15. augusts — svētku kulminācija

Jauniešiem jābūt mūsdienu praviešiem

Noslēguma dienas dievkalpojumu skaitā bija vēl viena Sv. Mise jaunatnei ar Iestiprināšanas sakramenta piešķiršanu. Bīskaps Antons Justs, kurš celebrēja šo Misi, aicināja svētceļniekus pateikties Dievam par noieto ceļu un lūgt svētību dzīves mērķa sasniegšanai. Ekselence uzsvēra, ka ceļš pie Dieva ved caur Dievmātes Sirdi. Viņa vienmēr ir gatava palīdzēt mūsu grūtībās, problēmās, nelaimēs. “Marija ir Rīta Auseklis, kas liecina par uzlecošo Sauli — Jēzu Kristu ”, teica bīskaps. Atrodot Jēzu Kristu, mēs varam savā dzīvē visu sakārtot. To var izdarīt tikai ar mīlestību, nepiekrītot tādam dzīves veidam, kas veicina naidu, netaisnību, atriebību. Ticības gads, ko svinam, uzliek pienākumu katram nospodrināt savu ticību, lai ar mīlestību varētu atrisināt konfliktus un pāridarījumus.

A. Justs atzīmēja, ka nepieciešams atjaunot Latvijas garīgo un laicīgo seju, augšāmcelt ticības garu tautā. Viņš aicināja jauniešus kļūt par mūsdienu praviešiem, aktīviem Dieva līdzstrādniekiem.

Kopīgajā lūgšanā klātesošie piesauca Svēto Garu, lai Viņš apveltī iestiprināmos ar savām septiņām dāvanām. Dievkalpojumā ļoti aizkustinoši dziedāja bērnu un jauniešu koris.

Dzīvot virs zemes kā debesīs

Savu kulmināciju Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā sasniedza noslēguma Sv. Misē. To celebrēja Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs kopā ar Apustulisko nunciju Baltijas valstīs arhibīskapu L. Bonaci, kardinālu J. Pujatu, Latvijas bīskapiem J. Buli, A. Justu, E. Pavlovski un V. Stulpinu. Kopā ar konsekrētajām personām, ar ticīgo tautu, kas kuplā skaitā piepildīja Sakrālo laukumu, galvenajā dievkalpojumā lūdzās arī Valsts prezidents A. Bērziņš, ministru prezidents V. Dombrovskis, citi laicīgās varas pārstāvji, vairāku kristīgo konfesiju garīgie vadītāji.

Arhibīskapa - metropolīta Zb. Stankeviča svētruna mudināja klausītājus pārdomāt tēmu “Kas ir debesis?” Latvijas katoļu Baznīcas augstā-kā garīgā amatpersona teica: “Mēs esam ieradušies no visām mūsu Latvijas malām, daudzi pat no ārzemēm. Kāpēc? Lai pateiktos Dievam, lai izteiktu Viņam savu prieku un mīlestību. Bet ikvienam ir arī sava rūpju nasta, savs dzīves krusts. Kādam tās ir grūtības darbā, citam rūpes par bērniem svešumā, kādu varbūt nomāc dzīvesbiedra alkoholisms vai bērnu narkotiku atkarība. Bet varbūt kāds ir pilns neziņas, ko iesākt ar savu dzīvi, kā to profesionāli virzīt, kur pelnīt iztiku, kā atrast dzīvesdraugu. Daudziem ir veselības problēmas. Ir ģimenes, kas ilgojas ieņemt bērniņu un nevar. Cik daudziem sāp sirds par piedzīvoto netaisnību! Vēl un vēl, daudz dažādas rūpes un nastas. Un tās visas mēs esam atnesuši uz Aglonu, mūsu Dzimtenes garīgo sirdi. Caur Dievmātes rokām un aizbildniecību mēs gribam tās atvērt Visvarenā, žēlsirdīgā un mīlošā Dieva klātbūtnei. Ar pilnu pārliecību gribu jums pa- teikt, ka šī nasta var tikt pārveidota, pārvērsta par Dieva klātbūtnes un svētības vietu. Dievs zina mūsu vajadzības. Šais svētkos Viņš vēlas pietuvoties ikvienam un atjaunot mūsu sirdīs cerību un prieku. Es aicinu atvērties uz Viņa klātbūtni, kas šodien īpašā veidā izpaužas caur Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku vēstījumu.

