus) jums teiks!” (Jņ 2,5). Ja mēs darīsim to, ko Jēzus ir teicis, mēs izturēsim visus dzīves pārbaudījumus. Caur ciešanām Dievs mūs ved uz pilnību.

Ekselence uzsvēra, ka Dievs mūs var uzrunāt klusējot. Ikvienam, arī piekaltajam pie slimības gultas, jāatceras, ka Dievs ir ar savu tautu pat tad, kad klusē. Viņš vienmēr rūpējas par mums. Tāpēc mums no visas sirds vienmēr, it sevišķi tad, kad ir grūti, ir jāpateicas Kungam un, kā Marija, jāsaka: “Lai man notiek pēc Tava vārda!” (Lk 1,38).

Sv. Misē aizlūgumos visi slimnieki, cietēji, vecie nevarīgie cilvēki, ārsti, slimnieku kopēji tika uzticēti Dieva žēlsirdīgajai mīlestībai. Bīskaps klātesošos svētīja ar Vissvētāko Sakramentu, bet priesteri deva slimnieku svētību, uzliekot rokas.

Kā izmantojām žēlastību saņemšanas iespējas?

Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienās Aglonā šādu iespēju bija milzum daudz. Apmēram 1500 kājāmgājējiem 37 reģistrētajās grupās garīgajai atjaunotnei kalpoja jau svētce- ļojuma laikā vadītās katehēzes, Svēto Rakstu apceres, lūgšanas, garīgās dziesmas, ikdienas sv. Mises.

Sakarā ar Pasaules Jauniešu dienām ne visas draudzes varēja organizēt patstāvīgas grupas, tāpēc pievienojās citām. Piemēram, divdesmit krāslavieši gāja kopā ar Rīgas sv. Marijas Magdalēnas draudzi, kura šogad savu svētceļojumu uzsāka Krāslavā. Mūsējiem tas bija jauns garīgs piedzīvojums. Maršrutu Krāslava — Skaista — Kombuļi — Auleja — Raģeļi — Aglona rīdzinieki bija ieplānojuši veikt nevis pa lielceļiem, bet gan pa mazajiem lauku un mežu ceļiem un takām. Krāslavieti Evelīnu sajūsmināja Dieva radītās dabas krāšņums, kas kopā ar rīdzinieku skaisto muzicēšanu sirdi piepildīja ar prieku un mieru, ļāva domām pacelties pie Dieva. Dvēseli esot sasildījusi tikšanās ar nomaļo māju iedzīvotājiem, kuri viesmīlīgi izgāja pretī, bija priecīgi parunāties.

Savukārt tie krāslavieši, kuri pievienojās Medumu draudzes svētceļniekiem prāvesta Arņa Maziļevska vadībā, ieguva jaunu pieredzi iekšējās dziedināšanas aizlūgumos.

Labas atsauksmes dzirdēju par Aglonas svētkos ieviesto jauninājumu — 13. augusta vakara pasākumu, kur kājāmgājēji svētceļnieki slavēja Dievu un liecināja par ceļā piedzīvoto un pārdzīvoto.

No grupu prezentācijas pirms svētceļnieku un jauniešu sv. Mises 14. augustā dalībnieki uzzināja, ka šogad kopsummā kājām pievarēti 6500 km, ka vistālāko ceļu mērojuši liepājnieki — 460 km un Kolkas velobraucēji — 500 km; ka visjaunākajam, ratiņos no Jelgavas stumtajam svētceļniekam ir viens mēnesis, bet visvecākajam balvēnietim — 75 gadi.

Kopumā piecās svinību dienās Aglonas svētvietā, pēc policijas aprēķiniem, bija ieradušies 120 tūkstoši ticīgo un viesu, to skaitā Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Valdis Zatlers, atlaistās 10. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Japānas vēstnieks Latvijā Takasi Osanai ar kundzi, apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Luidži Bonaci, kurš ticīgo tautu uzrunāja latviešu valodā, Rīgas un visas Lat- vijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, svētceļnieki no Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvā kalpojošās klostermāsas no Gvatemalas u. c.

