Garīguma mācību stundas

Skola Grāveros audzēkņu skaita ziņā ir maza. Bet problēmu tai tagad ir tikpat daudz, kā visām pārējām skolām. Taču visām krīzēm par spīti mācību iestādes kolektīvs sirsnīgi un ar atbildību rūpējas par saviem audzēkņiem, izmantojot darbā mūsdienīgas un tradicionālas, kā saka, laika pārbaudītas mācību un au-dzināšanas metodes.

Nav noslēpums, ka strādāt mūsdienu skolā ir ļoti sarežģīti. It īpaši lauku skoliņā, kas mazāk pasargāta no dažādām kataklizmām. Bezdarbs ar visām tā dramatiskajām sekām trāpīja vissāpīgākajā vietā — pa bērniem. Un skola laukos šobrīd, lielās līnijās skatot, ir tā vienīgā glābiņa saliņa, kur bērniem dota iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mēs visi zinām, ka sociālās ģimenes kļuvušas par tipisku negatīvu mūsdienu parādību. Un tieši šādu ģimeņu bērniem skola kļūst ne tikai par iestādi, kur māca, bet arī par māju, ģimeni, kur ir uzticami cilvēki, kuri vienmēr gatavi palīdzēt mazajam cilvēkam dažādās dzīves situācijās. Vesela ierēdņu armija sociālo darbinieku, sociālo pedagogu, psihologu un citu personā ne vienmēr ir spējīga efektīvi risināt konkrētas grūti audzināmu bērnu un viņu neveiksmīgo vecāku problēmas.

Tāpēc, kad skolā darbu sāka garīguma pulciņš, vairākums vecāku bija vienisprātis — ar bērniem par garīgumu jārunā obligāti, jo atrisināt šo problēmu var tikai tad, kad redzi to no dažādām pusēm. Mēs visi saprotam, ka vairākums problēmsituāciju, arī noziegumu notiek kultūras, izglītības trūkuma, neaudzinātības, nepareizu dzīves orientieru dēļ. Tas viss pāraug cietsirdībā, kā traģiskās sekas visiem ir acīmredzamas.

Ja cilvēkam ir slikti un viņš pats nespēj pārvarēt grūtības, tad mēģināt tikt skaidrībā ar sevi un noskaidrot savu problēmu cēloņus var ne tikai krīzes centros. Sevis un dzīves situā-ciju apzināšanās var radikāli izmainīt cilvēku, ja viņš vērsīsies pie ticības, sapratīs, ka kristīgā morāle arī pastāv tādam mērķim, lai palīdzētu mums krīzes situācijās.

Par garīguma stundām mums bija saruna ar Grāveru pamatskolas direktori Elfu Islamgarajevu, vēstures skolotāju Igoru Platonovu un mācītāju tēvu Viktoru.

“Garīguma stundas neradās uzreiz,” stāsta direktore E. Islamgarajeva. “Mēs pedagogu kolektīvā un ar vecākiem sen runājām par to, ka bez parastajām stundām, kurās mēs sniedzam bērniem dzīves mācību, vajadzīga kāda īpaša saruna, atsevišķa nodarbība, kur skolēni varētu iepazīt pasauli arī no citas puses. Protams, ar to mēs domājām mūsu bērnu garīgo audzināšanu. Respektīvi, mums bija jāizdomā, kā labāk pasniegt tādas zināšanas vispārizglītojošajā skolā.

Tādas stundas, kurā mācītu kristietības pamatus, mūsu skolā nebija. Skolas programma atvēl stundas ētikai un kristīgajai mācībai. Pirmajā — trešajā klasē notiek ētikas stundas. Taču mēs saprotam, ka runāt par uzvedības normām, morāli ir aktuāli jebkurā vecumā. Un garīguma stundas šajā ziņā ļoti palīdz.

Jānorāda, ka mūsu skola nu jau vairākus gadus sadarbojas ar baznīcas pārstāvjiem. Mācītāji un garīgie audzinātāji sniedz mums materiālo un morālo atbalstu. Ziemassvētkos un Jaungadā mūsu bērni saņem dāvanas. Vienmēr priecīgi un sirsnīgi mūsu skolā tiek atzīmētas Lieldienas. Mums bija arī interesanta ekskursija pa Latgales dievnamiem. Par lielisku tradīciju kļuvis aizlūgums pirms mācību gada sākuma. Mūsu sakari tikai paplašinās.

Garīguma stundas kļuvušas par visa šī darba rezultātu. Ja līdz nesenam laikam garīgās izglītības stundas notika neregulāri, tad tagad katru nedēļu trešdienās no pirmās līdz piektajai klasei skolēni pulcējas kopā, lai veiktu kopīgu darbu. Šīs nodarbības tiek uzskatītas par fakultatīvajām. Tās tiek apmeklētas brīvprātīgi. To galvenā ideja ir izkopt bērniem garīgo priekšstatu par pasauli.

Lieliski ir tas, ka mūsu skolā mācās dažādu konfesiju bērni. Teikšu godīgi, ka mūsu pagasta iedzīvotājiem dažāda ticība nekad nebija par sašķelšanās iemeslu. Tāda problēma vispār nekad nepastāvēja. Varbūt tāpēc mēs atradām labu iespēju pulcināt bērnus zem viena jumta, pamatojoties uz garīgiem principiem, kas ir kopēji visām konfesijām.

