Pasienes sv. Dominika baznīcai — 250

No dievnama vēstures

Pasienes draudzes pirmsākumi meklējami gandrīz 70 gadus pirms tagadējās mūra baznīcas uzcelšanas. Draudzes vēsture cieši saistīta ar dominikāņu darbību. 17. gs. beigās bīskaps Nikolajs Korvins - Poplavskis aicināja uz Latgali Sprediķotāju brāļu ordeni — dominikāņus — un nodeva viņu rīcībā veco koka baznīciņu ar salmu jumtu Zilupes krastā. 1694. gadā tika parakstīts akts par klostera dibināšanu Pasienē. Tur uzcēla klostera ēkas un jaunu koka baznīcu, tajā ievietoja slavenu Dievmātes gleznu.
1753. gadā baznīca un klosteris nodega, bet gleznu izdevās izglābt.

1761. gadā ar Pasienes un Landskoronas muižu īpašnieka grāfa Jana Borha finansiālo atbalstu tika uzcelts mūra celtņu komplekss. Jaunajā baznīcā ievietoja izglābto Dievmātes svētgleznu.

No Pasienes dominikāņi izvērsa plašu darbību, izveidoja misiju punktus Landskoronā, Rundānos, Brodaižos, Raipolē, Pildā, Evermuižā, Briģos, Istrā u.c. 18. gs. Pasiene līdzās Aglonai kļuva par vienu no galvenajiem dominikāņu ordeņa centriem Latvijā.

1882. gadā jaunajā mūra baznīcā izcēlās uguns-grēks: izdega jumts, daļa logu, torņi, kā arī nozuda Dievmātes glezna. Pēc atjaunošanas centrālajā altārī nozudušās vietā ielika Rožukroņa Dievmātes gleznu, kurā attēlota Vs. Jaunava Marija, pasniedzot rožukroni sv. Dominikam. Tās priekšā ticīgie lūdzas arī tagad.

Baznīcā saglabājušies daudzi citi nozīmīgi mākslas pieminekļi: sānu altāru gleznas “Sv. Dominiks”, “Sv. Vinsents Ferērs”, “Sv. Hiacints” (19. gs. sākums) — dominikāņu svētie, vairākas vērtīgas skulptūras un citi sakrālie dārgumi. Griestu velves rotā emblemātisku gleznojumu cikls.

Pati Pasienes mūra baznīca — vienjomu celtne ar divtorņu fasādi ir viens no ievērojamākajiem vēlā baroka stila Latgales sakrālās arhitektūras pieminekļiem. 2008. gada nogalē pabeigta baznīcas torņu renovācija, ārsienu un iekšpuses krāsojuma atjaunošana, altārgleznas “Rožukroņa Dievmāte”, skulptūru un griestu ornamentu restaurācija. Dievnamā ierīkota centrālā apkure.

250 gadu jubileju baznīca sagaidīja savā pirmatnējā krāšņumā.

Jubilejas svinības

26. septembrī, uzsākot svinīgo dievkalpojumu, V.E. bīskaps Jānis Bulis sirsnīgi sveica daudzos ciemiņus un ticīgos, kuri bija ieradušies uz lielo baznīcas jubileju. Latgales garīgais virsvadītājs informēja, ka vistālāko ceļu šurp mērojuši svētceļnieki no Polijas, Liepājas bīskaps V. Lapelis, Jelgavas bīskaps E. Pavlovskis, Rīgas garīgā semināra rektors P. Kļaviņš ar saviem semināristiem, daži priesteri no galvaspilsētas. Ar nolūku pielūgt un slavēt Dievu, pateikties Viņam, kā arī caur Laba Padoma Dievmāti izlūgt no Dieva svētību mūsu zemei, tautai, visiem ticīgajiem šeit ieradušies ļoti daudzi Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteri, klostermāsas, Rēzeknes katoļu vidusskolas un citu mācību iestāžu audzēkņi un pedagogi, visu paaudžu ticīgie no malu malām, par ko ekselencei esot liels prieks.