Sv. Mises un tajās teiktie sprediķi (kopskaitā 20), Tautas Krustaceļš, nepārtrauktā Vs. Sakramenta adorācija, Euharistiskās procesijas, Vesperes, nakts vigilijas, citi dievkalpojumi, kopienu un kustību dažādās aktivitātes ikvienam deva iespēju domas un ilgas piepildīt ar Dieva Garu, garīgi pilnveidoties, gūt lielāku kristīgo briedumu.

Ģimenēm veltītajā bīskapa J. Buļa vadītajā sv. Misē 12. augustā emocionāls brīdis bija laulības solījumu atjaunošana, kā arī tai sekojošā agapē — kustību “Laulāto tikšanās” un “Kānas ģimeņu brālība” liecības.

14. augustā, piedaloties nedzimušajiem bērniem veltītajā dievkalpojumā, daudzi uzņēmās garīgo adopciju par ieņemtu bērnu, kura dzīvība ir apdraudēta.

Atgūt mieru sirdī un atrast sasāpējušu dzīves jautājumu risinājumus izdevās tiem, kuri Vs. Sakramenta adorācijā paļāvīgi uzticēja Jēzum savas problēmas. Daudzi centās kaut vienu klusu stundu pavadīt pie Aglonas Dievmātes kājām kopā ar Euharistisko Pestītāju. Netrūka arī to, kuri veselu vigilijas nakti bazilikā slavēja Dievu dziesmās vai pielūdza Viņu klusumā, apcerēja Svētos Rakstus un lūdzās. Tā tas ir iegājies, ka sv. Meinarda svētku vigilijas naktī galvenie “saimnieki” ir jaunieši, bet Vs. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku vigilijā — vecāko paaudžu ticīgie. Šogad 13. augusta naktī kopā ar citiem lūdzās un muzicēja Rīgas sv. Marijas Magdalēnas draudzes jaunieši.

Kā katru gadu, desmiti tūkstoši ticīgo 14. augusta vakarā piedalījās Tautas Krustaceļā. Kopā ar Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapu Jāni Buli, kurš šogad pirmo reizi vadīja Krustaceļa meditācijas, un viņa palīgu, mūsu novadnieku, nesen nominēto Jelgavas bīskapu Edvardu Pavlovski, apcerot kristīgos tikumus un Dieva baušļus, bija iespēja samērot tos ar savas dzīves pieredzi un secināt, ka ikkatra mūsu pienākums ir mīlēt, piedot un palīdzēt citiem.

Visi svētku programmā paredzētie pasākumi Aglonas Dievmātes svētvietā kalpoja tam, lai ikviens, kas Grēksūdzes sakramentā samierinājās ar Dievu, ar visu sirdi un dvēseli piedalījās sv. Misē un lūdzās, varētu saņemt vajadzīgās žēlastības un Dieva svētību. Diemžēl ne visi šīs iespējas izmantoja. Ne mazums bija to, kas izšķieda laiku bodīšu “ķemmēšanai”, tukšai pļāpāšanai, augsto viesu pētīšanai un aprunāšanai, stāvēšanai rindā pēc avota ūdens vai citām bezjēdzīgām nodarbēm, negūstot nekādu garīgo labumu dvēselei.

“Tā kā līdz šim dzīvojām, vairs nevaram”

Nekādi laicīgie pasākumi masveidības ziņā nav spējīgi izkonkurēt Dievmātes svētkus Aglonā. Īpaši tas attiecas uz Tautas Krustaceļu 14. augusta vakarā un noslēguma svinīgo sv. Misi 15. augustā. Klāt vēl jāpieskaita LTV skatītāji, kuri mājās pievienojās kopējām lūgšanām tiešraidēs.