Mēs saprotam, ka pretrunīgajā mūsdienu pasaulē cilvēkam ir ļoti grūti izdzīvot. Un jo īpaši bērnam. Viņš taču vēl nezina, kas ir labi, kas — slikti. Bērns neprot apvaldīt savas emocijas, vai nu viņam ģimenē ne viss ir kārtībā, vai vienkārši gribas parunāt, lai viņu sadzirdētu... Bet garīguma stundas — tā vispirms ir sirsnīga saruna par to, kas nepieciešams katram cilvēkam, kas ir svarīgi visiem. Bērniem radās iespēja runāt ar citiem skolotājiem, kuri māca garīguma stundas. Gadās arī tādas sarežģītas situācijas, ka palīdzēt nav pa spēkam nedz psihologiem, nedz probācijas dienestam. Tad es lūdzu mācītāju parunāt no sava viedokļa. Kādam tas ir pievēršanās ticībai pirmais solis, bet kādam — pēdējā instance. Taču jebkurā gadījumā bez tā šodien nav iespējams pilnvērtīgi realizēt audzināšanas procesu. Es absolūti esmu pār- liecināta, ka mēs esam uz pareizā ceļa un garīguma mācību stundas tikai sākas.”

Igors Platonovs, pulciņa vadītājs:

“Nodarbības garīgās audzināšanas pulciņā sākās 2011. gada 1. novembrī. Programmas pamatā likti jēdzieni, kas ir kopīgi visām kristīgajām konfesijām. Programmas 27 stundās skolēni iepazīsies ar baznīcas svētkiem pa mēnešiem. Bērni mācās saprast, kas ir eņģeļi un svētie, kas ir lūgšanas, baušļi, gavēnis utt. Mēs uzskatām par nepieciešamu apgūt Jauno Derību, šim nolūkam atvēlēts visvairāk stundu.

Katru nodarbību sākam ar lūgšanu “Tēvs mūsu”. Svētos Rakstus piedāvājam bērniem apgūt vizuālā līmenī. Bērniem patīk strādāt ar zīmējumiem par Bībeles sižetiem. Viņi krāso bildītes vai zīmē savas. Ar krāsu starpniecību mēs mācām izteikt savas jūtas, tēmas izpratni. Pēc individuālā darba vienmēr kopīgi apspriežam, kas katrā darbā bija interesants.

Mēs, protams, saprotam, ka pagaidām garīgās nodarbības audzēkņiem ir parastas stundas. Ne visi to uztver vienādi. Taču mēs arī negaidām ātrus, acumirklīgus rezultātus. Garīgās stundas prasa milzīgu darbu, pacietību un, protams, vēlēšanos. Bērniem vēl daudz jāmācās, lai saprastu, kāda ir kristīgās mācības būtība. Mēs no savas puses redzam lielu nākotni šajā lietā. Piemēram, plānojam tikšanos ar kolēģiem, lai apmainītos ar Bībeles apgūšanas pieredzi. Lai mācītos Dieva likumus, mācību iestādēs vajadzīgi pasniedzēji, tāpēc par aktuālu paliek jautājums par sertificētiem speciālistiem šajā nozarē.”

Arī Grāveru pareizticīgo draudzes mācītājs tēvs Viktors uzskata garīgās audzināšanas stundas par savlaicīgām un nepieciešamām.

“Garīgās audzināšanas pieredze rāda, ka kristietības pamatus labāk ir mācīt kopš bērnības. Pašlaik bērni biežāk nekā jebkad sastopas ar garīgā, psiholoģiskā rakstura problēmām. Lai izturētu mūsdienu pasaulē ar tās viltus mācībām, sektām, netikumiem, kas tiek kultivēti, jaunajai paaudzei jābūt noformētam stabilam garīgam pamatam. Protams, tam nepieciešams laiks. Bet būtībā visa dzīve arī ir garīgu ceļu apgūšana. Tāpēc garīdznieki nāk uz skolu, lai palīdzētu bērniem iemācīties saprast pasauli caur patieso vērtību gaismu.. Garīguma stundās ar Dieva baušļu starpniecību mēs runājam ar bērniem par to, ka jādara labi darbi un nav jādara ļauni. Lai arī ne uzreiz, taču iesētā sēkla noteikti sadīgs. Ar bērniem nopietni jārunā par mūžīgām vērtībām, kas tiktu apzināti kā vitāli nepieciešami jēdzieni.

Daudzi vecāki nevar pilnvērtīgi nodarboties ar savu bērnu audzināšanu dažādu iemeslu dēļ. Taču vairākums tomēr saprot garīgās audzināšanas svarīgumu. Un bērni, kuri apmeklē svētdienas skolas vai tādas mācību stundas kā Grāveru skolā, ienes izglītību savās mājās. Viņi ir kā mazie katehēti. Tāpēc tā garīguma sēkla, kas tiks iesēta viņu jaunajās dvēselēs tagad, dos labumu gan pašiem bērniem, gan viņu tuviniekiem. Bet tas var atdzīvināt garīgumu kā ģimenes tradīciju. Nav jābaidās ieiet dievnamā pēc atbalsta, ja radušās garīgās grūtības. Garīdznieks vienmēr sadzirdēs, sapratīs un palīdzēs.”

Es biju klāt garīguma stundā. Sākumā bērni noskaitīja lūgšanu “Tēvs mūsu” krievu, tad arī latviešu valodā. Un visu stundu atkārtoja Dieva baušļus. Skolotāji pieejami skaidroja bērniem sarežģītas patiesības. Viņi klausījās interesantu Mozus dzīves stāstu, krāsoja zīmējumus ar svēto attēliem. Pagaidām bērni vēl nesaprot, cik svarīgs ir tas, ko viņiem māca. Pirmās garīguma mācību stundas viņiem tikai sākas, tās noteikti nebūs veltīgas...

Irina ROMANOVA