Sagaidīšana Sreteņije ir senslāvu vārds, kas nozīmē tikšanos, bet tulkojumā no serbu valodas — prieks. Šajā dienā visas pasaules pareizticīgie atceras īpašu notikumu — taisna un dievbijīga sirmgalvja Simeana un zīdaiņa Jēzus tikšanos Jeruzalemes dievnamā, ko sīki aprakstījis svētais apustulis Lūka.
Četrdesmitajā dienā kopš dzimšanas Dieva bērns tika atnests uz Jeruzālemes dievnamu — Dieva izraudzītās tautas garīgās dzīves centru. Saskaņā ar Mozus likumu, sievietei, kura dzemdējusi vīriešu kārtas mazuli, 40 dienas bija aizliegts ieiet Dieva namā. Vēlāk māte nāca uz dievnamu ar zīdaini, lai dāvātu Dievam pateicības un šķīstīšanas upuri. Vs. Svētajai Jaunavai Dieva mātei Marijai nebija vajadzības šķīstīties, taču savas pazemības dēļ viņa pakļāvās likuma prasībām.
Tolaik Jeruzalemē dzīvoja taisnais pravietis Simeans. Viņš zināja, ka nenomirs, kamēr nebūs redzējis Kristu Pestītāju. Tulkojot Isaja grāmatas, Simeans nonāca līdz pravietojumam: “Šī Jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu” (Is. 7,14), un viņu pārņēma šaubas. Viņš sprieda, kā jaunava var dzemdēt bērnu? Tad paņēma nazi un savā manuskriptā gribēja izdzēst šo pravietojumu... Te pēkšņi viņam parādījās Dieva eņģelis un, atturējis viņa roku, sacīja: “Tici tam, kas uzrakstīts, un tu pats atklāsi lielā notikuma noslēpumu, jo neredzēsi nāvi, iekams nebūsi redzējis tā Kunga svaidīto.”
Kopš tā laika Simeans gaidīja Kristus atnākšanu: dzīvoja taisnīgi un šķīsti, neizejot no baznīcas, lūdza Dievu. Pēc pamudinājuma no augšas dievbijīgais sirmgalvis atnāca uz dievnamu tajā laikā, kad Dievmāte un Jāzeps atnesa uz turieni Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu. Dievbijīgais Simeans paņēma rokās Dieva bērnu un sacīja: “Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu (Lk. 2, 29), pateicās Dievam, kas deva mierinājumu Israēlam. Simeans teica Jaunavai Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēļa zemē un par zīmi, kam runā pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas” (Lk. 2,35). Taisnais Simeans izlaida savu garu, būdams ļoti vecs.
Kunga prezentācija ir arī Jaunās Derības sagaidīšana, kas nākusi Vecās Derības beigās, ar cilvēka un Dieva savienību. Bīskaps mūks Feofans rakstīja, ka Simeana personā ir Visa Vecā Derība, neizpirktā cilvēce mierā aiziet mūžībā, dodot vietu kristietībai.
Kunga prezentācija attiecināma senākajiem kristīgās Baznīcas svētkiem: visagrākās liecības par to atzīšanu attiecināmas IV gadsimtam. Šī lielā diena noslēdz Kristus Dzimšanas svētkus.
Kunga prezentācijas svētki māca mums vispirms to patiesību, ka Dievs ir uzticīgs saviem vārdiem un saviem solījumiem. Bet vēl Dievs izrāda pretimnākšanu tikai tiem, kuri rīkojas taisnīgi un alkst taisnības, kā to darīja taisnais Simeans. Prezentācijas svētkos gluži kā vienlaikus saplūst gan tikšanās prieks, gan krustā sistā Kristus nāves gaidas. Iesim visi kopā, lai sagaidītu Kungu, un atjaunosim visus kristību solījumus un ar jaunu apņēmību, jaunā cerībām nostāsimies uz Kristus ceļa!
Šajā dienā dievkalpojumu laikā tiek svētītas baznīcas sveces, vēlāk ticīgie kristieši tās iededzina savās mājās, skaitot lūgšanas. Prieka vai bēdu dienās, iededzinot prezentācijas sveci, kristietis ar to apsvētī ne tikai savu mājokli, bet arī ar ticības liesmu apgaismo savu iekšējo būtību, gūstot Kristus mieru sevī!
Tēvs VIKTORS, Grāveru un Dagdas draudžu mācītājs (tālr. 29534053)
