Maija mēnesī Kunga Māte ir īpaši klātesoša Baznīcas liturģijā un katra katoļticīgā sirdī. Sekojot iepriekšējo paaudžu iedzīvinātajām tradīcijām, Māras zemes Valdnieci godina arī daudzās ģimenēs Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzē. Viena no tām ir Bartušu ģimene, kur ne tikai mīl Dievmāti, bet arī no visas sirds cenšas dzīvot pēc Vs. Jaunavas Marijas parauga. Un Dieva svētība neizpaliek.
Uz jautājumiem atbild māte un meita Marija un Anna Bartušas.
— Cik svarīga loma jūsu dzīvē atvēlēta Dievmātei? Kādā veidā jūs Viņu visbiežāk godināt?
Anna: “Dievmāte katoļu baznīcā tiek augsti godāta. Viņai ir Ģimeņu karalienes, Grēcinieku patvēruma, Kristticīgo palīdzības un vēl daudzi citi godājami tituli. Bez šaubām, Viņa ir vidutāja starp cilvēku un Dievu.
Pie Dievmātes mēs vēršamies kā pie savas debesu mammas gan priekos, gan bēdās. Mūsu ģimenei īpaši mīļa ir Aglonas Dievmāte. Pie Viņas katru gadu lielajos augusta svētkos ejam svētceļojumā kājām. Ja ir iespēja, braucam uz Aglonu arī Jaunavas Marijas dzimšanas dienā. Esam piedalījušās arī Vs. Sakramenta nakts adorācijās pie Aglonas Dievmāmiņas kājām. Ilgus gadus Krāslavas baznīcā bijām procesijas dalībnieces. Ikdienā Dievmāti godinām savās lūgšanās, vārdos izteiktās un neizteiktās.”
— Jūsu dzimtas sievietes jau daudzus gadus rūpējas par Dievmātes altāri. Kad tas sākās?
Marija: “Krāslavas baznīcas altāru kopšanu sāka mana mamma, tiesa, sākumā rūpējoties par sv. Jura altāri. Pēc kāda laika dekāns Julians Samušs palūdza mammu pušķot Dievmātes altāri, ko viņa labprāt uzņēmās.
Agrāk ziedu veikalu Krāslavā nebija. Ziemassvētkos un Lieldienās ziedi baznīcas vajadzībām tika pirkti Krāslavas siltumnīcā. Pārējā laikā katram pašam vajadzēja par tiem gādāt. Atceros, ka mājās puķu podos audzējām kallas, ar ko pušķojām altāri. Vasarā ziedi tika audzēti piemājas dārziņā. Rudenī dārzā ziedēja baltās pilnās krizantēmas. Diemžēl šīs krizantēmu šķirnes mums vairs nav. Tagad audzēju krūmu baltās krizantēmas, tā sauktās “baltās podziņas”, ar ko altāris tiek pušķots bieži vien pat līdz Adventam.
Mana mamma baznīcas vajadzībām ziedus nekad nežēloja. Bieži ziedus nesām uz baznīcu uzreiz vairākiem altāriem. Šim mammas piemēram abas ar meitu sekojam joprojām.”
Anna: “Mana Dievmātes godināšana altāra kopšanas veidā sākās tad, kad nācu vecmāmiņai palīgā. Sākumā man ļāva tikai nest ziedus uz baznīcu un slaucīt no altāra putekļus. Kādu reizi vecāmāte man uzticēja ziedu kārtošanu vāzēs. Pamazām sāku pušķot altāri patstāvīgi. Šo pienākumu, ko drīzāk uztveru kā pagodinājumu, pildu jau aptuveni 15 gadus. Te gan uzreiz jāpiebilst: liels paldies mammai un tantei Verai (Veronikai Naumčikai), kuras vajadzīgā brīdī vienmēr nāk palīgā.
Kad altāris sakopts, izpušķots, pārņem gandarījums par paveikto. Diemžēl ziedu mūža ilgumu ir diezgan grūti paredzēt, toties šādi, ne visai patīkamie brīži reizēm man ļoti labi palīdz izskaust lepnību. Arī par šādām situācijām pateicos Dievam.
Pušķojot altāri, bieži vien pārņem vārdos neaprakstāms prieks. Esmu pārliecināta, ka šī brīnišķīgā sajūta ir zināma visām altāru kopējām, un ne tikai Krāslavas baznīcā.”
— Kādas Jaunavas Marijas īpašības jums liekas vispievilcīgākās, atdarināšanas visvienīgākās?
Anna: “Mūsuprāt, visizteiktākās ir Marijas paļāvība uz Dievu un pazemība, kā arī apziņa, ka Dievs vēl pirms mūsu dzimšanas ir uzticējis mums tieši tādu dzīvi, kāda tā ir. Un par šo dzīves ceļu mums ir jāmācās iet ar tādu pašu pazemību, kāda bija Dievmātei.”
— Kā jums šķiet, vai ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos Dievmātes ciešanas ir beigušās?
Marija: “Diemžēl Dievmāte arī šodien turpina ciest par daudzu savu garīgo zemes bērnu grēcīgo dzīvi. Domāju, ka dziļas sāpes Jaunavai Marijai sagādā vardarbība ģimenēs, nedzimušo bērnu iznīcināšana abortos, jauniešu atkarība no narkotikām, datorspēlēm, daudzu ģimeņu iziršana sakarā ar viena no dzīvesbiedriem aizbraukšanu uz ārzemēm, kur tiek veidotas jaunas attiecības. Tāpēc jālūdz sava debesu Māte, lai Viņa palīdz mums kļūt par patiesiem Dieva bērniem!”
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
