Atskats uz Dievmātes svētkiem Aglonā

Svētceļojums — Dieva mīlestības skola

Senā tautas dievbijības izpausme, svētceļojumi, dodoties uz Aglonu ne tikai ar automobiļiem un dzelzceļa transportu, bet arī kājām un ar velosipēdiem nav zaudējusi savu aktualitāti. Tieši otrādi — svētceļošana kājām kļūst arvien populārāka.
Vistālāko ceļu pie Aglonas Dievmātes arī šogad mēroja svētceļnieki no Liepājas un Ventspils, kuri to uzsāka jau 27. jūlijā. Šogad pirmoreiz uz Aglonu kājām gāja svētceļnieki no Klaipēdas (Lietuva), līdzi nesot īpašu koka krustu, kas jau pabijis vairākās citās Dievmātes svētvietās. Brāļu tautas kristieši lūdzās par Lietuvu, Latviju, Eiropu, par ticības nostiprināšanu ģimenēs, par bērniem un jauniešiem. Ceļā viņiem pievienojās Šiluvas, Panevēžas, Zarasas draudžu pārstāvji. No Tallinas (Igaunija) grupa ticīgo uz Aglonu ceļoja ar velosipēdiem. Velosipēdus savam svētceļojumam bija izvēlējušies ticīgie no Talsiem, kā arī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti un pasniedzēji, kuri par godu savas augstskolas 20. gadadienai bija izraudzījušies kopējo lūgšanu nodomu “Par Latvijas garīgo atjaunošanu”.

1. augustā pēc Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadītās Sv. Mises un svētības 220 km garajā ceļā devās 110 Rīgas sv. Jēkaba katedrāles ticīgie. Arhibīskaps, novēlot auglīgu svētveļojumu, aicināja ticīgos atvērt savas sirdis Dieva Vārdam, “apēdot un atgremojot to”, kā teicis pravietis Jeremijs. Ekselence deva padomu, ejot garām ganībām, pavērot, kā to dara govis, atgremojot apēsto barību. Vēl viņš mudināja lūgties par katolisko izglītību Latvijā, par mūsu tautas, īpaši jaunatnes garīgo atjaunotni.

Pateicoties Latgales radio, kas kopš jūlija raida Vatikāna radio latviešu redakcijas sagatavotos raidījumus, katru dienu ar lielu interesi sekoju svētceļnieku ceļā un sirdī piedzīvotajam. Apkopojot dzirdētās liecības, var secināt, ka ikvienam dalībniekam neatkarīgi no tā, vai svētceļojumā piedalās pirmo vai desmito reizi, tas bijis īpašs laiks attiecību nostiprināšanai ar Dievu. To sekmēja katehēzes, Svēto Rakstu apceres, adorācija, lūgšanas, ikdienas Sv. Mises, pārdomas klusumā.

Lielās grupas pārdomām un lūgšanām bija izvēlējušās kopējo moto. Piemēram, “Ticība ir durvis uz debesīm” (sv. Jēkaba katedrāle); “Ticība — cerība — mīlestība” (Ventspils, Liepāja); “Par Latvijas un mūsu zemes Baznīcas garīgo atdzimšanu” (Gulbene); “Kungs, es meklēju Tevi!” (Valmiera); “Vienmēr priecājieties Kungā!” (Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle); “Debesis ir tuvu klāt” (Stirniene) u. c. Individuālajos nodomos daudzi lūdzās par Latviju, ģimenēm, bērniem, dzīvības svētumu, slimniekiem, ticības padziļināšanu, problēmu atrisināšanu, sevis sakārtošanu, mieru, sapratni, tuvākmīlestību.

Gūtie ieguvumi: garīgais piepildījums, prieks, miers, labāka izpratne par savu būtību, savu dzīvi, sajūta, ka Dievs visu laiku ir klātesošs, stiprināta pazemība un tuvākmīlestība caur kalpošanu, labāka sadzīvošana ar sevi un citiem, atbrīvošanās no vairākiem savas dzīves brāķiem utt.

Kā atzīmēja Liepājas grupas garīgais vadītājs, diecēzes jauniešu kapelāns Mariušs Kempa, mazas Dieva mīlestības zīmes bijušas ceļā ik dienu. Priecēja izpalīdzība vienam pret otru, satikšanās ar cilvēkiem, kuri cienāja ar augļiem, dārzeņiem. Pats priesteris veltīja savu svētceļojumu kā pateicību Dievam par saņemtajām žēlastībām un lai izlūgtos svētību turpmākajam kalpojumam.

