Par grēksūdzes svarīgumu

Dievs nekad nepārstāj mūs mīlēt, mūs — grēcīgos, vājos, bezpalīdzīgos. Viņš mūs aicina: “Atgriezieties pie manis no visas savas sirds!” (Jl 2,12). Bet vai mēs esam gatavi ar patiesu un pilnīgu nožēlu sirdī nākt Kunga priekšā, lai iegūtu mieru un izlīgumu ar Viņu? Lai to noskaidrotu, Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes dažāda vecuma un sociālā stāvokļa vairākiem ticīgajiem uzdevu divus jautājumus:

1.Cik svarīgs Jums ir Grēksūdzes sakraments; cik bieži Jūs izsūdzat grēkus?

2. Kādi, jūsuprāt, ir visizplatītākie grēki mūsdienās?

Lūk, saņemtās atbildes.

Anna (17 gadu): 1. Grēksūdzes sakraments ir laba iespēja attīrīties un mēģināt tikt galā ar negatīvo sevī un saviem grēkiem. Pie grēksūdzes eju apmēram reizi divos mēnešos, tomēr apzinos, ka vajadzētu biežāk.

2. Manuprāt, mūsdienās izplatītākais grēks ir tāds, ka cilvēki negrib uzņemties atbildību par savu rīcību, bet noveļ vainu uz citiem. Kad katrs sapratīs, ka tieši viņš pats ir vainīgs pie saviem grēkiem, nevis citi, tad varēs tos arī patiesi nožēlot un laboties.

Vilhelms (62 gadi): 1. Visi cilvēki grēko. Nav neviena vienīgā, kas būtu bez grēka. Arī es tāds esmu. Un saņemt no Dieva piedošanu, protams, man ir svarīgi. Parasti es izsūdzu grēkus trīsreiz gadā (dažreiz biežāk): pirms Ziemassvētkiem, pirms Lieldienām un 14. vai 15. augustā Aglonā.

2. Visizplatītākais grēks visā pasaulē šodien, neapšaubāmi, ir meli, kaut gan 8. Dieva bauslis aizliedz melus, liekulību, glaimus, citāda veida nepatiesību. Arī kristticīgo vidū daudz divkosīgu cilvēku.

Laura (14 gadu): 1. Priekš manis grēksūdze ir atzīšanās Kungam Dievam un savas dvēseles attīrīšana.

2. Domāju, ka reti baznīcas apmeklējumi, skaudība, dusmas, lepnība, slinkums, alkatība, grūtsirdība — visizplatītākie grēki mūsdienās.

Vitālijs (18 gadu): 1. Grēksūdze man ir ļoti svarīga. Grēkus izsūdzu apmēram piecas reizes gadā.

2. Visizplatītākie grēki ir pirmo piecu baušļu neievērošana — attiecībā pret Dievu un pret tuviniekiem.

Lūcija (51 gads): 1. Grēksūdzes sakraments piešķir ticīgajam svētdarošo žēlastību, tāpēc tas ir ļoti svarīgs arī man. Uzskatu: jo retāk izsūdzi grēkus, jo mazāk tos saskati. No šejienes mūsu egoisms, nevēlēšanās saprast citu cilvēku. Bet mēs visi vēlamies, lai mūs saprastu, pieņemtu tādus, kādi esam, mīlētu. Es cenšos izsūdzēt grēkus vienreiz mēnesī.

2. Visizplatītākie šodienas grēki — lepnība, slinkums, laulības pārkāpšana, Dieva vietā — laicīgas un pārejošas lietas.

Eļdars (18 gadu): 1. Ļoti svarīgs, grūti atbildēt.

2. Skaudība, aprunāšana, laulības pārkāpšana, strīdi ar vecākiem.

Dagmāra - Terēze (56 gadi): 1. Grēksūdzes sakraments man ir ļoti svarīgs tādēļ, ka bez tā es nevaru būt sadraudzībā ar Dzīvo Jēzu tik cieši, cik vēlētos. Grēksūdzē es tieku “nomazgāta”, lai būtu cienīga sastapt Viņu Svētās Komūnijas laikā; savukārt Svētā Komūnija ir mans lielākais stiprinājums un iedrošinājums, dzīvojot šo ne tik vienkāršo dzīvi, tādēļ atteikties no tā būtu muļķīgi. Uz grēksūdzi dodos ik pēc 3 - 5 nedēļām, vidēji — ik pēc mēneša, bet, ja sirdsapziņa uzrunā par kādu lietu, tad arī biežāk.

2. Mūslaiku izplatītākais grēks, manuprāt, ir sava grēcīguma noliegšana un pat grēka attaisnošana savās un līdzcilvēku acīs: “Nu kādi tad man tie grēki? Es to par grēku neuzskatu... “Lai Baznīca paskatās pati uz sevi, un tad pārmet man vēl kaut ko!” “Tagad jau visi tā dara, jo ir taču citi laiki, un es arī gribu būt moderns!” utt.

