Aizvadīti Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes lielākie svētki - svētā mocekļa Donāta atlaidas. Tā bija jau 222. reize kopš 1790. gada, kad pāvests Pijs VI iedibināja sv. Donāta 40 stundu atlaidas - pirmajā svētdienā pēc sv. apustuļu Pētera un Pāvila dienas. Bet kristiešu vajāšanas gados zvēriski nomocītā Romas kareivja kauli un asinis tika atvesti jau 1775. gadā.
Krāslavas draudzes debesīgajam patronam un visa novada aizbildnim veltītie dievkalpojumi pulcināja daudz diev-lūdzēju no tuvākām un tālākām vietām. Tie sākās jau 28. jūnija vakarā ar Sv. Misi un Euharistisko procesiju. Arī pārējās trīs svinību dienas tradicionāli iesākās un noslēdzās ar Sv. Misi un Eu-haristisko procesiju. Pa vidu piektdien un sestdien tika svinētas vēl divas Mises, svētdien - viena. Starplaikos notika Vissvētākā Sakramenta adorācija. Katru rītu pēc procesijas tika dziedāta Visu svēto litānija, bet vakaros kapličā - Litānija sv. Donāta godam.
Draudzes prāvestam Eduardam Voroņeckim vadīt dievkalpojumus un uzklausīt daudzās grēksūdzes palīdzēja priesteri no Krāslavas un kaimiņu dekanātiem: M. Daļeckis, G. Alferovs, E. Jansons, P. Turonoks, P. Raciņš. M. Sivickis, J. Bečs.
30. jūnija vakarā svinīgi tika sagaidīts Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Ekselenci, vēlot ilgus gadus, ar dziesmu sveica koris “Ojczyzna” no Polijas, kas trešo gadu pēc kārtas piedalās sv. Donātam veltītajās svinībās. Augsto ganu uzrunāja prāvests E. Voroņeckis, draudzes bērni, draudzes vecākais J. Dobkevičs, katoļu biedrības “Adveniat” vadītāja A. Vagale, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs G. Upenieks. Bīskaps pateicās par sirsnīgo uzņemšanu un izteica patiesu prieku par to, ka kārtējo reizi šajā skaistajā dievnamā var lūgties kopā ar krāslaviešiem un visiem ticīgajiem, novēlēja Dieva svētību draudzei, pilsētai, visam novadam.
Sestdienas vakarā Ekselence celebrēja arī Sv. Misi poļu valodā, ko ar skaisto dziedājumu kuplināja koris no Polijas. Bet svētdien noslēguma Sv. Misē bīskaps bērniem un jauniešiem piešķīra Iestiprināšanas sakramentu.
Trijās svinību dienās bīskapa un priesteru uzrunas, sprediķi, Svēto Rakstu komentāri bija labas ticības mācības stundas visiem klātesošajiem. Ievadvārdos, uzsākot noslēguma dievkalpojumu, Latgales augstais garīgais vadītājs J. Bulis uzsvēra, ka sv. Donāts bija bezbailīgs ticības paraugs. Neskatoties uz vajāšanām, karavīrs nenobijās, savu sūtību izpildīja līdz galam, izlejot par to savas asinis. Arī mums katram no Dieva paredzēta sava sūtība. Pēc sv. mocekļa parauga arī mums ar kristieša stāju vajag liecināt par savu Pestītāju, dalīties vienam ar otru mīlestībā un citos labos darbos. “Lai šis dievkalpojums stiprina mūsu saites ar Dievu! Es lūgšos jūsu nodomos, par visiem kopā un par katru no jums. Salieciet savas grūtības, pārdzīvojumus, problēmas, slimības - visas savas vajadzības pie altāra. Lai Dievs mūs uzklausa, lai jūs iepriecina, lai jums palīdz!” teica bīskaps.
Sprediķī Ekselence pievērsa Dieva tautas uzmanību negatīvai mūsdienu tendencei pasaulē un arī Latvijā, kad kristīgā ticība tiek uzskatīta par atpalicību un ka tā publiski nekādā veidā neesot jāpauž, kad šķietamās mīlestības vārdā tiek attaisnota viszemiskākā rīcība. (Bīskapa sprediķi lasiet kādā no nākamajiem numuriem).
Lielākajos Krāslavas draudzes svētkos dievkalpojumos cenšas piedalīties arī tie, kurus parastajās svētdienās baznīcā neredz. Uz šiem svētkiem sabrauc ticīgie no malu malām, arī no ārzemēm. Ar dažiem man izdevās īsi aprunāties.
Krāslavas novada iedzīvotāji Vanda un Viktors sv. Donāta svētkos piedalās gandrīz katru gadu. Viktors saka: “Esmu šeit dzimis, izaudzis, tāpēc palūgties pie svētā mocekļa relikvijām nāku katru gadu. Caur viņu lūdzu galvenokārt veselību. Būs veselība - būs viss pārējais.”
Dzīvesbiedri Korsaki, kā jau visi, parasti lūdzas kopā ar bīskapu par kopējām vajadzībām.
Ilga: “Vēl lūdzam visvajadzīgāko sev un tuviniekiem, lai viss būtu labi Latvijā.” Bet Viktors piebilst: “Un arī, lai valdībai saprāts nedaudz vairotos.”