Gulbenes grupa par savu aizbildni izvēlējās priesteri mocekli Vladislavu Litavnieku un gāja zem viņa karoga, lūdzoties par Latvijas garīgo atdzimšanu. Viņi piedalījās arī mocekļa godam veltītajā Sv. Misē Višķu baznīcā. Māsa Stefana pastāstīja, ka viņu svētceļojumu vada Dievs. Katram atrisinās kaut kāda problēma, lai arī ne tā, kā paši gribēja, bet gan pēc Dieva prāta. Ceļā daudzi acīmredzami izmainās.

Svētīgi, kad svētceļojumā dodas veselas ģimenes, lūdzoties vienotā nodomā. Vairākas tādas ģimenes bija, piemēram, Jelgavas grupā. Viens no garīgajiem šīs grupas vadītājiem, jaunais priesteris Jurijs Gorbačevskis atzīst, ka cilvēki ir dažādi, bet visi “braši gājēji un lūdzēji.” Bet attiecībā uz viņu pašu Dievs atklājis daudz pārsteigumu.

Rīdzinieki Jānis un Kristīne no kustības “Laulāto tikšanās” kopā ar vairākām citām ģimenēm šoreiz mēroja ceļu kājām no Dagdas. Kaut gan neliels attālums, taču tas bijis bagāts garīgajiem ieguvumiem. Grupā kopā ar vecākiem bija 10 bērni ratiņos, viņu vidū arī tautiešu ģimene no Vācijas. Garīgā vadītāja māsa Inese atzina, ka tas bijis īss, lēns, bet dziļām pārdomām bagāts ceļojums, ko veicinājuši tieši mazie bērni.

Daudzas lielās grupas apvienoja svētceļniekus no vairākām draudzēm. Piemēram, no Stirnienes uz Aglonu ceļoja starptautiska grupa, lieli un mazi no Latvijas un Itālijas. No Sarkaņiem tuvāko draudžu pārstāvji gāja kopā ar Rīgas Marijas Magdalēnas draudzes ticīgajiem. Īpaši svētīgs esot bijis 7 km garais klusu pārdomu laiks pirms Ezerniekiem. Valmieras grupā bija daudzi ticīgie no Rīgas, Cēsīm, Limbažiem un pat no Vācijas. Daugavpiliešiem ceļā uz divām dienām pievienojās arī 14 krāslavieši. Ar Bruknas Kalna svētību kopienu Aglonā bija ieradušies trīs puiši no Cēsu nepilngadīgo cietuma, kuri apgalvoja, ka svētceļojums viņiem ļāvis ļoti daudz ko pārdomāt par savu dzīvi.

Šogad kājām un ar velosipēdiem pie Aglonas Dievmātes bija ieradušās 33 lielas grupas, ļoti daudz mazu grupu, kā arī individuālie gājēji, svētceļotāji no visiem Latvijas novadiem, no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Etiopijas, Beļģijas. Reģistrējušos kājām atnākušo kopskaits — 4,5 tūkstoši (visvecākajam — 80 gadi, visjaunākajam — 2 mēneši).

Kad bija sasniegts ceļa mērķis — Aglonas svētvieta, ceļa grūtības, nogurums, fiziskie un garīgie pārdzīvojumi pārvērtās priekā, kas izskanēja bazilikas zvanu gavilēs. Neviena svētceļotāja sirds nevarēja palikt vienaldzīga, pārkāpjot dievnama slieksni, jo šeit viņus sagaidīja Kristus Mātes mīlestība.

14. augustā lietus dēļ svētceļnieku Svētā Mise notika pārpildītā bazilikā. Noklausoties svētceļnieku liecības, Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Luidži Bonaci savā uzrunā sacīja: “Sprediķi jūs šodien pateicāt paši — kā Evaņģēlijs pārveido jūsu sirdis... Mani aizkustināja puisis, kurš teica, ka viņš kļuvis labāks. Lai žēlastības, ko Dievs devis, paliek uz mūžu!”

Dievmāte grib gādāt par visiem saviem bērniem

Jau kopš 2008. gada Aglonā lielajos svētkos īpaši tiek gaidīti slimnieki, ģimenes, laulātie, saderinātie, jaunieši. Arī šogad 11. augustā bazilikā pulcējās slimnieki, invalīdi, nevarīgie un viņu aprūpētāji. Uz viņiem veltīto dievkalpojumu, ko vadīja Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps V. E. Jānis Bulis kopā ar priesteriem no Latgales draudzēm. Mariāņu tēvs Benedikts izteicās, ka bijis patīkami pārsteigts par cilvēku tūkstošiem, kuri piepildīja dievnamu.

