Šis jautājums aktualizējas ik gadu, līdz ar Lieldienām sākoties, ja tā var izteikties, procesiju sezonai.
Kas ir Euharistiskā procesija? Vissvētākais Sakraments ir mūsu Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. To sauc arī par Euharistiju (no grieķu vārda Euharistia - pateicība), jo pirms tā iestādīšanas Kristus pacēla acis uz debesīm un pateicās Savam Tēvam. Vissvētākais Sakraments kā upuris ir arī vispilnīgākais pateicības upuris Dievam.
Katoliskās Baznīcas Katehismā (KBK) ir teikts: “Katoliskā Baznīca ir īstenojusi un turpina īstenot pielūgsmes kultu, ko jāveltī Euharistijas sakramentam ne tikai Svētās Mises laikā, bet arī ārpus tās, glabājot konsekrētās hostijas ar vislielāko rūpību, tās nesot procesijā vai izstādot, lai ticīgie tās varētu svinīgi godināt”(Pāvils VI, Enc. Mysterium fidei; KBK, nr. 1378).
Euharistiskā procesija ir svinīgs gājiens, kad Vissvētākais Sakraments monstrancē tiek godbijīgi nests pa baznīcu vai tās apkārtni. ticīgie to pavada lūgdamies un dziedādami. Jēzus monstrancē svētī mūs, mājas, laukus, visu apkārtni. Bet mums vajag savam Radītājam un Pestītājam pateikties par visu, Viņu godināt un pielūgt.
Paldies, Jēzu, ka Tu esi kopā ar mani savā neredzamajā Euharistiskajā klātbūtnē. Paldies Tev, mans Pestītāj, ka Tu man ļauj kādu brīdi sekot Tev, ļauj piedzīvot prieku par to, ka atrodos Tavā mīlestībā. Ļauj ar ticības acīm Tevi saskatīt! Dziedini manu miesu, dvēseli un sirdi! Paliec vienmēr ar mani! Es nāku, Kungs, Tevi slavējot.
Tā vajadzētu ikvienam no mums lūgties, piedaloties Euharistiskajā procesijā. Bet vai to darām? Vai patiesi ticam Kristus klātbūtnei konsekrētajā dzīvības maizē?
Krāslavas draudzē dekāntēva J. Lapkovska kalpošanas laikā, piedaloties procesijā, ticīgie visbiežāk dziedāja dziesmu: “Muna Tu prīca, muna Tu līksme, o Jezu muns!”
“Genovefa, vai esi ievērojusi, kādi mēs izskatāmies procesijā?” kādu reizi man jautāja laba paziņa, kura nu jau ir mūžībā. “Dziedam “muna Tu prīca, muna Tu līksme,” bet sejās atspoguļojas izklaidība, gurdenums, skumjas, grūtsirdība, it kā lielas bēdas būtu piemeklējušas.”
Kā lai te neatceras Jēzus vārdus: “Šī tauta godā Mani ar mēli, bet viņu sirdis ir tālu no Manis” (Mt 15.8)? Jēzus ir arī teicis: “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot” (Lk 4.8). “Pielūgt Dievu nozīmē absolūtā bijībā un padevībā atzīt, ka “radība nav nekas,” ka tā pastāv, tikai pateicoties Dievam” (KBK, nr. 2097). Radība ir arī cilvēki, kaut arī viņi būtu svētie.
Bet daudzi no mums, sekojot Euharistiskajam Jēzum, ejot garām baznīcā izvietotajiem svēto altāriem, klanās pa labi un pa kreisi. Citi to nedara, un no svinīgā gājiena sanāk tāda grūstīšanās vien, dažreiz neiztiek arī bez kņadas, apmainoties savstarpējiem aizrādījumiem. To varēja vērot arī sv. mocekļa Donata svinībās Krāslavā, kad katrā no trim dienām bija pa divām Euharistiskajām procesijām. Katra no pusēm uzskata, ka tieši viņi rīkojas pareizi. Kā tad īsti ir? Vismaz Dievmāte taču ir pelnījusi, lai Viņu pagodina? Jā, gan Dievmāte, gan svētie pagodināšanu ir pelnījuši, taču ne tad, kad mēs sekojam pašam Dievam. Tobrīd tikai Viņš ir vissvarīgākais, ir pirmajā vietā.