Smagi slimais krāslavietis Donāts, neskatoties uz pārvietošanās grūtībām, agrā rīta stundā, kad baznīca nav tik pilna, atnāca izlūgt no sava Debesu aizbildņa palīdzību izturēt slimībā. “Drīz jau gulšos savam svētajam vārdabrālim blakus,” caur sāpēm viņš vēl spēj pajokot.
Pēc insulta Monikai no Aulejas pagasta Ezergaliem ir smagi kustības traucējumi. Tomēr tas neliedza viņai ar reisa autobusu atbraukt uz Krāslavu, lai caur svēto mocekli izlūgtu Dieva svētību.
Aglonas bazilikas bērnu kora skolas vadītāja Ieva Lazdāne Krāslavas baznīcā bijusi vairākkārt, bet sv. Donāta svētkos - pirmoreiz. Viņa izteica prieku par to, ka “te viss notiek. Ar Krāslavu man saistās īpašas atmiņas. Kad biju maza, Vārkavā kalpoja priesteris Ādams Vizulis. Kad viņu pārcēla uz Krāslavu, mēs bieži braucām šurp muzicēt. Šoreiz lūgšu svētā mocekļa palīdzību kora skolas kolektīvam. 10. jūlijā mēs braucam uz Spāniju, uz Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas “Pueri Cantore” kongresu. Šajā apvienībā sastāv arī Krāslavas bērnu un jauniešu koris. Lūgšu, lai mums viss izdodas, jo vēl ļoti daudz nenokārtotu lietu.”
Bijusī dagdiete, bet nu jau 50 gadus rīdziniece Malvīna godināt sv. mocekli Donātu brauc katru gadu, caur viņu saņēmusi arī palīdzību kāju sāpju dziedināšanā. “Neesmu izlaidusi nevienus svētkus, izņemot tos gadus, kurus pavadīju Sibīrijā,” stāsta dievbijīgā kundze, kura ir bijusi par saimnieci pie vairākiem priesteriem, arī pie mūžībā aizgājušā bīskapa Ņukšas. Kopš reabilitācijas 1960. gadā represētā sirmgalve, kura, neskatoties uz saviem 86 gadiem, ir vēl diezgan ņipra, katru gadu no galvaspilsētas brauc ne tikai uz Krāslavu, bet arī uz Aglonu un Dagdu.
Sv. mocekļa Donāta godam veltītajās svinībās piedalījās arī īpaši viesi. Svēto apustuļu Pētera un Pāvila dienā vakara Sv. Misi kopā ar Balbinovas (Indras) prāvestu Genādiju Alferovu celebrēja priesteris no Viļņas (Lietuva) Rimantas Gudjelis. Viņš savā sprediķī īsi prezentēja arī projektu “Lietuvas karaļa Mindauga un karalienes Martas skulptūru izveidošana un izvietošana Aglonas bazilikas dārzā.” Šajā dievkalpojumā piedalījās Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Ričardas Degutis. Pirmā svinību diena noslēdzās ar emocionālu, saviļņojušu Viļņas sv. Kristofera kamerorķestra koncerta profesora Donatus Katkus vadībā. Pirms koncerta diriģents pauda patiesu prieku par to, ka piepildījās viņa senlolotais sapnis - pabūt sava Debesu aizbildņa svētvietā.
1. jūlijā noslēguma dievkalpojumā piedalījās politiskais padomnieks no Polijas vēstniecības Latvijā Grzegor Szopinski, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis ar ģimeni, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks ar kundzi, Daugavpils dekāns Aleksandrs Madelāns, Krāslavas sv. kņaza Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas pārzinis tēvs Rostislavs (Terehovs).
Noslēguma uzrunā (tā tika teikta poļu, krievu, latviešu un latgaliešu valodā) bīskaps J. Bulis pateicās visiem klāteso- šajiem par kopējām lūgšanām un vēlēja Dieva svētību visiem, arī tiem, kuri nevarēja atnākt uz baznīcu. Viņš pateicās prāvestam E. Voroņeckim, priesteriem, kuri atbrauca no citām draudzēm, goda viesiem, korim, procesijas dalībniekiem, bērniem, jauniešiem, skolotājiem - visiem, kuri atnāca uz šo īpašo tikšanos, kas bija ne tik daudz tikšanās ar bīskapu, bet gan ar Dievu.
Ekselence iedrošināja ticīgos līdzināties sv. Donātam, kurš liecināja par Kristu ar savām asinīm. Diecēzes garīgais vadītājs uzsvēra, ka visu šeit dzīvojošo tautību svēts pienākums ir nepamest šo zemi un nebraukt prom, bet mīlēt un rūpēties par savu valsti, apgūt valsts valodu, jo te ir mūsu mājas. No mums ir atkarīgs, kā mēs to iekārtosim un attīstīsim, kā tajā dzīvosim.
Mums pašiem draudzīgi kopā jācīnās, jāstrādā un jālūdz Dievs, lai spētu izveidot godīgu, apzinīgu sabiedrību. Vajag parūpēties, lai mūsu bērni prastu arī savu senču - latgaliešu valodu. Ir ļoti svarīgi saglabāt šo mūsu novada kultūras daļu. “Dziediet, runājiet, slavējiet Dievu šajā valodā!” aicināja bīskaps. Viņš vēlreiz atgādināja, ka Dieva Vārds mūs stiprina, atjauno, sargā, liek mums būt žēlsirdīgiem, labestīgiem, godīgiem cilvēkiem, mīlēt visus un mīlēt arī savu valsti - mūsu Latviju.
Genovefa KALVIŠA
