2. un 3. decembrī Krāslavas Romas katoļu baznīcā būs kārtējā tikšanās ar kustības “Pro Sanctitate” (“Par ”Svētumu”) māsām Liliani Bernard un Ritu Refalo no Rīgas. Šoreiz tie būs garāki formācijas kursi un piedalīties tajos tiek aicināti katehēti, pedagogi, jaunieši, ģimenes, citi interesenti — jebkurš, kurš vēlas padziļināt savu ticību.
Novembra sākumā, tiekoties ar māsām, palūdzu viņas padalīties savās pārdomās par dažiem ticības pamatjautājumiem, par kuriem būs runa šajos kursos.
“Jau pats kustības nosaukums liecina par to, ka jūsu galvenā misija ir gan pašām kļūt svētām, gan palīdzēt citiem iet pa svētuma ceļu.”
Māsa Liliane: “Mums ir prieks, ka varam dalīties ar šīm pārdomām šeit, Krāslavā. Mēs esam aicināti kļūt svēti ne jau tikai tāpēc, ka mūsu kustība “Pro Sanctitate” runā par to, bet gan tāpēc, ka pats Dievs mūs uz to aicina. Dievs mūs radīja pēc Sava attēla. Mēs esam Dieva bērni.
Mūsu kustības dibinātājs Guljelmo Džakvinta uzsvēra, ka arī Baznīcas dokumentos, II Vatikāna koncila dokumenta “Lumen Gentum” 5. nodaļā teikts, ka mēs visi esam aicināti uz svētumu. Protams, ar grēku mēs šo svētumu, Dieva radīto cilvēku pēc Sava attēla, esam zaudējuši. Tāpēc Kristum bija jānāk pasaulē. Dievs noslēdza Jaunu derību ar cilvēku. Jēzus ir sacījis: “Esiet svēti, tāpat kā jūsu Debesu Tēvs ir svēts!” Tātad pats Jēzus Kristus mūs aicina uz svētumu. Protams, mēs varam izvēlēties: atbildēt uz šo aicinājumu vai nē.
Tas neko nenozīmē, ka esmu kustībā “Pro Sanctitate”. Arī es esmu grēciniece, tāpēc lūdzu: “Dievs, palīdzi!” Bet es zinu, ka mūsu mērķis ir svētums. Ja es būšu svēta, es arī būšu laimīga pilnīgā veidā. Es vēlos ne tādu vieglu laimi, kā pasaule piedāvā. Svēto dzīvē bijis daudz ciešanu. Tas nenozīmē, ka mums speciāli jāmeklē ciešanas. Bet mums vajag pieņemt ciešanas, ko sastopam ikdienas dzīvē. To mēs spēsim, ja izdzīvosim savu ticību ar mīlestību, kā to darīja Jēzus.
Protams, tas nav viegls ceļš. Kad es savulaik teicu, ka tas ir grūti, mūsu kustības dibinātājs G. Džakvinta man jautāja: “Bet vai tas ir iespējams?” Teicu: “Protams, ir iespējams — ar Dieva žēlastību.” “Nu, kur tad ir problēma?” — viņš teica. “Ja ir neiespējams kaut ko paveikt, Dievs to arī neprasa. Bet, ja iespējams, jādara viss, lai tā būtu.”
Kļūt svētam — nozīmē būt laimīgam un būt priecīgam. Tāpēc Jēzus mani arī aicināja šajā kustībā, un man ir prieks dalīties ar šo aicinājumu ar jums. Svarīgi ir zināt, ka svētuma ceļā tu neesi viens. Ir daudz pazīstamu un nepazīstamu cilvēku, pasludinātu un nepasludinātu par svētiem, kuri visu laiku dzīvojuši vienotībā ar Dievu, ar Viņa mīlestību. Un mēs zinām, ka arī mūžībā viņi ir ar Dievu.