Sprediķī Ekselence aicināja savās ciešanās paļauties uz Dieva Apredzību un Dievmātes palīdzību, lūgt no viņiem izturību un spēku, runāja par ciešanu vērtību dvēseles pestīšanai. Bīskaps brīdināja no bīstamajām sekām, ja mēs meklējam palīdzību pie dažādiem dziedniekiem un ekstrasensiem. Dievkalpojums noslēdzās ar īpašo svētību slimniekiem — roku uzlikšanu.

Sakarā ar to, ka 12. au- gusts šogad iekrita svētdienā, kupli tika apmeklēti arī ģimenēm veltītās dienas dievkalpojumi. Bazilikas centrālajā ejā 2 - 3 rindās tik tikko izvietojās laulātie pāri, kuri Sv. Misē vēlējās atjaunot laulību svētsolījumu.

Piecās svinību dienās notikušie dievkalpojumi, bīskapu un priesteru sprediķi un Svēto Rakstu komentāri tos, kuri teiktajā ieklausījās ar atvērtu sirdi, pārliecināja, ka Dievmāte no debesīm grib gādāt par visiem saviem bērniem, noliekot pie mīļotā Dēla troņa ģimeņu, draudžu, visas tautas vajadzības un aizlūdzot par tām.

13. augustā, svētā apustuļa Meinarda svētkos, atceroties kristīgās ticības pirmsākumus mūsu zemē, izskanēja lūgumi Dievam svētīt Latviju un tās Baznīcu, kā arī ikvienu Māras zemes bērnu. Sv. Misēs, nakts vigilijā ticīgie lūdza sv. Meinarda palīdzību jaunajai evaņģelizācijai Latvijā.

Vs. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielos svētkus 14. augustā ievadīja Sv. Mise, ko vadīja kardināls Jānis Pujats. Tai sekoja euharistiskā procesija, Tautas Krustaceļš un pusnakts Sv. Mise ar savdabīgajiem Suitu sievu dziedājumiem, ko celebrēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Nomoda naktī ļaužu pilnajā bazilikā Euharistiskā Jēzus klātbūtnē un Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes priek- šā ne uz brīdi neaprima lūgšanas un dziesmas Dieva un Dievmātes godam.
15. augustā agrā rīta stundā pie Dievmātes altāra Sv. Misi latgaliešu valodā celebrēja bazilikas vikārs Juris Zarāns kopā ar vairākiem Latgales draudžu priesteriem. Savā sprediķī pr. Juris aicināja ticīgos būt sirdī nabadzīgiem un maziem, dienu no dienas iet mīlestības ceļu kā Marija. Patiesais cilvēka lielums slēpjas viņa sirdī. Vs. Jaunava Marija ir brīnišķīgs piemērs patiesam cilvēka lielumam. “Nīceigumā ir ari latgalīša spāks,” uzsvēra priesteris.

Emeritētā bīskapa Antona Justa vadītajā Sv. Misē jaunatnei klātesošie lūdzās par bērniem un jauniešiem, īpaši par tiem, kuri saņēma Iestiprināšanas sakramentu. Ekselence sprediķī uzsvēra, ka pie Dieva jāiet caur Mariju, kura vienmēr ir gatava ieklausīties mūsu rūpēs un bēdās. Lai rastu labāku izpratni par ticības spēku un to atjaunotu, ir izsludināts Ticības gads, kas sāksies oktobrī. Bīskaps vēlēja jauniešiem būt stipriem ticībā, lai atjaunotu Latvijas garīgo un laicīgo seju.
Saturīgs bija pirms noslēguma dievkalpojuma izskanējušais Dagdas dekāna Pāvela Odiņa sprediķis krievu valodā, ko sapulcējušies Sakrālajā laukumā ticīgie noklausījās ar lielu uzmanību. Viņš mudināja prast katrā situācijā tāpat kā Marija pateikt Dievam: “Lai man notiek pēc Tava vārda!” Kad ir grūti, jāatceras, cik smagu krustu savā dzīvē nesa Dievmāte. Mums vajag saskatīt Dieva žēlsirdības darbus savā dzīvē, Viņa pastāvīgo klātbūtni.

Uz kuru pusi virzās mūsu dzīve?

Atbildes uz šo jautājumu kopā ar bīskapu J. Buli 14. augustā meklēja Tautas krustaceļa dalībnieki. Apcerot Jēzus ciešanas un krusta nāvi, ticīgie pārdomāja Latvijas tautas un mūsu pašu likteni.