Herdera apgādā Freiburgā 1960. gadā izdotajā “Katoļu katehismā” varam izlasīt: “Ticīgajam, kas saņēmis Kristu Svētajā komūnijā, kā dzīvai monstrancei jānes Kristus pasaulē un jāizstaro Kristus svētība uz savu apkārtni.” Vārds “komūnija” nozīmē savienošanos (ar Kristu). Tātad pēc komūnijas mēs esam kļuvuši par dzīvu monstranci, kad Jēzus ir manī un es - Jēzū. Tāpēc galvenais tobrīd ir pagodināt Jēzu sevī, tajā vietā, kas man ir vistuvāk. Nevis tabernākulā, nevis kāda svētā vai Dievmātes priekšā, bet tieši sevī. Ja vien dziļi ticu, ka esmu saņēmis Jēzus Kristus īsto Miesu un Asinis kā mūsu dvēseles barību.
Mūsu ticībai jābūt tik stiprai, kā tai Evaņģēlijā aprakstītai sievietei, kura 28 gadus slimoja ar asins noplūšanu un kura no mugurpuses pienāca un pieskārās Jēzus drēbju vīlei. “Jo viņa sacīja sevī: ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.” Un tā patiešām notika. Jēzus atskatījies teica viņai: “Uzticies, meita, tava ticība tevi izdziedināja” (Mt 9, 20-22).
Cik tālu mēs esam no tik dziļas ticības!
Augusta lielajos svētkos Aglonā nereti nācies vērot, ka daudz lielāku interesi nekā Euharistiskais Jēzus ticīgajos izraisa valsts prezidenta, viņa kundzes, citu augstu amatpersonu pētīšana. Mēs procesijas laikā ar galvas mājienu sasveicināmies ar šiem kungiem, priesteriem, bet tajā pašā laikā nereti aizmirstam godbijīgi noliekt galvas, kad mazās un vienkāršās hostijas veidā garām iet pats Dievs - Jēzus. Ko Kungs domā šajā brīdī, raugoties uz mani, tevi, ikvienu no mums, visu savu radību, tik izklaidīgu un vienaldzīgu, kas joprojām neesam pievērsušies savam Pestītājam un Glābējam. Vislabākais Ārsts un Dziednieks zina, ka pasaulei viscaur nepieciešama Viņa dziedināšana. Un Kungam ir raksturīga vienīgi piedošana un mīlestība. Vai mēs jebkad spēsim aptvert Viņa mīlestības dziļumu, Viņa bezgalīgo pazemību un līdzjūtību?
Tu, Jēzu, esi tik pacietīgs un žēlsirdīgs, gaidot uz mūsu pievēršanos Tev. Paldies par to! Piedod mūsu mazticību! Piedod, Kungs, un apžēlojies!
Rīgas metropolijas Rīgas katoļu kūrijas 2009. gadā izdotajā grāmatā “Stunda ar Jēzu” kādā meditācijā ir teikts: “Tik daudzi šajā pasaulē cenšas Tevi izraidīt no savas dzīves, parādīt, ka Tu neeksistē, un tā rīkojas tādēļ, ka Tu neesi vizuāli redzams. Bet, kas notiktu tad, ja Tu, Kungs, pēkšņi pieņemtu materiālu formu un, kā kaut kas liels un visiem labi redzams, parādītos pasaulei? Un ja Tu atkal staigātu pa zemi? Vai šie cilvēki tad ieticētu? Ir diezgan skumji atzīt, ka arī uz šādu jautājumu nav iespējams dot pozitīvu atbildi.”
Paliec vienmēr ar mums, Kungs! Iemāci uz Tavu mīlestību atbildēt ar pretmīlestību! Izdziedini mūsos visu, kam nepieciešama dziedināšana. Mīļais Jēzu, Tu esi Dievs - cilvēks, apsolītais Mesija. Mans apslēptais Jēzu, Tu man esi vajadzīgs, tik ļoti vajadzīgs.
Pestītāja Māte, lūdzies kopā ar mani, lai es varētu kļūt pazemīgs un paklausīgs kā Tu, lai man būtu Tava pilnīgā paļāvība uz Dievu un spēja pieņemt Viņa griba.
Genovefa KALVIŠA
Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 58 (04.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