Sevišķi gaidīta ik gadu ir Romas katoļu Rīgas Metropolijas augstākā vadītāja svētruna. Šogad pirmoreiz Aglonas svētkos ticīgo tautu uzrunāja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš kopā ar citiem bīskapiem koncelebrēja noslēguma Sv. Misi par Latvijas garīgo atdzimšanu. Sprediķa sākumā Viņa Ekselence uzsvēra, ka XX gs. un šī gs. sākums pasaulē bija jutīgu satricinājumu laiks, kad viens pēc otra sabruka totālie režīmi, kas arī Latvijai atnesa tik ļoti gaidīto neatkarību. Tas bija arī “Saulē tērptās Sievietes” aktivitāšu laiks. 1917. gadā Fatimā 70 tūkstoši cilvēku bija par lieciniekiem “Saules dejas” brīnumam, kura iespaidā tūkstoši cilvēku atgriezās pie Dieva. Arhibīskaps atgādināja, ka Eiropas Savienības karogs, kura simbolika ir 12 zvaigznes, saskaņā ar autora ieceri ir Marijas karogs.

“Ideja par vienotu Eiropu ir radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos,” teica V. E. Z. Stankevičs. “Viņi saskatīja, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību un ir tās vienotības pamats. Bez tām Eiropa sāk izšķīst un veidojas slavenās Krilova fabulas “gulbis, vēzis un līdaka” situācija, jo sāk dominēt katra atsevišķa indivīda vai vienīgi savas valsts intereses, un vezums vairs nevirzās uz priekšu.”

Tālāk sprediķotājs runāja par bailēm, kas nomāc mūsdienu cilvēku — par bailēm no nākotnes, no ilglaicīgu saistību uzņemšanās. Traģiskie notikumi Norvēģijā, nemieri Lielbritānijā parāda, cik trauslas Eiropā ir kļuvušas kristīgās vērtības un cik ļoti pieaudzis pretējās tendences spēks. Vairāki pagājušā gadsimta domātāji ir teikuši — vai nu Eiropa būs kristīga, vai tā nepastāvēs vispār.

Metropolīts citēja pāvesta Benedikta XVI teikto, uzsverot, ka Baznīca nekādā ziņā nepretendē iejaukties valsts lietās, taču visos laikos un apstākļos tai jāpilda patiesības sludināšanas misija. Iziešana no ekonomiskās krīzes ir ļoti būtisks priekšnoteikums Latvijas garīgajai atdzimšanai. Baznīca vienmēr ir uzstājusi, lai tiek ievērots kopējā labuma princips.

Latvijas katoļu virsgans uzsvēra, ka mēs esam aicināti saglabāt negrozītu Kristus vēsti par laulību un ģimeni. Viens no atslēgas vārdiem mūsdienās varētu būt “vienkāršība”. Tātad vienkārša ģimene, kurā ir tēvs, māte un bērni. “Vienkārša, nevis sarežģīta, kurā ir sajucis sievu un vīru skaits, kurā vairs nevar saskaitīt, kurš bērns kuram ģimenes salikumam pieder,” teica Z. Stankevičs. “Vai arī kurā vairs nevar atšķirt, kurš ir tēvs un kura ir māte.” (Aplausi).

Klātesošo daudzkārtējos aplausus izraisīja metropolīta teiktais, ka mums ir nepieciešama arī vienkārša un izprotama politiskā sistēma un likumdošana, ka mums vajag izvērtēt, kuri no vēlēšanu sarakstos pārstāvētajiem politiķiem sevi ir parādījuši paveiktajos darbos un kuri nav. “Mēs taču zinām Evaņģēlija patiesību, ka katrs labs koks nes labus augļus, bet slikts koks nevar nest labus augļus,” viņš teica. “Tātad — svītrosim ārā tos, kuri sevi jau ir diskreditējuši vai arī vienkārši neko labu nav izdarījuši.” (Aplausi). Viņš pasvītroja, ka problēma ir cilvēkos, kuri nav ļāvuši Kristum sevi pārveidot. “Vajadzīga Dieva žēlastība. Ja mēs nemeklējam ceļu pie Kristus, bet paliekam vienīgi savā spēkā, tad piedzīvojam daudzas vilšanās un sakāves.” (Aplausi).