Kāds tas ir? Balstoties uz senu Baznīcas tradīciju, pāvests Pijs XII Visu Svēto dienā 1950. gadā izsludināja ticī- bas patiesību par Vissvētākās Jaunavas debesīs uzņemšanu. Dogmas būtība ir tā, ka Jaunava Marija pēc savas nāves tika uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli. Pāvesta lēmums uzsvērt šo patiesību ir jāuztver visa 20. gadsimta notikumu kontekstā. Tas ir izaicinājums mūsdienu materiālismam, kas aizsākās ar Nīčes pieteikto Dieva nāves deklarāciju. Materiālisms glorificē cilvēku, tiek izslēgta nepieciešamība pēc jebkāda glābiņa, kas nāk no augšienes, no Dieva. Šodienas svētku vēstījums ir pretinde šai galējībai. Tēzei par cilvēku kā pilnīgu sava likteņa saimnieku un vienīgo progresa dzinējspēku tiek pretnostatīta pa- tiesība par to, ka izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē ir Dieva iniciatīvai. Tā izpaudās īpašā veidā Jaunavas Marijas dzīvē. Bezvainīgā Jaunava ar visu sirdi atbildēja uz Dieva uzaicinājumu sadarboties. Un šodien mēs svinam šīs sadarbības augļus.”

“Kas ir debesis?” uzdeva jautājumu Zb. Stankevičs un turpināja: “ Cilvēcē vienmēr ir bijusi klātesoša ticība tam, ka pastāv pēcnāves dzīve un ka cilvēks tiek atalgots par to labo, ko viņš ir darījis. Debesis patiešām eksistē!” Tālāk sprediķotājs atzīmēja, ka Svētajos Rakstos ir atrodamas vismaz 400 vietas, kur pieminētas Debesis. Jaunajā Derībā varam atrast šādus priekšstatus par Debesīm: dvēseles mūžīgais mājoklis (II Kor 5,1), kas simbolizē siltumu, drošības sajūtu; “vieta”, kur notiek ļoti svinīgs dievkalpojums (Ebr, Atkl) — asociējas ar Dieva tuvumu; Dieva tronis (Atkl 6,9), kas apzīmē līdzdalību Dieva autoritātē un varas pilnībā; Jaunā Jeruzalēmes svētā pilsēta (Atkl 22, 3-5) — tajā nav ne ciešanu, ne ļaunuma. Šo tēlu izmantošana nozīmē, ka Debesis ir kaut kas tuvs un labs, vēlams un prieku nesošs, un tieši Dieva klātbūtne ir laimes avots. Ļaun- darim pie krusta Jēzus teica: “Šodien tu būsi ar mani paradīzē” (LK 23,43). No šiem vārdiem izriet, ka debesu galvenā nozīme ir būt kopā ar Kristu. Tālāk arhibīskaps skaidroja, ka priekšstats par Debesīm, kas ir mūsu prātā, ir atkarīgs no mūsu sirds vajadzībām. Viņš teica: “Debesis ir domātas cilvēkam un tāpēc to tēls ir tieši tāds, kādas ir mūsu vajadzības: cilvēkam kas cieš, Debesis ir dziedināšana; tādam, kas skumst, prieka pārpilnība; kādam, kam dzīvē ir nodarīts pāri, tas ir atlīdzinājums par pāri- darījumu; kādam, kuru šai dzīvē nemīl, Debesis ir mīlestības pilnība. Tam, kurš sevī nes alkas pēc zināšanām, Debesis — tā ir iespēja visu iepazīt. Jo Bībelē ir teikts, ka Dievs nav radījis debesis sev, bet gan ir ieplā- nojis tās cilvēkam, tāpēc ir ņēmis vērā cilvēka visdziļākās vajadzības, viņa apslēptākās ilgas un cerības. Vārdu sa- kot, Radītājs, rezervējot cilvēkam nepārejošās laimes iespēju Debesīs, ņēma vērā visu, ko var sevī ietvert cilvēka sirds un iztēle.”

Šādā dzīvē pēc sava zemes ceļa noslēguma tika ievesta Jaunava Marija, Jēzus Kristus Māte. Viņa jau pašos Baznīcas sākumos pārstāv to pašu pilnību, kura laiku beigās attīstīsies visos ticīgajos. Debesīs uzņemšana parāda, ka Dieva plāns aptver visu cilvēku kopumā, ne tikai viņa dvēseli. Ekselence uzsvēra, ka mūsu atkarības ir smēķēšana, dzeršana, narkotikas, azarta spēles, alkatība, varaskāre, nešķīstība. Atkarības rašanās cēlonis ir iekšējs tukšums, kuru ir vēlme kaut kā aizpildīt. Atkarības ir neizdevies laimes meklēšanas mēģinājums. Problēma ir tāpēc, ka bieži vien mēs laimi meklējam tur, kur tās nav. Jaunava Marija mums parāda, kur ir patiesā laime un ka tās aizsākumi ir meklējami jau šīs zemes dzīvē. Viņa, uzticot savu dzīvi Dievam, nebaidījās, ka tas viņu ierobežos, atņems brīvību. Savukārt mūsdienu cilvēks izjūt bailes, ka Dieva baušļi, ticība Dievam atņems viņam brīvību un personisko dzīves telpu. Bet mūsu aicinājums ir paturēt prātā mūžības perspektīvu, un Debesu aizmetņi jau ir klātesoši šīs zemes realitātē. Mēs varam līdzdarboties, pietuvinot to brīdi, kad atnāks jaunās debesis un jaunā zeme.

