Pagājušajā gadā Kalniešu pagastā nodibināta poļu biedrība, kurā iestājās dažāda vecuma cilvēki. Sācis vadīt dievkalpojumus šajā draudzē, es pamanīju, ka vairākums lūdz Dievu poļu valodā, arī dievkalpojumi notiek galvenokārt poļu valodā.
Lai gan daudzi lūdzas šajā valodā, ģimenēs, ikdienas dzīvē viņi nekontaktējas poliski. Jo vairāk es runāju ar šiem cilvēkiem, jo vairāk uzzināju, ka daudziem no viņiem pastāv sakari ar poļu kultūru: dažiem vecāki vai vecvecāki, citi radi pēc tautības bija poļi, kuri prata brīvi runāt dzimtajā valodā. Neapstrīdams fakts ir tas, ka padomju varas pastāvēšanas laikā ar visādām metodēm tika mēģināts rusificēt citu tautību pārstāvjus. Lieta nonāca tiktāl, ka pilsoņiem, kuri pirmo reizi saņēma pasi, bija aizliegts rakstīt savu īsto tautību. Tas ir slikts piemērs mūsu vēsturē. Nesenā pagātnē Indricas draudzes teritorijā dzīvoja daudz lietuviešu tautības pārstāvju. Bija pat radīta un darbojās lietuviešu biedrība. Speciāli šiem cilvēkiem notika dievkalpojumi dzimtajā valodā. Līdz šim baznīcā saglabājušies uzraksti zem krustaceļa stacijām lietuviešu valodā.
Katra valoda, katra kultūra ir neapstrīdama bagātība valstij, kurā dzīvo dažādu tautību cilvēki. Tāpēc pāvests Jānis Pāvils II, apmeklējot dažādas valstis, ļoti lielu uzmanību veltīja kultūrai. Viņš vērsās pie sabiedrības, izskaidrojot kultūras patieso nozīmi. Turklāt viņš runāja par kultūru ar lielo burtu. Par to, kurā apkopota konkrētas tautas vēsture un ilgas. Vēl jo vairāk, viņš runāja par inkulturalizāciju kristietībā. Un patiešām tikai kristianizēta kultūra var saglabāt sevi, neiznīcinot citas. Gluži tāpat kā Kristus mira par mums, tā glābjot visus cilvēkus bez izņēmuma, neatkarīgi no tautības. Tāpēc ļoti aktuāla ir šīs tautas kultūra mazajā Latvijas zemes daļā. Šim nolūkam pēc manas iniciatīvas arī tika izveidota poļu biedrība, lai cilvēki atbilstoši mūsu iespējām varētu pievienoties poļu kultūrai un lūgties Kristum savā valodā.
Priesteris Genādijs ALFEROVS