Tālāk svētrunā tika akcentēta jaunās evaņģelizācijas nepieciešamība Eiropā, jo tā ir atdzisusi un nenovērtē Kristus upura nozīmīgumu. “Arī Latvijas aizvadīto 20 gadu problēma ir tā, ka mums ir bijusi neatpestīta politika un ekonomika: neatpestīta no mantkārības, ambīcijām un sava labuma meklēšanas (Aplausi). Cerēsim, ka valsts pirmo amatpersonu klātbūtne šai svētvietā liecina par to, ka ir vēlme šo tradīciju mainīt, un arī mūsu valsts politiku un ekonomiku atvērt uz augšāmceltā Kristus klātbūtni.”(Aplausi).

Turpinājumā sprediķī tika meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir nepieciešams, lai notiktu lūzums, lai mūsos kaut kas mainītos, lai mēs varētu sastapt Kristu. Šie nosacījumi ir ticība, kristība, Dieva Vārda klausīšanās, lūgšana, līdzdalība liturģijā un žēlastības darbos.

Arhibīskaps iesākumam aicināja tos, kas vēlas sastapt Kristu šeit un tagad, kopā ar viņu lūgties:

“Kungs Jēzu, piedod man manus grēkus, ienāc manā sirdī un pārveido manu dzīvi. Es ticu, ka Tu esi dzīvs un augšāmcēlies un ka Tev ir spēks uzmodināt mani no garīgās remdenības.”

Pateicies visiem tiem, kuri kopā ar viņu izteica šo lūgšanu, metropolīts Z. Stankevičs teica: “Jēzus Kristus ir dzīvs un reāls. Tiem, kuri ticībā ir izteikuši šos vārdus, Viņa žēlastība jau ir ienākusi sirdīs.”

Sprediķī izskanēja aicinājums aizsākt jaunu tradīciju: “Atbalstīsim viens otru, neskaudīsim, bet palīdzēsim tikt augšā! Savukārt tas, kurš ticis augšā, lai neaizmirst par tiem, kas nav izrāvušies, lai nekļūst iedomīgs. Pamācīsim viens otru, kā labāk saimniekot, lai zeme nestu pēc iespējas labākus augļus. Mums taču ir tik laba un auglīga zeme. Nebaidīsimies dalīties savās zināšanās un svētīt viens otru, nevis skaust un kritizēt, tad arī Dievs mūs svētīs.” (Aplausi).

Arhibīskaps pateicās bērniem un jauniešiem, kuri piedalās svētkos, un teica: “Jūs esat jaunās Latvijas, jaunās Eiropas cerība. Jūs esat jaunās acis un jaunās sirdis, kuriem ir dots liels gods sekot Kristus aicinājumam un iespēja piedalīties pasaules pārveidošanā no iekšienes.” Daudzi Latvijas jaunieši ir devušies uz Pasaules Jauniešu dienām Madridē, lai tiktos ar pāvestu Benediktu XVI un vienaudžiem no visas pasaules. Z. Stankevičs aicināja klātesošos lūgties, lai arī Latvija nākotnē varētu būt tā vieta, pirmā valsts bijušās Padomju Savienības teritorijā, kur notiek Pasaules Jauniešu dienas.

Noslēdzot svētrunu, metropolīts teica: “Tā kā līdz šim dzīvojām, vairs nevaram. Kristīgais mantojums, ko esam saņēmuši, ir spējīgs kļūt par mūsu personīgās un arī valsts atjaunotnes iedvesmas avotu. Tāpēc tas ir jānodod mūsu bērniem, nākamajām paaudzēm. Tieši tajā saskatu spēku Latvijas ekonomiskajai un garīgajai atdzimšanai.”

Sv. Mises noslēguma daļā arhibīskaps Z. Stankevičs klātesošajiem goda viesiem, kuri nepieņēma Svēto Komūniju un kuri vēlējās, deva individuālo svētību, uzliekot rokas. Pirms Euharistiskās procesijas atkārtoti, jau trešo gadu, Latvija tika veltīta Vs. Jaunavai Marijai, uzticot Dievmātes Bezvainīgajai Sirdij mūsu zemi un ikvienu tās cilvēku, lūdzot, lai Viņa ved mūs visus pie sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus.

Genovefa KALVIŠA