Tālāk arhibīskaps pakavējās pie pašreizējās Latvijas situācijas. Viņš teica: “Bieži nākas dzirdēt pārmetumus, ka pie mums ir par daudz negatīvisma. Bet situācija ir labojama! ... Visi mēs esam izslāpuši pēc iesaistīšanās, sadraudzības un pozitīvām ierosmēm. Izcelsim to un atbalstīsim!” Zb. Stankevičs atzīmēja, ka šajā kontekstā būtiska loma ir arī Aglonas svētceļojumam, kas raisa arvien lielāku interesi Latvijā un aiz tās robežām. Tas kļūst par vienu no mūsu zemes vizītkartēm. Metropolīts pateicās LTV un Latvijas radio, citiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri atspoguļo šo notikumu. Viņš arī izteica gandarījumu par to, ka sabiedriskajos medijos ir atvēlēta vieta garīga satura programmām, kas būtībā aptver vispārcilvēciskas vērtības un veicina izraušanos no pelēkās ikdienas, palīdzot atvērties uz dievišķo klātbūtni mūsu dzīvē.

Uzrunas noslēgumā Ekselence teica: “Manā sirdī ir stipra pārliecība, ka tad, ja Latvijā atraisīsim solidaritātes, nesavtības un sadraudzības garu, tad redzami uzlabosies cilvēku attiecības un mainīsies mūsu Dzimtenes vaigs. Mēs jau šeit, uz zemes, piedzīvosim patiesu laimi... Atcerēsimies, ka ikviena tuvākmīlestības un nesavtības izpausme mūsu dzīvē nes sevī Debesu atblāzmu un pietuvina Dieva Valstības atnākšanu.”

Pēc Sv. Mises Aglonas svētceļniekus uzrunāja Svētā Krēsla sūtnis arhibīskaps L. Bonaci: “Ar savu klātbūt- ni vēlos nest jums pāvesta Franciska sveicienu, mīlestību un apskāvienu (Aplausi). Ja viņš varētu būt šeit, esmu drošs, ka Svētais tēvs teiktu: “Paldies, ka esat te, paldies no visas sirds! (Aplausi) Lūdzu mūsu Aglonas Jaunavu, lai Viņa svētī jūs, lai svētī jūsu ģimenes, svētī jūsu bērnus, jūsu tēvus un mātes, svētī jūsu dzimteni Latviju! (Aplausi) Un lūdzieties par mani! (Aplausi)” Augstais garīdznieks aicināja ticīgos pārdomāt Jaunavas Marijas dzīves notikumus un mācīties no Viņas prasmi pieņemt Dieva mīlestību.
Pēc nuncija uzrunas Latvija tika veltīta Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Šī akta atjaunošana visu mūsu zemes bīskapu klātbūtnē tradicionāli notiek 15. augustā Aglonā kopš 2009. gada.

Svinības noslēdzās ar Euharistisko procesiju, kas ar katru gadu kļūst masveidīgāka un krāšņāka. Bez baznīcas procesijas dalībniekiem ar saviem karogiem un citiem atribūtiem Euharistisko Jēzu tagad pavada arī Latgales pašvaldību vadītāji ar pilsētu un novadu karogiem, svētceļnieku grupas ar saviem simboliem un zīmēm. Pēc svinīgā gājiena pa Sakrālo laukumu Aglonas himnas “Jaunova Svāta”dziedājuma un bazilikas zvanu gaviļu pavadījumā atvadu vārdus teica Latgales garīgais vadītājs Jānis Bulis. Viņš pateicās visiem, kas pagodināja Aglonas Dievmāti un kopā lūdzās, īpašu “pal- dies”sakot tiem, kuri nodrošināja svinību sekmīgu norisi. “Kopā mums svētki izdevās, ” J. Bulis neslēpa savu gandarījumu. “Pateicos visiem, visiem, visiem... ” Bīskaps no sirds vēlēja ar Aglonas Dievmātes aizbildniecību saglabāt iegūto garīgo lādiņu ik- dienā. “Būsim vienoti patiesībā un garā!” viņš aicināja.

Aglonas ticīgo festivāla izskaņā bija bīskapu kopējā svētība un Valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” tūkstošbalsīgais dziedājums.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA