Turpinājums. Sākums laikraksta iepriekšējā numurā.
Ļaut Dievam vadīt savu dzīvi sv. mocekļa Donata svinību dalībniekus aicināja Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kurš katru gadu piedalās atlaidu noslēguma dievkalpojumā. Augstāko Latgales garīgo vadītāju pirms dievkalpojuma Krāslavas baznīcas dārzā sagaidīja draudzes prāvests Eduards Voroņeckis, bērni, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, goda viesi - Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Vatikānā Einārs Semanis, Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvji Gžegožs Šopinskis un Jolanta Visņoha, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperte Rūta Kaminska. G. Upenieks domes un novada iedzīvotāju vārdā pateicās Ekselencei par to, ka viņš katru gadu atrod iespēju ierasties pie mums, lai piedalītos draudzes lielākajos svētkos un kopā lūgtos.
Savukārt bīskaps J. Bulis īsajā atbildes uzrunā atzīmēja, ka Dievs ir devis Krāslavai šo īpašo vietu ar gaišo auru, kur katrs dievlūdzējs tiek stiprināts ticībā, cerībā un mīlestībā, kas balsta viņus ceļojumā uz debesu valstību. Pielūgsim Jēzu un godināsim sv. mocekli Donatu, ticības vadīti, aicināja bīskaps.
Svētku kulminācija
Pacilāti skanēja draudzes kora Ekselences ievadīšanas dievnamā dziedājums. Līdz malām piepildītajā baznīcā procesijas dalībnieki svinīgā gājienā ieveda noslēguma Svētās Mises galveno celebrantu bīskapu J. Buli, koncelebrantus priesterus A. Prikuli (Ruanda, Āfrika), I. Tolstovu (Valmiera), G. Brūveru (Izvalta) un R. Doļu (Krāslava), citus priesterus, goda viesus.
Svētās Mises ievadā bīskaps aicināja klātesošos noliekt galvas Dieva un svētā mocekļa Donata priekšā, kurš mums ir paraugs sekošanā Kristum. Viņš paziņoja, ka Euharistiskajā upurī lūgsimies par visiem klātesošajiem, par Rēzeknes - Aglonas diecēzes, Krāslavas novada un pilsētas iedzīvotājiem, priesteriem un semināristiem, paaicinājumiem uz priesterību. Bīskaps aicināja šiem nodomiem pievienot arī savas vajadzības, noliekot tās altāra priekšā.
Pēc Svēto Rakstu lasījumiem un vispārējās lūgšanas bija viens no svarīgākajiem šī dievkalpojuma notikumiem - skanot Svētā Gara himnai, bīskaps 92 bērniem piešķīra Iestiprināšanas sakramentu.
Kā vienmēr saturīgs un pamācošs bija J. Buļa teiktais sprediķis. Šoreiz Ekselence runāja par gudrības nozīmi cilvēka dzīvē. Svētdienas Marka Evaņģēlija fragments stāstīja par to, ka Jēzus atnāca uz savu dzimto pilsētu un sabatā sinagogā sāka mācīt, bet klausītāji visu, ko Viņš runāja, apšaubīja (MK 6.1 - 6). Lai arī mēs nebūtu tādi, kas noraida Dieva žēlastību, nepievērš uzmanību Dieva gudrībai, kas cilvēkam atklājas caur Svētajiem Rakstiem, izteica vēlējumu bīskaps. Viņš runāja par to, ka mūsdienu cilvēks dažādos veidos tiecas pēc gudrības. Vieniem gudrība nozīmē iespējami daudz zināšanu, tādēļ cilvēki daudz lasa, pēta dažādas teorijas, kārto eksāmenus, iegūst dažādus grādus, t.sk. zinātniskos. Citi savukārt apgalvo, ka gudrs ir tas, kurš prot dzīvē labi iekārtoties un sasniedz to, ko ir iecerējis. Vēl citi gudrību meklē dzīves pieredzē un mēra to ar nodzīvotajiem gadiem un sirmiem matiem. Droši vien ir citi gudrības veidi, un katrs no tiem ietver sevī kādu procentu patiesības. Taču gudrības pilnība ir pats Dievs, uzsvēra sprediķotājs. Caur Atklāsmi, Svētajiem Rakstiem, Dievs sniedz cilvēkam padomu, kā atpazīt patieso gudrību.
Gudrība vispirms ir paklausīga - attiecībās starp divām personām, starp Dievu un cilvēku. Citādi nebūtu iespējama sapratne. Praksē paklausīga gudrība attiecībās starp Dievu un cilvēku nozīmē būt pārliecinātam, ka Dievs labāk par mums pašiem zina, kas katram no mums ir vajadzīgs.