Gribu uzsvērt vēl vienu lietu. Kādreiz, kad es domāju par svētumu, uzskatīju, ka svētie ir tie, kas bija paklausīgi, daudz strādāja ar sevi, bija perfekti cilvēki. Es atradu Evaņģēlijā atbildi, ka svētums nav būt perfektiem. Kad Jēzus bija uz krusta, kopā ar viņu bija divi ļaundari. Viens lamājās uz Jēzu, izsmēja Viņu. Otrs teica: “Ko tu runā? Mums tas ir taisnīgs sods, bet Viņš neko sliktu nedarīja.” Un viņš teica Jēzum: “Atceries par mani, kad Tu būsi savā Paradīzē!” Un Jēzus atbildēja: “Šodien tu būsi kopā ar Mani Paradīzē.” Ko tas nozīmē? Ka ļaundaris ir svēts? Mēs varam teikt: viņš ir zaglis, darīja ļoti sliktas lietas. Dzirdēju, kā viens sprediķotājs teica, ka viņš nozadzis pat Paradīzē. Tātad galvenais, nevis būt perfektiem, bet jāmīl Jēzus, jāuzticas Viņam. Ja Jēzus redz, ka mēs ar mīlestību darām pašu mazumiņu, Viņš to novērtē.
Mēs reizēm domājam tā: man jānoskrien 100 m; 99 m es skriešu no visa spēka pats, bet pēdējo metru — palīdzi man, Jēzu! Bet svētie darīja otrādi. Viņi lūdza Dievu palīdzēt skriet 99 m un viņi paši noskriešot pēdējo metru. Tāpēc viņi arī kļuva svēti.”
Māsa Rita: “Lai kļūtu par svētuma apustuli, vajag būt vienotam ar Dievu. Šis pienākums ir ne tikai mūsu kustībai “Pro Sanctitate”, bet visiem kristiešiem. Kad mēs saņēmām Kristības sakramentu, mēs tikām kristīti Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā — mēs kļuvām svēti.
Ikdienas dzīvē mēs to aizmirstam. Katru dienu mums to vajag apliecināt, dzīvot kā Dieva bērniem, kā Gaismas bērniem, kā Baznīcas bērniem. Tikai tādā veidā mēs varam sludināt svētumu. Atceros, ka mūsu kustības dibinātājs, pirms viņš nomira kā Dieva kalps, teica: ikvienam cilvēkam mūsu kustībā jāstrādā Baznīcā un pasaulē; tā ir mūsu, kristiešu, misija.
2. un 3. decembrī mēs vēlamies aicināt uz Krāslavas baznīcu katehētus, pedagogus, jauniešus, ģimeņu cilvēkus, jebkuru labas gribas cilvēku būt kopā ar mums formācijas kursos, kur mēs pārdomāsim, kāpēc mums jālūdzas, ko nozīmē lūgties, ko nozīmē ticēt, ko nozīmē sekot Kristum, ko nozīmē ilgoties pēc svētuma, kas ir svētie. Mūsu programma orientēta uz to, lai padziļinātu mūsu ticības dzīvi. Atjaunot ticību palīdz piedalīšanās Euharistijā, sakramentos, dievkalpojumos. Kad lasām Bībeli vai lūdzamies Rožukroni mājās, mēs atklājam, ka Dievs ar savu žēlastību palīdz mums kļūt svētiem. Tas ir mūsu ikdienas ceļš. Mums to nevajag darīt skaļi, trokšņaini. Kādā veidā mēs dzīvojam, kādas ir mūsu attiecības ar citiem, tādā veidā mēs varam palīdzēt citiem, parādīt, ka Dievs ir mūsu sirdīs. Jēzus sacīja, ka gan labais, gan ļaunais nāk no mūsu sirdīm. Tāpēc mūsdienās daudz jāstrādā, jāpilnveido iekšējā dzīve. Mūsu kustības locekļu, konsekrēto māsu misija ir palīdzēt jebkuram labas gribas cilvēkam padziļināt mūsu iekšējo dzīvi. Tikai tādā veidā mēs varam kļūt svētuma apustuļi.”
“Ceļā uz svētumu lūgšana ir viens no svarīgākajiem instrumentiem. Esmu dzirdējusi daudzus žēlojamies: es tik daudz lūdzos, bet Dievs mani neuzklausa. Kāpēc tas tā notiek?”
