“Sūtiet man savu sargeņģeli!”

“Sūtiet man savu sargeņģeli!” tā saucas arī grāmata, ko uzrakstījis kapucīnu mūks tēvs Alessio Parente, kurš vairākus gadus pavadījis līdzās tēvam Pio un kurš caur svēto mūku (tēvs Pio pasludināts par svēto 2002. gadā) apkopo pieredzi viņa dzīvajās attiecībās ar eņģeļiem. Tēvs Pio ir viens no maniem mīļākajiem svētajiem, esmu daudz lasījusi par viņa dzīves gājumu, nedaudz arī par viņa aizkustinošajām attiecībām ar eņģeļiem. Viņš bija pirmais priesteris, kurš saņēma Kristus brūču zīmes. Piecdesmit gadus pēc stigmu saņemšanas tēvs Pio dzīvoja pazemībā, lūgšanās, upuros un ciešanās. Visu savu mūžu svētais mūks veltīja dvēseļu pestīšanas darbam.

Nesen ar lielu interesi izlasīju arī šo, pirms 15 gadiem Latgales kultūras centra izdevniecības izdoto tēva Alessio grāmatu latviešu valodā. Izjutu nebijušu saviļņojumu, aizgrābtību. Ne jau katru dienu no ticamiem avotiem var uzzināt par eņģeļiem, kuri smejas, kuri raud, kuri vada mašīnas, par eņģeļiem - mehāniķiem, eņģeļiem - meistariem visās lietās! Tēvs Pio sarunājās ar eņģeļiem kā ar draugiem. Vispirms ar savu sargeņģeļi, kuru viņš pat redzēja ar savām miesīgajām acīm.

No Svētajiem Rakstiem, Evaņģēlijiem, svēto dzīves aprakstiem mēs zinām, ka cilvēkam viņa virszemes dzīvē pastāvīgi kalpo eņģeļi. Vecā Derība bieži runā par eņģeļu parādīšanos, piemēram, vadot patriarhus viņu tālajos ceļojumos vai sargājot Dieva tautu ceļā uz Apsolīto zemi. 90. psalms aicina pateikties par to, ka Dievs ir devis savam eņģelim pavēli mūs sargāt visos ceļos, lai mēs nesavainotu kāju uz akmens. Arī Jēzus runā par eņģeļu klātbūtni, kas mums ir dāvāta. Uzsverot bērnu lielo cieņu, Kungs apstiprina: “Viņu eņģeļi vienmēr redz mana Debesu Tēva vaigu” (Mt 15,10).

Kaut gan Rakstos šīs būtnes pieminētas 320 reizes, arī katrā galvenajā notikumā Kristus dzīvē, tomēr mēs joprojām zinām pārāk maz par viņām: mēs negodinām tās tā, kā tās pelnījušas. Lai godinātu un mīlētu, mums vispirms tās jāpazīst. Mēs maz zinām, maz domājam par mūsu pašu Sargeņģeli, kurš ir visas mūsu dzīves pastāvīgs pavadonis.

Ir vairāki eņģeļu kori, kuri dalās pēc dažādām Dieva pazīšanas pakāpēm: jo augstāks koris, jo dziļāka tā Dieva pazīšana. Šajā sakarā svētais Miķelis un svētais Gabriēls stāv pāri visiem citiem eņģeļiem. Erceņģeli Miķeli dēvē par debesu karapulku virspavēlnieku un deviņu eņģeļu koru vadoni. Serafi pilnīgi kvēlo Dieva mīlestības ugunīs, un viņu laime ir pilnīga. Tomēr viņi var izjust papildus prieku, kad tiem izdodas atbrīvot kādu dvēseli no grēka vai arī kādu pasargāt no tā.

Sargeņģeļi nepārtraukti uzmana dvēseles, kuras nodotas to gādībā, un tikko šīs dvēseles sasniedz Debesis, lai priecātos par Dieva vaigu, sargeņģeļi paliek tur tām blakus. Sargeņģeļi atšķiras viens no otra; daži izrādās aktīvāki par citiem, daži ir atturīgāki, kautrīgāki. Tie, kuriem sarkans tērps un galvā neliels kronis, ir nozīmēti pie personām, kuras cieš. Tiem, kuri ir baltā tērpā, vienmēr priecīgs izskats un galvā skaists kronis, viņi ir nozīmēti pie nevainīgām dvēselēm. Sevišķi skaisti sargeņģeļi ir bērniem. To drānas ir gaiši zilas un rotātas ar pērlēm, un galvā viņiem ir nevīstošu rožu vainags. Grēcinieku eņģeļi tērpti tumši sarkanās drānās; viņu rokas ir sakrustotas uz krūtīm un sejas ar lūdzošu skatu vērstas pret Debesīm.

Svētām dvēselēm, kurām sevišķa sūtība virs šīs zemes, ir neparasti sargeņģeļi, kuri stāv tām klāt, aizstāv un vada tās visu mūžu. Starp šīm dvēselēm ir arī tēvs Pio, kura sargeņģelis patiešām bija sevišķs. Kā izmeklētai dvēselei, kura palīdzējusi Jēzum Viņa lielajā Pestīšanas darbā, tēvam Pio bija vajadzīgs eņģelis ar visu koru īpašībām. Un svētajam mūkam bija šāds sargeņģelis. Par to varam pārliecināties, izlasot grāmatu “Sūtiet man savu sargeņģeli!”

Eņģeliskais priesteris — tēvs Pio aicina arī mani un tevi, mūs katru: “Godāsim savu svēto Sargeņģeli!”