Sapnis īstenojās

Piecas dienas mēs dzīvojām Pamplonā, kur bija sagatavošanās pirms lielā notikuma. Katra diena bija rūpīgi izplānota. Bija organizētas dažādas ekskursijas pa pilsētu, kopīgas adorācijas, citi garīga rakstura pasākumi. Garlaikoties tiešām nebija laika. 13. augustā visi Pasaules Jauniešu dienu dalībnieki, kas bija Pamplonā, devās uz Havjeru, kur ir skaista pils ar baziliku un kapelu. Dienu iesākām ar apmēram 7 km garu svētceļojumu. Ceļā lūdzāmies Rožukroni vairākās valodās: krievu, spāņu, angļu, vācu u. c. Nonākuši Havjerā, piedalījāmies Sv. Misē, kuru vadīja bīskapi un priesteri. Programmā bija iekļauts starptautisks festivāls, kurā katra valsts varēja sevi prezentēt.

Kad ieradāmies Madridē, visur bija lieli cilvēku pūļi, kas dziedāja, lūdzās, katrs bija ar kaut ko aizņemts. Man liekas, nevienam Jauniešu dienās nebija brīva, neizmantota laika. Katram dalībniekam bija izvēle iet, skatīties, klausīties, izjust to, ko viņš vēlējās. Bija ļoti plaša programma, tāpēc, ja gribēji kaut kur tikt, vajadzēja ļoti ātri rīkoties. Daudzo cilvēku dēļ metro bija pārpildīts, tāpēc bieži nācās mainīt savus plānus un doties kaut kur citur. Dienas sākumā nevarēja izplānot, kas būs visas dienas garumā, jo bieži vien plāni ļoti ātri mainījās.

Madridē bija ļoti karsti — vairāk par 40 grādu Celsija. Tur visi atvēsinājās, iekāpjot strūklakā. Mēs arī aplaistījām viens otru. Tas bija gan smieklīgi, gan jautri, jo ko tādu ikdienā tu nedari. Svarīgākos pasākumos ugunsdzēsēji palīdzēja cilvēkiem atsvaidzināties, aplejot mūs no ugunsdzēsēju šļūtenēm. Un momentā tu biji atkal sauss, jo bija ļoti karsti. Vajadzēja pie tā pierast, bet man tas patika.

Trīs dienas pēc kārtas visi latvieši pulcējās draudzē, kur notika katehēze, Sv. Mise latviešu valodā. Tur piedalījās priesteri no Latvijas, arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un Jelgavas bīskaps Antons Justs. Kad visi latvieši tikās kopā, tad varējām lepoties, ka mūsu nebija tik maz.

Liels notikums man bija sestdien, kad visi sapulcējāmies lidlaukā “Cuatro Vientos”, lai sagaidītu pāvestu un kopā piedalītos adorācijā, citos dievkalpojumos. Bija ļoti daudz, neaprakstāmi daudz jauniešu, kas vēlējās, lai viņu ticība kļūtu stiprāka.
Esmu pateicīga spāņu kundzei, kas bija mani un manu brālēnu uzņēmusi pie sevis dzīvoklī un darīja visu, lai mēs justos labi un ērti.

Noslēguma Misē, svētdien, pat īsti nebija ticamības, ka Pasaules Jauniešu dienas ir galā. Pēc tam, ejot pa ielām, jutos savādi, jo pēkšņi viss bija mierīgi, nebija svētceļnieku, nebija pūļu — tas likās nepierasti. Man bija prieks, ka tik daudz jauniešu gribēja satikt Jēzu un piedzīvot Jauniešu dienas Madridē. Man tas bija neaprakstāms piedzīvojums, un esmu pateicīga saviem vecākiem un vecmāmiņām, kas palīdzēja īstenot šo burvīgo ceļojumu.

Marija PODJAVA, Krāslavā