Misē svinīgu noskaņojumu nodrošināja Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles dziedātāji un jaunie mūziķi.

Sprediķī V. E. Bulis uzsvēra, ka katoļi Latvijā īpaši godina Dievmāti, Pasienē — sevišķi Laba Padoma Dievmāti. Cilvēkiem parasti ir daudz laicīgu rūpju. Kad nezinām, kā rīkoties, kad māc šaubas par tālākā dzīves ceļa izvēli, piemēram, jauniešiem pēc vidusskolas beigšanas, vislabāk ir lūgt palīdzību Laba Padoma Dievmātei. Māte ir tā, kura rūpējas par katru savu bērnu, ja vien mēs to vēlamies. Dievmāte māca mūs dzīvot žēlastībā, nevis grēkā, jo Dieva Valstības celšanā ir vajadzīga cilvēka līdzdalība.

“Kā ir ar mums?” pie klātesošajiem vērsās bīskaps. Viņš aicināja padomāt, kāda jēga ir mūsu darbam, mūsu studijām, kādas pūles mēs ieliekam Dieva Valstības sasniegšanā.

Kas ir mūsu klupšanas akmens? Ja piedalīsimies dievkalpojumā pāris reizes gadā, lielākajos svētkos, tas neko daudz nedos. Vajag katru dienu dzīvot vienotībā ar Dievu. Materiālie labumi, panākumi, atzinība nav vajadzīgi mūžībai. Tai vajadzīga mūsu dvēseles pilnveidošana.

V. E. J. Bulis aicināja koriģēt savu dzīvi. Mūsu Debesu tēvs vēlas, lai Viņa bērni staigātu taisnus ceļus, lai mēs nebūtu atdalīti no mūžīgās dzīves kopā ar Dievu, Dievmāti un visu svēto sabiedrību. Tāpēc jālūdz palīdzība Laba Padoma Mātei, jātuvojas Dievam caur lūgšanām, Dieva Vārda klausīšanos un lasīšanu, Sv. Misi un sakramentiem.

Noslēdzot dievkalpojumu, diecēzes virsgans pateicās visiem, kuri ieradās uz baznīcas jubilejas svinībām Pasienē. Viņa vissirsnīgāko pateicību izpelnījās goda viesi, draudzes prāvests Jānis Kupčs, Zilupes novada domes un Pasienes pagasta vadība un citi, kuri ielika daudz pūļu svinību sagatavošanā. Rēzeknes katoļu vidusskolas pedagogi pasniedza viņiem krāšņus ziedu pušķus.

Pirms svētības vārds tika dots Liepājas un Jelgavas bīskapiem. V. E. V. Lapelis pateicās par ielūgumu un savā īsajā uzrunā uzsvēra, ka viņam kā dominikāņu mūkam bijis ļoti patīkami šeit lūgties sv. Dominika un citu svēto brāļu sludinātāju sabiedrībā. Viņš atgādināja, ka baznīca ir Debesu vārti, un novēlēja, lai cilvēku sirdis pieaug Dieva svētumā.

V. E. E. Pavlovskis, kura dzimtene atrodas netālu no Pasienes, atcerējās, ka bērnībā kopā ar priesteri Apšu un savu tēvu pirmoreiz apmeklējis šo baznīcu. Kaut gan toreiz tā nebija tik krāšņa un sakopta, viņš par to bijis sajūsmināts. Bīskaps novēlēja klātesošajiem Dieva svētību.

Svinības noslēdzās ar piemiņas plāksnes atklāšanu Konstancei Benislavskai, kurai ir lieli nopelni baznīcas vēsturē un kura atdusas baznīcas kriptā. Uz iekšsienas izvietotā piemiņas plāksnes latviešu un poļu valodā vēstī:

“Tev, Jēzu, mana dvēdsele sīkā
Ar mīlas bultu pretim tvīka."
In memoriam
Konstance Benislavska
no Riku dzimtas
1747 - 1806
Latgales muižniece
Reliģiska dzejniece
Nabago aprūpētāja
R. I. P.”

Genovefa KALVIŠA