“Mēs savā dzīvē soļojam uz priekšu līdzīgi pauniniekiem, kuri visu savu mantu stiepj līdzi,” ievadā teica bīskaps. “Mums šādi saiņi ir darbs, studijas, māja, laimes sajūta, veselība, karjera, izklaides, kaislības... Un visā šajā gūzmā mēs nemanot pazaudējam pavisam niecīgo sainīti — Dievu.” Krustaceļa apceru vadītājs aicināja Kristus ciešanu gaismā pārdomāt savas dzīves, savas tautas sāpīgos brīžus un lūgt Dievu palīdzēt sakārtot visas lietas gan privātā, gan valstiskā līmenī. Tad nekādi kritieni, kas ir mūsu lepnības sekas, nespēs mūs novērst no tā ceļa, kas ved pie Debesu Tēva. Kristus Māte, kas bijusi līdzās mūsu tautai tās prieka un sāpju dienās, neatstās mūs arī nākotnē, ja ar paļāvību (kā daudzas iepriekšējās paaudzes) lūgsimies: “Tavā patvērumā steidzamies, svētā Dieva Dzemdētāja!”

Bīskaps atgādināja tos laikus, kad dažādas ideoloģijas vāca tik bagātīgu upuru ražu, mudināja padomāt, cik daudz slikta esam izdarījuši mēs katrs personīgi, un aicināja nezaudēt cerību, ka labais vienmēr gūst uzvaru pār ļauno. Kopīgi lūdzāmies, lai Dievs sargā mūs katru un mūsu zemi no grēka, no svešas varas, no netaisnīgas politikas, jebkāda veida atkarībām, lai stiprina mūsu ticību, cerību un mīlestību, lai mūsu dzīve virs zemes kļūtu daudz labāka, pilnīgāka, godīgāka, cerīgāka.

Krustaceļa meditācijas palīdzēja iepazīt patiesību par sevi, par mūžību un katram izdarīt pareizo izvēli, uz kuru pusi virzīt savu dzīvi.

Ar cerību gaišākai nākotnei

Dievmātes svētki savu kulmināciju sasniedza 15. augustā galvenajā Sv. Misē, kuru celebrēja arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un citi bīskapi un kura noslēdzās ar krāšņu Euharistisko procesiju. Tajā kopā ar ticīgo tautu, mūsmāju un ārzemju svētceļniekiem piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, citas valsts amatpersonas, diplomāti, daudzu pašvaldību vadītāji, Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo Baznīcas metropolīts Aleksandrs un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Latgales diecēzes bīskaps Einārs Alpe.

Iedvesmojošs un Dieva gudrības caurausts bija arhibīskapa Zb. Stankeviča sprediķis, kurā desmit Dieva baušļu gaismā viņš atgādināja par mūsu katra pienākumiem un atbildību savas tautas un Dieva priekšā (sprediķa sīkāku izklāstu publicēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem).

Pirms Euharistiskās procesijas savdabīgā dialogā ar Dievmāti, ko palīdzēja realizēt pr. J. Zarāns, klātesošos latviešu valodā uzrunāja Apustuliskais nuncijs arhibīskaps L. Bonaci. Viņš nodeva sveicienus no pāvesta Benedikta XVI un atzīmēja, ka Svētais tēvs garīgi ir klātesošs un svētī visu Latviju. “Es esmu šeit ieradies kā svētceļnieks. Aglonas Dievmāte, lūk, es esmu šeit!”, tā uzsāka savu dialogu pāvesta sūtnis. Tajā izskanēja Dievmātes varbūtējās atbildes par mūsdienu Latviju. Tā ir liela ģimene, dzīvs organisms, kurš pārdzīvo grūtības, bet tās šūnas ir veselas un labas. Kādi spēki nepieciešami, lai atrisinātu problēmas? Atbilde: Evaņģēlijs, kristietība, ko XIII gs. atnesis sv. Meinards un ļāvis latviešu tautai sastapt Jēzu. Ienest mīlestību un taisnību tur, kur tās nav, palīdzēs Marijas ieteikums Kānas kāzās: “Dariet visu, ko Viņš (mans Dēls) teiks!” Dievmāte aicina katru dienu sekot savam Dēlam Jēzum.

Svinību noslēgumā bīskaps J. Bulis pateicās goda viesiem, garīdzniecībai, ticīgajai tautai par piedalīšanos svētkos, valdī- bai — par finansiālo atbalstu, visiem svētku organizatoriem un apkalpojošiem dienestiem par to sekmīgas norises nodroši- nāšanu. Ekselence izteica gandarījumu par to, ka šogad kopā ar saviem ticīgajiem lūdzās un ar pašvaldību karogiem piedalījās procesijā daudzu pilsētu un novadu vadītāji.

Svētku izskaņā visi nodziedāja Latvijas himnu-lūgsnu “Dievs, svētī Latviju!”

Debesīs uzņemtās Dievmātes svinības Aglonā daudziem cilvēkiem ļāva atgūt cerību gaišākai nākotnei, atgādinot, ka arī mēs paši nedrīkstam palikt bezdarbībā.

Genovefa KALVIŠA