M. Liliane: “Esmu pārliecināta, ka Dievs mūs vienmēr uzklausa un vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām. Bet Viņš to dara ne vienmēr tā, kā mēs to vēlamies. Lūgšanas ceļš ir iemācīties saprast, kāda ir Dieva atbilde mums. Mēs bieži neredzam Dieva atbildi, jo neprotam to saklausīt, saskatīt mūsu dzīvē. Ir ļoti daudz piemēru. Par to runāsim mūsu kursos 2. un 3. decembrī. Nāciet ar konkrētiem jautājumiem. Meklēsim atbildes kopā dalīšanās laikā. Svarīgi saprast, ko nozīmē lūgties. Mēs mācīsimies satikties ar Dievu lūgšanā. Bieži vien mēs domājam: ja lūgšos, kaut ko dabūšu no Dieva. Mēs esam tādi bērni — prasām un gribam saņemt. Mēs skatāmies uz Dievu kā uz elektronisko automātu: ieliku 10 santīmus, bet nesaņēmu šokolādīti. Nē, Dievs nav tāds automāts. Viņam ir Sirds. Tas nozīmē, ka mums jāsarunājas ar Viņu. Es netikšu galā ar savu problēmu trijās minūtēs. Dievs grib sadarboties ar mani. Svarīgi to saprast. Dievs nekanonizēja zagli uz krusta par svēto, bet Viņš skatījās uz viņa sirdi. Un labi, ka Viņš to darīja. To pašu Viņš dara ar mums. Spēku mēs varam smelties kopā caur Euharistiju, sakramentiem, caur mūsu Māti — Baznīcu. Mums savu Baznīcu jāmīl kā Māti. Tas arī būs viens no tematiem, par kuriem runāsim mūsu tikšanās laikā. Mācīsimies uz savu ticību paskatīties ar jaunu skatienu — ar mīlestības skatienu. Pateicamies draudzes prāvestam, kurš palīdz mums veikt svētuma apustuļu pienākumus. Mums jāmācās ar cerību raudzīties nākotnē. Pietiek lamāt citam citu, gremdēties pelēkā dzīvē.”
M. Rita: “Lūgšana ir visa mūsu dzīve. Līdz pēdējai savas dzīves stundai mēs mācāmies lūgties. Novembris ir veltīts svētajiem un mirušajiem. Skaisti, ka varam dzīvot ar cerību — kļūt svētiem. Es ticu, ka mēs esam kopā ar visiem svētajiem. Mēs pēc tā ilgojamies. Mūsu nāve ir kā ceļš uz mūžīgo dzīvi. Vajadzīga lūgšana, lai mēs dzīvotu kā Dieva bērni. Kad man bija 18 gadu, mana lūgšana atšķīrās no tagadējās. Mūsu ģenerālā priekšniece uzrakstīja skaistu tekstu par lūgšanu: kad elpojam, domājam, staigājam, viss, ko darām, var būt lūgšana, ja esam vienoti ar Dievu.
Aglonā var redzēt cilvēkus, kuri lūdzas no sirds, — to redzam pēc acīm, pēc skatiena. Tas nozīmē, ka lūgšana pārveido manas attiecības ar Dievu, ar cilvēkiem un arī ar sevi pašu. Ticīgajiem ir tādas vērtības kā tikumi, ko pasaule diemžēl grib salauzt. Mūsu misija ir šos tikumus nosargāt. Mēs ļoti gaidām 2. un 3. decembrī visus, kuri vēlas kopā padziļināt mūsu ticību, lai tiektos uz svētumu.
Sāksim mūsu tikšanos piektdien pēc vakara Sv. Mises un turpināsim visu dienu sestdien. Kopā sāksim izdzīvot Adventa laiku, lai kļūtu labāki Dieva bērni, lai liecinātu, ka Jēzus dzīvo starp mums. Kā ir teicis sv. Akvīnas Toms, baznīcā uz ceļiem mēs sapratīsim visus mūsu ticības noslēpumus. Mēs arī īstenosim sv. apustuļa Pāvila aicinājumu iet dziļumā savā ticībā, lai kļūtu apustuļi.
Mēs jūs gaidām un ceram, ka mūsu būs daudz. Īpaši gaidām jauniešus, arī neticīgos. Kopā mācīsimies lūgties.
Lai cerība Jēzū Kristū vienmēr ir ar mums!”
Intervēja Genovefa KALVIŠA