Tā daudzi cilvēki, mēģinādami attaisnot savu vai savu tuvinieku rīcību, paši paplašina Dieva noteiktās morāles robežas līdz sev vēlamajām vai slimajā sabiedrībā akceptētajām, tādējādi nostādot sevi līdzās Dievam vai pat Dieva vietā. Tāpēc daudzi par normālām uzskata attiecības bez saistībām, nelielu pakrāpšanos, nelielu pamelošanu, nelielu pazagšanu, nelielu aprunāšanu, dienesta stāvokļa izmantošanu, visādas atrunas (”Viņš taču smagi strādā — kāda atturēšanās no gaļas piektdienās!..”) utt.
Domāju, ka ļoti izplatīta ir arī pievēršanās okultām lietām — it kā “nevainīgiem” horoskopiem, jogai, numeroloģijai, nākotnes pareģošanai u.c.

Svetlana (22 gadi): 1. Tas ir svarīgi, ka laiku pa laikam ir iespēja izmeklēt savu sirdsapziņu, nožēlot grēkus un pārdomāt to, kā vari savu dzīvi izmainīt uz labu, apņemoties negrēkot. Grēkus izsūdzu reizi 1-2 mēnešos.

2. Mūsdienu visplašāk sastopamie grēki — dusmas, slinkums, augstprātība, tieksme labi paēst jeb nesātība, skopums, izvirtība, skaudība.

Helēna (68 gadi): 1. Grēku nožēla un gandarīšana palīdz pilnveidot sirdsapziņu, darīt labu un atteikties no ļauna. Jēzus caur sv. Margaritu Mariju Alakoku ir devis 12 solījumus visiem tiem, kas godina Viņa Vissvēto Sirdi, pieņemot Grēksūdzes sakramentu un svēto Komūniju pirmajā mēneša piektdienā deviņus mēnešus pēc kārtas. Savukārt Fatimas Dievmāte ir ieteikusi grēksūdzi un svēto Komūniju pirmajās katra mēneša sestdienās un lūgt uzvarošo Bezvainīgo Marijas Sirdi par saviem un visas pasaules grēkiem. Ņemot to vērā, jau daudzus gadus dodos pie biktskrēsla un pieņemu svēto Komūniju katra mēneša pirmajā piektdienā vai pirmajā sestdienā (vajadzības gadījumā arī biežāk). Gadu gaitā esmu sapratusi, ka grēki jānožēlo nevis tāpēc, lai nomierinātu sevi, bet gan lai iepriecinātu Jēzu, samierinātos ar Viņu. Pieredze arī liecina: jo vairāk jūtos, ka esmu grēcīga un sliktāka par citiem, jo vairāk sagatavoju vietu Dieva žēlastībai un ļauju augt savai ticībai.

2. Manuprāt, visizplatītākie un arī visļaunākie grēki ir mūsu ticības remdenība un mīlestības trūkums. Visļaunākie tāpēc, ka tie ir iemesls daudziem citiem grēkiem un netikumiem. Kristus nekad nevar būt visaugstākā vērtība tavā dzīvē, ja tava ticība ir remdena, ja tev trūkst mīlestības. Tādēļ Dievam nav pieņemama mūsu remdenība, viņš nevar mūs tādus paciest. Atklāsmes grāmatā Kungs saka: “Bet tā kā tu neesi ne auksts, ne karsts, bet remdens, es tevi sākšu izmest no savas mutes” (Atkl 3,16).
Mihails (42 gadi): 1. Parasti eju biktēties vienreiz mēnesī, ja vien, nedod Dievs, nepieļauju ko ekstraordināru. Grēksūdzes sakramenta pieņemšana man ir ļoti nozīmīga.

2. Domāju, ka pašlaik visbiežāk sastopamie grēki ir patmīlība, lepnība, egoisms un vienaldzība, kā arī netiklība jeb izlaidība, kas ir sestā un devītā Dieva baušļa pārkāpšana.

Veronika (88 gadi): 1. Grēksūdzes sakramentu pieņemu vienreiz mēnesī, bet sv. Komūniju — katru dienu. Tomēr labi atceros citus laikus. Mana pirmā grēksūdze un pirmā sv. Komūnija bija astoņu gadu vecumā. Toreiz, Ulmaņlaikos, Vs. Sakramentu nedrīkstēja pieņemt tik bieži, tāpēc ticīgie parasti izsūdzēja grēkus un gāja pie dievgalda tikai Lieldienās, kā to arī nosaka ceturtais Baznīcas bauslis. Un viņi darīja to ļoti dievbijīgi, dziļi ticot Jēzus klātbūtnei baltajā Hostijā. Diemžēl tagad, kad sv. Komūniju ļauts pieņemt katru dienu, vairs nav tās Dieva bijības, kāda bija mūsu senčiem; daudziem tas ir drīzāk pieradums.
2. Mans znots kristību pieņēma jau pieaudzis. Kad pirms grēksūdzes viņš mani lūdza izskaidrot, kas ir grēks, es atbildēju īsi: tas nozīmē nedarīt otram neko sliktu, kas pašam nepatīk. Un es joprojām tā uzskat. Ja visi tā domātu, tad nedarītu citiem neko sliktu, nebūtu to daudzo grēku, kas mūsdienās ir tik izplatīti.