Muļķība savukārt balstās tajā, ka mēs paši izvēlamies sev izdevīgus baušļus un atmetam tos, kuri dotajā brīdī sagādā mums neērtības vai grūtības. Gudrība nozīmē uzticēties Dievam pat tad, kad līdz galam neizprotam Viņa nodomus, jo Dievs mūs mīl un vēl tikai labu.
Svētie Raksti mūs māca, ka gudrība ir žēlsirdīga un labus augļus nesoša. Patiesa gudrība nevar kalpot ļaunumam, postam, cilvēku iznīcināšanai. Tāpēc nevar uzskatīt par gudriem tos, kuri mūsdienās lepojas ar moderniem ieročiem, atomraķetēm, zenītraķetēm.
Pat ja kāds neprot ne lasīt,ne rakstīt, bet, ja viņš dara labu, viņu var uzskatīt par patiesi gudru cilvēku. Gudrība ir brīva no cilvēku uzskatiem un maldiem. Patiesi gudrs cilvēks neizliekas, neuzliek masku atkarībā no situācijas, viņš vienmēr dzīvo patiesībā, ir oriģināls, nevis pakaļdarinājums.
Muļķība izpaužas, tā saucamajā, vēja rādītāja principā, kad cilvēki kā niedres vējā pielāgojas apkārtnei, izmantojot sabiedrībā valdošos stereotipus. Tādi cilvēki baznīcā ir svēti, skolā, darbā, sabiedrībā - kulturāli, bet mājās, ģimenē - dažkārt neciešami. Pēc šāda principa šodien dzīvo daudzi, t.sk. arī mēs - ticīgie, ar nožēlu teica bīskaps. Viņš aicināja klātesošos iemantot gudrību, kas nāk no augšas, no Dieva.
Uzrunājot krievvalodīgās kopienas ticīgos, J. Bulis pievērsa uzmanību tam, kā grēks attālina cilvēku no Dieva. Viņš mudināja ticīgos caur svētajiem sakramentiem, grēku nožēlu atjaunot savas attiecības ar Dievu, būt atvērtiem uz Viņa žēlsirdīgo mīlestību.
Poļu valodā bīskaps vērsās pie ģimenēm, aicināja audzināt bērnus kristīgā garā, vest viņus pie Dieva sludināt Labo Vēsti, Viņš atgādināja sv. pāvesta Jāņa Pāvila II novēlējumu ģimenēm - uzturēt tajās savstarpējās mīlestības, stipras ticības garu, lai visi sasniegtu debesis.
***
Pēc Sv. Mises baznīcas dārzā notika krāšņa Euharistiskā procesija ar apstāšanos sv. mocekļa Donata kapličā. Bīskaps J. Bulis, priesteri un Dieva tauta atdeva godu mūsu īpašajam aizbildnim un viņa relikviju altāra priekšā kopā nodziedāja Litāniju. Pēc procesijas atgriešanās baznīcā vēlreiz tika pielūgts Jēzus Vs. Altāra Sakramentā, dziedāta atlaidu himna “Te Deum”. Klātesošie saņēma svētību ar Vs. Sakramentu.
Noslēgumā draudzes prāvests E. Voroņeckis pateicās mūsu diecēzes augstajam ganam par kopā svinēto Euharistiju. Viņš arī apliecināja, ka sv. moceklis Donats arvien būs galvenais orientieris, kurš mūsu draudzes ticīgajiem rāda ceļu pie Dieva.
Savukārt arī bīskaps J. Bulis, pēc svētlietu pasvētīšanas, pateicās visiem par kopējām lūgšanām, īpaši tiem, kuri sarūpēja šos svētkus, kuri pašaizliedzīgi kalpoja, lai tie izdotos, sirsnīgus vārdus veltot E. Voroņeckim, priesteriem, kuri viņam palīdzēja, G. Upeniekam un E. Semanim, kuri vienmēr atbalsta baznīcu, u.c. Viņš vēlreiz uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt ticību sirdī, īpaši bērniem, jauniem cilvēkiem. Par to jārūpējas baznīcai, skolai un ģimenei. Sekojot sv. mocekļa Donata paraugam, mums vajag dzīvot tā, lai mēs no ticības neatteiktos nekādos apstākļos, uzsvēra bīskaps.
Atceroties neseno Latvijas bīskapu vizīti Vatikānā, J. Bulis nodeva ticīgajai tautai Svētā tēva Franciska svētību un aicinājumu mātēm apvienoties lūgšanu grupās, lai kopīgi izlūgtos no Dieva vairāk paaicinājumu uz priesterību.
Lūdzot Dievmātes palīdzību, pirms bīskapa īpašās noslēguma svētības kopā tika nodziedāta lūgšana “Esi sveicināta, Marija.”
Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 52 (14.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
